Pēc mēnešiem ilgas kavēšanās Krievija vaino Ukrainu un ASV par lēno progresu pamiera sarunās
Pēc mēnešiem ilgas diplomātiskas kavēšanās, Kremlis vaino Kijivu un Vašingtonu par progresu trūkumu miera sarunās. Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja, ka sarunu temps ir atkarīgs no Ukrainas pozīcijas, ASV starpniecības efektivitātes un notikumiem uz kaujas lauka.
"Daudz kas ir atkarīgs, protams, no Kijivas režīma pozīcijas,” Peskovs sacīja intervijā Belarus 1 TV, piebilstot: "Tas ir atkarīgs no tā, cik efektīvi turpinās Vašingtonas starpniecības centieni.”
Krievija atkārtoti noraidījusi ASV piedāvāto pamiera vienošanos, ir pastiprinājusi uzbrukumus Ukrainas civiliedzīvotājiem, un Krievijas diktators Vladimirs Putins šī mēneša sākumā paziņoja, ka "visa Ukraina ir mūsu”.
Peskovs izteica šos komentārus televīzijas intervijā, kad pilna mēroga karš ir iegājis savā ceturtajā vasarā, un vēl joprojām nav redzams visaptverošs pamiera risinājums, kā arī divas galvenokārt nenoteiktas miera sarunu kārtas.
Krievija un Ukraina šogad ir noturējušas divas tiešās sarunu kārtas Stambulā, pirmo reizi 16. maijā un atkārtoti 2. jūnijā, pēc vairāk nekā trim gadiem bez tiešām sarunām. Sarunas beidzās ar ievērojamiem gūstekņu apmaiņām, bet nenesa būtiskus soļus uz pamieru.
2.jūnija sarunās abas puses iesniedza priekšlikumus par kara izbeigšanu, taču Putins vēlāk tos raksturoja kā "absolūti pretējus" memorandus.
Ukrainas delegācija, kuru vadīja aizsardzības ministrs Rustems Umerovs, pieprasīja beznosacījumu 30 dienu pamieru, ko atbalstīja rietumu partneri, kamēr Krievija uzstāja uz 2–3 dienu ierobežotu pamieru, lai savāktu kritušos karavīrus. "Krievija noraida pat pašu ideju par nogalināšanas apturēšanu," pēc sarunām sacīja Umerovs. "Tāpēc mēs vēršamies pie pasaules: ir nepieciešams spiediens uz īstu mieru, nevis uz sarunu imitāciju."
Neskatoties uz strupceļu, Krievija paziņoja, ka ir atvērta trešajai sarunu kārtai. "Kopumā mēs esam gatavi tam," 27. jūnijā žurnālistiem teica Putins, norādot, ka Stambula varētu atkal kļūt par vietu sarunām.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans apstiprināja Ankaras gatavību uzņemt sarunas un paziņoja, ka tiek veikti pasākumi, lai sarunās tieši piedalītos Putins un prezidents Volodimirs Zelenskis — iespējams, ar ASV prezidenta Donalda Trampa piedalīšanos.
Zelenskis ir apspriedis šo ideju nesenajā NATO sammitā Briselē, kur viņš un Tramps arī runāja par ASV militārās palīdzības pastiprināšanu un gaisa aizsardzības sistēmu un dronu kopīgu ražošanu.
Līdz šim Tramps nav ieviesis papildu sankcijas pret Krieviju, kuras viņš solīja, ja miera centieni neizdosies. "Ja Stambulas sanāksme neko nedos, tas skaidri nozīmē, ka steidzami ir nepieciešamas spēcīgas jaunas sankcijas," 2. jūnijā sacīja Zelenskis.
