"Tas ir drošības risks!" Kāpēc sabiedrotie baidās pirkt ieročus no ASV
Eiropas sabiedrotie arvien vairāk cenšas izvairīties no pārmērīgas atkarības no Amerikas Savienotajām Valstīm ieroču jomā, ņemot vērā Donalda Trampa neparedzamos lēmumus.
NATO valstis, kas nesen apstiprināja lielāko militāro izdevumu pieaugumu pēdējo desmitgažu laikā, arvien mazāk sliecas pirkt amerikāņu ieročus, lai gan tām bieži vien nav reālas alternatīvas.
"Bloomberg" ziņo, ka armiju modernizācijai ir nepieciešamas jaunas tehnoloģijas, kur vadošo pozīciju ieņem Amerikas Savienotās Valstis. NATO samitā Hāgā sabiedrotie vienojās līdz 2035. gadam palielināt militāros izdevumus līdz 5% no IKP, faktiski izpildot vienu no Trampa galvenajām prasībām.
Tomēr sadarbību sarežģī Trampa centieni nodibināt kontaktus ar Krieviju un asi draudi, tostarp ideja par Grenlandes aneksiju. Piemēram, Dānijā paziņoja, ka amerikāņu ieroču pirkumi ir "politiski toksiski", jo vēlētāji nav gatavi atbalstīt šādus darījumus. Kanādas varas iestādes apspriež iespēju izstāties no "F-35" ražošanas programmas un iegādāties zviedru "Gripen" lidmašīnas.
Arī Eiropā pieaug bažas, ka ASV kritiskā brīdī varētu bloķēt amerikāņu sistēmu izmantošanu, kā tas jau ir noticis ar izlūkošanas informācijas īslaicīgu pārtraukšanu ar Ukrainu. Vienlaikus NATO vajadzības ir kolosālas: nākamajā desmitgadē aizsardzības un infrastruktūras izdevumi var pārsniegt 14 triljonus eiro.
Eiropas aizsardzības nozare vēl nav gatava viena pati apmierināt šo pieprasījumu. Kā apgalvo Somijas uzņēmuma "Insta Group Oy" vadītājs Tūre Lehtoranta, bez ASV galveno ieroču veidu, īpaši raķešu sistēmu, ražošana joprojām nebūs pieejama. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs atzina, ka nozarei nepieciešama "liela mēroga pārveide", jo pārāk sarežģītas sistēmas nelielās partijās izmaksā pārāk dārgi.
Savukārt amerikāņu ieroču ražotāji cenšas nodrošināties un aktīvāk veidot partnerattiecības ar Eiropas kompānijām. Arī Eiropas koncerni rēķinās ar izaugsmi: daudzu uzņēmumu akcijas šogad ir pieaugušas par 50% vai vairāk.
