NATO iegūs jaudīgu rīku Krievijas karaspēka uzraudzībai
NATO paplašina savas satelītnovērošanas iespējas, lai skenētu plašas teritorijas. Tas ļaus aliansei izsekot militārajām kustībām Ukrainā un Krievijas robežās ar tās austrumu dalībvalstīm.
To intervijā "Bloomberg" paziņoja NATO Koncepciju un transformācijas komandieris admirālis Pjērs Vandjē.
Vandjē sacīja, ka jaunais rīks pirmo reizi ļaus aliansei uzraudzīt "plašas teritorijas", ļaujot novērot manevrus, karaspēka pārvietošanos un kaujas operācijas.
"Šodien mēs neesam pārliecināti, ka krievi apstāsies Ukrainā," sacīja Vandjē, uzsverot, cik svarīgi ir nomierināt valstis alianses austrumu flangā. "Mēs varēsim viņiem pateikt: mēs vērojam," viņš piebilda.
Jaunā tehnoloģija
NATO ir paziņojusi, ka jaunai iniciatīvai ar nosaukumu "Smart Indication And Warning Broad Area Detection" ("Viedā indikācija un brīdinājuma plašas teritorijas noteikšana") (SINBAD) ir izvēlējusies ASV satelītattēlu nodrošinātāju "Planet Labs". Tās mērķis ir ļoti bieži skenēt zemeslodes apgabalus visa gada garumā, izmantojot mākslīgo intelektu, lai palīdzētu atzīmēt jebkādas izmaiņas un brīdināt.
Saskaņā ar NATO amatpersonas, kura lūdza neminēt viņa vārdu, teikto, šo tehnoloģiju varētu izmantot arī Arktikas uzraudzībai, kas NATO kļūst arvien svarīgāka, jo Krievija un Ķīna tiecas pēc lielākām ambīcijām šajā reģionā.
NATO plāni
NATO sāka izstrādāt kosmosa novērošanas sistēmu pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Alianses amatpersona sacīja, ka SINBAD ir pilotprojekts pirms plašākas NATO kosmosa novērošanas sistēmas ieviešanas, kas paredzēta 2026. gada janvārī.
Kosmosa novērošana ir viena no galvenajām jomām, kurā NATO lielā mērā paļaujas uz ASV spējām. Citas alianses dalībvalstis cīnās, lai līdzsvarotu savu atkarību no ASV pēc tam, kad prezidents Donalds Tramps novērsās no Eiropas, lai koncentrētos uz draudiem no Āzijas.
Pagājušajā nedēļā NATO aizsardzības ministri apstiprināja vienu no vērienīgākajiem solījumiem palielināt ieroču krājumus kopš Aukstā kara, kas ir daļa no Eiropas un Kanādas centieniem pārapbruņoties un pārņemt lielāko daļu savas aizsardzības no ASV.
NATO samitā Hāgā 24. un 25. jūnijā sabiedrotie, visticamāk, vienosies par jaunu izdevumu mērķi 5% apmērā no ekonomikas kopprodukta, tostarp 3,5% pamataizsardzībai un 1,5% ar aizsardzību saistītiem izdevumiem, kas ir galvenā Trampa prasība.
Spēja uzraudzīt iespējamo pamieru Ukrainā ir bijusi eiropiešu uzmanības centrā, un Francijas un Lielbritānijas vadītā koalīcija meklē iespējas un cer nodrošināt ASV atbalstu.
