Serbijas prezidents atsakās parakstīt deklarāciju ar nosodījumu Krievijai
Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs trešdien Ukrainas un Dienvidaustrumeiropas samitā Odesā neparakstīja noslēguma deklarāciju, kurā nosodīta Krievijas agresija un aicināts pastiprināt sankcijas Maskavai.
Vučičs, kuram ir tuvas attiecības ar Kremli, savā tīmekļa vietnē norādīja, ka "deklarācija mums nebija viegla un vienkārša, un tāpēc es atturējos".
"Tādēļ mans vārds un Serbija nav minēta starp deklarācijas parakstītājiem," piebilda Vučičs..
Dokumentā, kas publicēts Ukrainas prezidenta tīmekļa vietnē, nosodīts "Krievijas brutālais agresijas karš pret Ukrainu", kas nosaukts par "rupju starptautisko tiesību, tostarp ANO Statūtu, pārkāpumu un nopietnu apdraudējumu mieram, drošībai un stabilitātei Eiropas kontinentā un visā pasaulē".
Turklāt deklarācijā teikts, ka nosacījums ilgstošam mieram Ukrainā ir "Krievijas spēku un tehnikas pilnīga izvešana no visas Ukrainas teritorijas", kā arī "starptautiski atzīto valsts robežu pilnīga atjaunošana".
Deklarācijas parakstītāji arī norādīja, ka "vislabākā iespēja Ukrainas drošībai" ir dalība NATO, un aicināja izveidot starptautisku tribunālu Krievijas agresijas noziegumu izmeklēšanai.
Atsevišķā deklarācijas punktā teikts, ka samita dalībnieki mudināja "starptautisko sabiedrību saglabāt un pastiprināt sankcijas Krievijas Federācijai banku un enerģētikas nozarē".
Uz samitu Odesā bija ieradušies arī Melnkalnes, Moldovas un Rumānijas prezidenti, Bulgārijas, Grieķijas un Horvātijas premjerministri, Albānijas parlamenta priekšsēdētāja, kā arī Ziemeļmaķedonijas un Slovēnijas valdību pārstāvji.
Brauciens uz Odesu bija Vučiča pirmā vizīte Ukrainā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada februārī. Šogad 9. maijā Vučičs Maskavā piedalījās pasākumos, kuros tika atzīmēta Padomju Savienības uzvaras pār nacistisko Vāciju 80. gadadiena, izpelnoties Eiropas Savienības nosodījumu. Serbija ir ES kandidātvalsts.
