Satraucošs paradokss: kāpēc arvien vairāk eiropiešu skaidru naudu glabā zem matrača

Pēc Eiropas Centrālās bankas datiem, 2025. gada martā eirozonas valstīs apgrozībā bija kopumā 1,564 triljoni eiro skaidrā naudā. Par to kļuva zināms svētdien, 1. jūnijā. Tas ir gandrīz par 30 miljardiem vairāk nekā 2022. gada pavasarī un par 300 miljardiem eiro vairāk nekā koronavīrusa pandēmijas sākumā pirms pieciem gadiem. Lai gan eirozonā aktīvi pāriet uz elektroniskajiem norēķiniem, skaidrās naudas apjoms apgrozībā turpina palielināties, nevis samazināties. Vācijas "Bundesbank" šo parādību sauc par "banknošu paradoksu" un norāda, ka šāda situācija ir vērojama jau daudzus gadus un daudzās valstīs. Finanšu analītiķi lēš, ka simtiem miljardu eiro skaidrā nauda netiek tērēta, bet glabājas pie pilsoņiem "zem matračiem".

Vācijā, pēc "Bundesbank" aplēsēm, 2024. gada beigās privātajās mājsaimniecībās atradās 395 miljardi eiro. Banknošu īpatsvars, kas vāciešiem glabājās ietaupījumos, bija aptuveni 42 procenti, kas ir gandrīz divarpus reizes vairāk nekā 2013. gadā. Vienlaikus tiek norādīts, ka šī nauda iedzīvotāju vidū ir sadalīta ļoti nevienmērīgi - kā rāda aptaujas, daudzām mājsaimniecībām nav vai ir tikai niecīgs skaidras naudas krājums.

"Skaidrās naudas paradokss"

Paradokss ir tāds, ka, lai gan arvien mazāk cilvēku norēķinās ar banknotēm un monētām, apgrozībā esošais skaidrās naudas apjoms nemitīgi pieaug. Pēc Bundesbankas datiem, 2023. gadā puse no visiem maksājumu darījumiem kasēs Vācijā joprojām tika veikti, izmantojot skaidro eiro. Tomēr tā ir tikai ceturtā daļa no kopējā apgrozījuma. Saskaņā ar neseno aptauju, kas veikta pēc konsultāciju kompānijas "Strategy &", deviņās Eiropas valstīs un Turcijā, debetkarte arvien biežāk kļūst par maksājumu standartu - šādu bezskaidras naudas norēķinu priekšroku dod 40 procenti aptaujāto. 22 procenti izmanto kredītkartes, bet 14 procenti - maksājumu pielikumus. Skaidrā naudā turpina apmaksāt pirkumus un pakalpojumus tikai 23 procenti eiropiešu. Vācijā banknošu un monētu popularitāte samazinās kopš 2022. gada - ja toreiz vairāk nekā puse vāciešu norēķinājās skaidrā naudā, tagad šis rādītājs ir aptuveni 35 procenti. Tomēr, salīdzinot ar vidējo Eiropas rādītāju, vācieši turpina maksāt skaidrā naudā biežāk nekā vidēji. Arī vairums tirdzniecības pārstāvju šodien dod priekšroku elektroniskajiem maksājumiem, īpaši bezkontakta maksājumiem, kuros pircējiem nav nepieciešams ievadīt PIN kodu. "Tas ir septiņas reizes ātrāk nekā samaksa skaidrā naudā," informācijas aģentūrai DPA skaidroja Bernds Olmans (Bernd Ohlmann), Bavārijas mazumtirdzniecības asociācijas pārstāvis.

Kur nogulsnējas miljardi

Kāpēc apgrozībā nonāk arvien vairāk skaidras naudas, lai gan arvien mazāk cilvēku to izmanto ikdienā? "Eiro aktīvi krāj," uzskata Ralfs Vintergersts (Ralf Wintergerst), Minhenes banknošu un aizsargtehnoloģiju ražotāja "Giesecke + Devrient" valdes priekšsēdētājs, kura klientu vidū ir ap 150 banku visā pasaulē. Kompānija jau vairāk nekā 20 gadus pēta, kā darbojas un mainās naudas cikli, kā arī kāpēc un kam cilvēki izmanto skaidro naudu. Komentējot šodienas acīmredzamo tendenci uzkrāt skaidru naudu privātmājsaimniecībās Vācijā, Ralfs Vintergersts norāda, ka galvenais "virzošais faktors ir nenoteiktība". Pēc banku analītiķu novērojumiem, skaidrās naudas apgrozības palielināšana krīzes un nestabilos laikos ir ierasta parādība. "Ja sākas karš, notiek krīze, gadās plūdi, vienalga jāpaliek iespējai maksāt. Skaidra nauda ir drošs veids," uzskata Ralfs Vintergersts.

Tāpat, pēc finanšu ekspertu domām, skaidrās naudas apjoma palielināšanos uz pilsoņu rokām - izņemot uzkrājumu dēļ - varētu veicināt ēnu ekonomikas rašanās. Runa ir par naudas atmazgāšanu, pakalpojumu un preču apmaksu, nodokļu dienestu apiešanu, un darbības, kas iziet ārpus likuma. Vienlaikus, kā norāda banku eksperti, lai gan Eiropas Parlaments ir aizliedzis norēķinus skaidrā naudā vairāk nekā 10 tūkstošu eiro vērtībā, par skaidras naudas pilnīgu atcelšanu Vācijā vēl nav runa.