Kamēr Latvijā raizējas par vienu nomedītu dzīvnieciņu, Vācijā nomedīti 22 tūkstoši jenotu
Kamēr Balvu novadā šī gada maijā tika nomedīts pirmais invazīvās jenotu sugas īpatnis, Vācijas ziemeļaustrumos 2023./2024. gadā tika nomedīti gandrīz 22 000 šo dzīvnieku.
"Piecu gadu laikā nomedīto jenotu vidējais rādītājs pārsniedz 20 tūkstošus īpatņu – tas ir skaidrs signāls tam, ka šī invazīvā suga pie mums ir nostiprinājusies," norāda Vācijas vides ministrs Tills Backhauss (SPD). Patlaban jenoti ir konstatēti vairāk nekā 90 procentos Vācijas medību iecirkņu.
Iepriekš Vācijas Mednieku asociācija aicināja sniegt medniekiem lielāku finansiālo atbalstu slazdošanai. Taču Backhauss pret šo nodomu attiecas skeptiski. Viņš norādīja, ka medniekiem jau tā tiek piešķirti 50 eiro par slazda iegādi un 100 eiro par slazda raidītājiem, tādēļ īpašas prēmijas par jenotu notveršanu valsts neplāno piešķirt. Vācijas Mednieku asociācijas dati liecina, ka jenoti galvenokārt izplatās Vācijas ziemeļaustrumos un centrālajā daļā. Dažos federālajos reģionos jenotu skaits jau pārsniedzis lapsu populāciju.
Jenoti Eiropā ir oficiāli atzīti par invazīvu sugu, kas var nodarīt draudus dabai - jenoti ir visēdāji, kas ātri spēj pielāgoties dažādiem apstākļiem un iznīcināt putnu populācijas, konkurēt ar citām sugām par barību, kā arī izplatīt trakumsērgu. Tie aizvadītā gadsimta 30. gados tika ievesti Vācijā un Krievijā no Ziemeļamerikas, un, neuzmanības dēļ dažiem īpatņiem izdevās izlauzties no audzētavām un nokļūt brīvā dabā. Šobrīd tie manīti Centrāleiropas mežos, kā arī Uzbekistānā, Azerbaidžānā un Krievijā. Līdz šim jenoti Latvijā fiksēti nebija.
