Ukrainas izlūkdienests vieš skaidrību, vai Baltkrievijā ir izvietoti Krievijas kodolieroči
foto: EPA/Scanpix
Krievija un Baltkrievija parakstīja līgumus par taktisko kodolieroču izvietošanu 2023. gada maijā.
Pasaulē

Ukrainas izlūkdienests vieš skaidrību, vai Baltkrievijā ir izvietoti Krievijas kodolieroči

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Ukrainas izlūkdienests apgalvo, ka Baltkrievijā atrodas kodolieroču nesējraķetes, tostarp lidmašīnas un "Iskander" raķetes, kā arī viesa skaidrību par kaujas galviņām.

Ukrainas izlūkdienests vieš skaidrību, vai Baltkri...

Ukrainas izlūkdienests apgalvo, ka Baltkrievijā atrodas kodolieroču nesējraķetes, tostarp lidmašīnas un "Iskander" raķetes, taču tur nav izvietotas kaujas galviņas, neskatoties uz Krievijas izvietošanas līgumiem.

Ukrainas ārējā izlūkdienesta vadītājs Olehs Ivaščenko apgalvo, ka Baltkrievijai ir kodolieroču nesējraķetes, bet tās teritorijā nav faktisku kodolieroču. Tas pats attiecas uz "Orešņik" raķešu sistēmām.

Ivaščenko to atklāja ziņu aģentūrai "Ukrinform", kas  bija viņa pirmā intervija kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma.

Baltkrievija uzņem Krievijas ieročus un militāros spēkus galvenokārt dziļas drošības integrācijas dēļ Savienības valsts ietvaros, kuras mērķis ir savstarpēja aizsardzība un abu valstu pozīciju stiprināšana pret uztvertiem NATO draudiem.

Krievija pirmo reizi uzsāka dziļu militāro integrāciju ar Baltkrieviju 20. gadsimta deviņdesmitajos gados, jo īpaši izveidojot kopīgas militārās struktūras, piemēram, Reģionālo spēku grupu (RGF), un parakstot līgumus 1996. - 1999. gadā.

2022. gadā Krievijas karaspēks izmantoja Baltkrievijas teritoriju kā starta punktu savam ziemeļu iebrukumam Ukrainā, uzbrūkot Kijivas virzienā no ziemeļiem un ziemeļaustrumiem.

Ukrainas izlūkdienesta vadītājs apstiprināja, ka Baltkrievijā pastāv piegādes sistēmas. "Tur ir kodolieroču bāzes. Tā ir taisnība. Ir lidmašīnas, ir "Iskander" taktisko raķešu sistēmas. Bet Baltkrievijā nav īstu kodolieroču. Tas ir fakts," sacīja Ivaščenko.

Baltkrievija gatavo kodolieroču glabātuves, ziņo izlūkdienesta vadītājs. Šajās vietās turpinās būvniecības darbi.

Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko apgalvo, ka viņa valsts līdz gada beigām saņems "Orešņik" sistēmas. Ivaščenko apšauba šo laika grafiku.

"Tas izskatās pēc sapņu piepildījuma. Šodien nekā tāda nav, un maz ticams, ka tas parādīsies," sacīja izlūkdienesta vadītājs.

Krievija un Baltkrievija parakstīja līgumus par taktisko kodolieroču izvietošanu 2023. gada maijā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins nākamajā mēnesī paziņoja, ka daži Krievijas kodolieroči jau atrodas Baltkrievijā.

Lukašenko 2023. gada jūnija beigās pavēlēja izstrādāt kodolieroču izmantošanas algoritmus. Šīs procedūras regulētu Krievijas izvietotos ieročus.

2025. gada janvārī Lukašenko paziņoja, ka Baltkrievija "jebkurā dienā" saņems "Orešņik" raķešu sistēmas. Viņš apgalvoja, ka Baltkrievija sākotnēji no Krievijas saņems desmit "Orešņik" kompleksus. Skaits varētu pieaugt, ja Krievija nolemtu piegādāt vēl vairākas sistēmas.

"Orešņik" ir Krievijas eksperimentālā ballistiskā raķete, ko Ukrainas izlūkdienests oficiāli sauc par "Kedr", un tā ir modernizēta padomju laika raķešu versija ar, iespējams, lielu darbības rādiusu un lielu ātrumu. Krievija pirmo reizi palaida "Orešņik" pret Ukrainu 2024. gada 21. novembrī, mērķējot uz Dnipro.
Savā intervijā Ivaščenko arī raksturoja Baltkrieviju kā militāri vāju. "Mūsdienās Baltkrievijas armija nav spējīga veikt liela mēroga kaujas operācijas. Viss, ko viņi tur pie mūsu robežas, ir aptuveni divi tūkstoši karavīru tikai tāpēc, lai novērstu mūsu uzmanību," viņš teica.

Kopš iebrukuma sākuma Baltkrievija ir kļuvusi ekonomiski atkarīga no Krievijas. "Apmēram 80% Baltkrievijas aizsardzības uzņēmumu ir integrēti Krievijas aizsardzības kompleksā. Tā būtībā ir viena bāze," norāda Ivaščenko.