Zelenskis pieņems lēmumu par turpmākajiem soļiem sarunās ar Krieviju pēc tikšanās ar Erdoganu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pieņems lēmumu par turpākajiem soļiem pamiera sarunās ar Krieviju pēc viņa ceturtdien plānotās tikšanās Ankarā ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu, ziņu aģentūrai AFP pavēstīja augsta ranga avots Ukrainā.
"Prezidents sāks vizīti ar [tikšanos ar] Erdoganu Ankarā, un tikai pēc tam prezidents lems par turpmākajiem soļiem," viņš sacīja. Savukārt aģentūra "RBK-Ukraina", atsaucoties uz savu avotu, ziņo, ka Ukrainas un Turcijas prezidentu tikšanās sākums paredzēts orientējoši plkst.13.00. Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps norādījis, ka viņš varētu doties uz Turciju, ja Krievijas un Ukrainas sarunās būs novērojams progress. "Ziniet, ja kaut kas notiktu, es piektdien varētu doties," vizītes gaitā Katarā sacīja Tramps.
Ukrainas sabiedriskā raidsabiedrība "Suspiļne", atsaucoties uz avotu, kas ir pazīstams ar Ukrainas nostāju, ceturtdien vēsta, ka Ukrainas delegācija Stambulā ir gatava apspriest jautājumu par 30 dienu uguns pārtraukšanu. Kā vēsta Krievijas mediji, pirmās pušu sarunas Stambulā gaidāmas ceturtdien pēcpusdienā. Eksperti neizslēdz iespēju, ka pirmajām zema ranga delegāciju sanāksmēm jau šajā sarunu ciklā uzreiz varētu sekot augstāka ranga sarunas.
Jau ziņots, ka Stambulā paredzētas Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunas par iespējam izbeigt karadarbību starp abām valstīm. Zelenskis bija paudis gatavību piedalīties sarunās, ja tāajs piedalītos arī Krievijas diktators Vladimirs Putins, taču Putins atteicās ierasties. Krievijas vadītājs trešdien parakstīja rīkojumu par Krievijas delegācijas sastāvu sarunām Stambulā, un to vadīs viņa palīgs, kādreizējais Krievijas kultūras ministrs Vladimirs Medinskis, kurš ir viens no galvenajiem pašreizējās Krievijas agresīvās politikas ideologiem.
Medinskis jau vadīja Krievijas delegāciju 2022. gada 28. februāra un 3. marta sarunās ar Ukrainu īsi pēc Krievijas invāzijas. Medinskis ir pazīstams kā viens no galvenajiem Putina režīma ideologiem, kurš pastāvīgi apgalvo, ka krievi un ukraiņi ir viena tauta, bet invāzija Ukrainā bija neizbēgama, jo Ukraina nelikumīgi izstājās no Padomju Savienības un vispār ir daļa no krievu zemes.
Savulaik viņa vadībā tika izstrādāta Krievijas vēstures mācību grāmata, kurā Ukraina nodēvēta par “antikrieviju”, kurā valda asiņainā apvērsumā pie varas nākusī hunta, bet valstī “faktiski aizliegta” krievu valodas lietošana. Mācību grāmatā apgalvots, ka ukraiņiem vairākas paaudzes iepotēts naids pret Krieviju, pamatojoties uz neonacistiskām idejām, un krievu okupanti tur tagad “cīnās par labo un patiesību”.
