Rumānijas premjerministrs Marsels Čolaku atkāpjas pēc Trampa cienītāja Džordžes Simiona panākumiem prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā
Rumānijas premjerministrs Marsels Čolaku ir atkāpies no amata, un viņa Sociāldemokrātiskā partija atstās valdību pēc tam, kad pirmajā Rumānijas prezidenta vēlēšanu kārtā uzvarēja labējs nacionālists un eiroskeptiķis Džordže Simions. Šīs vēlēšanas tika rīkotas pēc tam, kad pērn iepriekšējo vēlēšanu pirmajās kārtas rezultāti pēc prokremliskā labējā populista Kelina Džordžesku negaidītās uzvaras tika anulēti sakarā ar Krievijas iejaukšanos.
ASV prezidentu Donaldu Trampu atbalstošais Simions, kurš solījis likt Rumāniju pirmajā vietā, ieguva 40,9% balsu svētdien notikušajā balsojumā un, kā tiek prognozēts, uzvarēs arī izšķirošajā balsojumā 18. maijā. 38 gadus vecais Simions, kurš pārstāv galēji labējo partiju "Alianse rumāņu vienotībai" (AUR) pirmajā kārtā krietni apsteidzis pārējos desmit kandidātus, un otrajā kārtā tiksies ar Bukarestes mēru Nikušoru Danu, kurš pirmajā kārtā ieguva 20,89% balsu, minimāli apsteidzot valdošās koalīcijas kopīgo kandidātu Krinu Antonesku, kurš saņēmis 20,34% balsu. Viņus abus šķīra mazāk nekā 56 000 balsu. Lai uzvarētu pirmajā kārtā, kandidātam bija jāiegūst vairāk nekā 50% balsu.
Svētdienas vēlēšanu rezultāti iedzinuši Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti Rumāniju vēl dziļākā politiskā krīzē, un Čolaku paziņojis, ka viņu koalīcija nav sasniegusi savu mērķi un “tai nav leģitimitātes”, tāpēc viņa partijai jāizstājas no valdības, vēsta BBC.
57 gadus vecais Čolaku pie varas nonāca tikai pēc 2024. gada vēlēšanām, pārstāvot proeiropeisku koalīciju, lai gan Simiona galēji labējā partija kopā ar vēl divām partijām jau toreiz piesaistīja trešdaļu balsu. Koalīcijas partijas pirmdien rīkoja ārkārtas apspriedes, lai lemtu par turpmāko rīcību.
Simiona panākumus svētdienas vēlēšanās lielā mērā nodrošināja sabiedrības neapmierinātība par pagājušā gada nogalē anulētajiem prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Viņa iespējamo uzvaru 18. maijā ar bažām gaida gan Eiropas valstu galvaspilsētas, gan Ukrainā, jo Simions vēlas ES dalībvalstu lielāku patstāvību un negrib pieļaut ieroču piegādes Ukrainai.
Paredzams, ka Čolaku iesniegs savu demisiju pagaidu prezidentam Iljem Boložanam, kurš iecels pagaidu premjerministru. Pats Senāta priekšsēdētājs Boložans kļuva par pagaidu prezidentu šā gada februārī pēc skandāla, kas saistīts ar prezidenta vēlēšanu anulēšanu.
Simions guva īpaši lielu atbalstu rumāņu diasporā, piemēram, Spānijā viņu atbalstīja vairāk nekā 73% vēlētāju, bet Lielbritānijā gandrīz 65%, galvenokārt strādnieku vidū. Sabiedrības neapmierinātība ar Rumānijas finansiālo atbalstu Ukrainas bēgļiem bija viens no Simiona kampaņas galvenajiem punktiem, lai gan viņš noliedz, ka būtu prokrievisks. “Krievija ir lielākais drauds Rumānijai, Polijai un Baltijas valstīm. Problēma ir tā, ka šis karš nekur nepazūd,” viņš sacīja BBC.
2024. gadā prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, kas notika 24.novembrī, negaidītu uzvaru guva prokremliskais labējais populists Kelins Džordžesku. Taču šos rezultātus, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, kas pieļauti visa vēlēšanu procesa gaitā, anulēja Konstitucionālā tiesa, un tika izsludinātas atkārtotas vēlēšanas. Šoreiz Džordžesku vārds nebija starp kandidātiem, jo Rumānijas vēlēšanu komisija noraidīja viņa kandidatūru.
