Pāvesta Franciska bēru ceremonija
Pāvests Francisks ir apglabāts Svētās Marijas Lielās bazilikā, un līdz ar viņa guldīšanu zemes klēpī katoļi visā pasaulē aizsākuši deviņu ...
FOTO: pāvests Francisks guldīts zemes klēpī. Kāda ir tālākā lietu kārtība?
Pāvests Francisks ir apglabāts Svētās Marijas Lielās bazilikā, un līdz ar viņa guldīšanu zemes klēpī katoļi visā pasaulē aizsākuši deviņu dienu ilgas sēras.
Pāvesta bērēs piedalījās daudz ievērojamu politiķu un valsts vadītāju, tai skaitā Francijas prezidents Emanuels Makrons, ASV prezidents Donalds Tramps, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers un citi. Jau ziņots, ka pirms pāvesta Franciska bēru ceremonijas Zelenskis Svētā Pētera bazilikā uz īsu brīdi tikās ar Trampu un Makronu.
Īsi pirms Mises sākuma valstu vadītāji tika aicināti izrādīt cieņu pāvesta Franciska slēgtā zārka priekšā. Tramps, Makrons, Zelenskis un Spānijas karalis Felipe VI izgāja cauri Svētā Pētera bazilikai, pirms pievienojās amatpersonu atvēlētajai zonai. Pūlis, kas ainu vēroja caur vairākiem milzīgiem ekrāniem, kas uzstādīti Svētā Pētera laukumā, izplūda aplausos, kad ekrānā parādījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Izraēla uz pāvesta bērēm savu delegāciju nenosūtīja, izraisot apjukumu vairāku izraēliešu vidū. Atvaļināti Izraēlas diplomāti norādījuši, ka Izraēlas delegācijas nenosūtīšana uz pāvesta Franciska bērēm Romā “apkauno” Benjamina Netanjahu valdību. Turpretī Gazas nelielā kristiešu kopiena veltījusi sirsnīgus vārdus pāvestu Francisku mūžībā pavadot.
Viņa Svētība Horhe Mario Bergoljo, kurš kļūstot par pāvestu pieņēma katoļu baznīcas svēta Franciska vārdu, tika guldīts zemē zem vienkārša kapakmens, kas izgatavots no marmora. Uz viņa kapakmens latīņu valodā ir iegravēts viņa vārds: Franciscus. Francisks vēlējās, lai viņa apbedīšanas rituāls tiktu vienkāršots, un tajā nebūtu liekas greznības, jo viņš uzskatīja, ka baznīcai jākalpo nabadzīgajiem.
Līdz ar pāvesta apbedīšanu, katoļi visā pasaulē aizsākuši deviņu dienu sēras, kurā par godu pāvestam tiks rīkotas deviņas mises. Pēc sēru perioda beigām Kardinālu kolēģija, kas sastāv no katoļu baznīcas augstākajām amatpersonām, sanāks tā sauktajā konklāvā un izvēlēsies jaunu pāvestu. Lai gan pasaulē ir vairāk nekā 250 kardinālu no vairāk nekā 90 valstīm, konklāvā piedalīsies tikai aptuveni 135 kardinālu, no kuriem aptuveni 110 pēdējo 10 gadu laikā izraudzījās pats Francisks.
Kardināli ievēro absolūtu slepenību un vēlēšanu procesa laikā viņiem nav atļauts sazināties ar ārpasauli. Viņiem tiek atņemti telefoni un nav atļauts ielūkoties avīzēs, skatīties televīziju, lasīt vēstules vai sūtīt īsziņas. Pirms konklāva un tā laikā kapela tiek arī pārmeklēta, pārliecinoties, ka tajā neatrodas noklausīšanās ierīces.
Balsošana notiek katru dienu, no rīta un pēcpusdienā, līdz kandidāts iegūst divu trešdaļu balsu vairākumu. Garākais pāvesta konklāvs nesenajā vēsturē bija 1922. gadā, kad kardināliem bija nepieciešamas piecas dienas, lai izvēlētos savu jauno vadītāju. Pēc katras balsošanas kārtas vēlēšanu biļeteni tiek sadedzināti un tiem tiek pievienotas ķīmiskas vielas, lai dūmi būtu melni vai balti. Melni dūmi norāda uz nepārliecinošu balsojumu; balti dūmi paziņo pasaulei, ka ir ievēlēts jauns pāvests.
