VIDEO: Krievija paziņo, ka "aizturējusi armijas ģenerāļa Jaroslava Moskaļika slepkavu"
Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) 26. aprīlī aizturējis 1983. gadā dzimušo Ignatu Kuzinu, kurš tiek vainots Krievijas armijas ģenerāļa Jaroslava Moskaļika uzspridzināšanā.
"Par notikušo tika aizturēts Ukrainas specdienesta aģents Ignats Kuzins, kurš dzimis 1983. gadā, un ir Ukrainas iedzīvotājs. Viņš ievietoja sprāgstvielas "Volkswagen Golf" automašīnā Balašihas pilsētā Maskavas apgabalā, nogalinot ģenerālleitnantu Jaroslavu Moskaļiku," teikts FSB paziņojumā. 59 gadus vecais Krievijas Aizsardzības ministrijas ģenerālis bija armijas ģenerālštāba Galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieka vietnieks. Šajā amatā viņu iecēla 2021. gadā.
Krievijas armijas galvenās operāciju direkcijas vietnieks ģenerālleitnants Jaroslavs Moskaļiks tika likvidēts 25. aprīlī, kad viņš ēkas pagalmā gāja garām automašīnai, kurā tika detonēta sprāgstviela. Sprādziens notika plkst. 10.40 no rīta. Trieciena vilnis viņa ķermeni aizsvieda vairāku metru attālumā. Tiesībsargājošās iestādes uzskata, ka spridzekli aktivēja ar tālvadības pulti, un uzbrukuma mērķis bija tieši Moskaļiks.
Saskaņā ar FSB sniegto informāciju aizdomās turētais Kuzins esot iegādājies spēkratu "Volkswagen Golf", aprīkojis automašīnu ar paštaisītu spridzekli,ar ko viņu nodrošināja Ukrainas slepenais dienests un novietojis spēkratu netālu no ģenerāļa Moskaļika dzīvesvietas. Pēc tam sprāgstvielas tika attālināti detonētas no Ukrainas.
💥 One less Russian general.
— Bandera Fella *-^ (@banderafella) April 25, 2025
Lt. Gen. Yaroslav Moskalyk, deputy head of Russia’s General Staff Ops Command, was eliminated outside his home in Balashikha.
According to Russian media, the man behind the blast was Ukrainian-born Ignat Kuzin—who planned, moved in next door, and… pic.twitter.com/E4XNeqFJOF
2015. gadā Moskaļiks bija iekļauts Krievijas delegācijas sastāvā, un piedalījās Krievijas, Ukrainas, Vācijas un Francijas jeb tā dēvētā “Normandijas četrinieka” sarunās par Donbasa kara noregulēšanu. Tiesa, šo karu izraisīja pati Krievija, kas 2014. gada aprīlī pēc Krimas aneksijas speciāli iesūtīja armijas vienību bijušā Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) virsnieka Igora Girkina vadībā un ieņēma Donbasa pilsētu Slovjansku. Vēlāk kara rezultātā krievu okupētajās Doneckas un Luhanskas apgabalu teritorijās izveidoja separātistu “tautas republikas”. Gadiem ilgi Krievija izlikās, ka tai nav nekāda sakara ar karu Donbasā, kur pret Ukrainas armiju karojot vietējie “traktoristi un ogļrači”, un jebkādas miera sarunas ieteica risināt ar separātistu valdībām, kuriem intensīvi piegādāja ieročus. Trīs dienas pirms invāzijas Ukrainā Putins pēc Drošības padomes teatrāla uzveduma 2022. gada 21. februārī atzina šo separātistu veidojumu neatkarību.
Toreiz Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta direktors Sergejs Nariškins padarīja sevi par izsmieklu pasaules acīs, translētajā Krievijas Drošības padomes sēdē, kuras dalībnieki viens pēc otra gluži kā Sicīlijas mafijas stilā zvērēja uzticību donam un pazemīgi pauda atbalstu jebkādiem Putina lēmumiem par Ukrainas Doneckas un Luhanskas apgabalu “atzīšanu”. Šajā sēdē manāmi pārbijies Nariškins stostīdamies pat aizmirsa, ko tieši Putins no viņa grib dzirdēt, un pauda piekrišanu šo apgabalu iekļaušanai Krievijas sastāvā, uz ko Putins ar indīgu smīnu atteica, ka pašlaik netiek izskatīts jautājumu par to iekļaušanu, bet par to atzīšanu par neatkarīgām valstīm, uz ko Nariškins verdziski novervelēja, ka jā, viņš pilnībā piekrīt to atzīšanai.
