Ziņojums: Eiropai jāpielāgojas ekstrēmam klimatam

Nevienā citā kontinentā sasilšana nenotiek tik strauji kā Eiropā. Par to liecina 15. aprīlī publiskotais ziņojums "Eiropas klimata stāvoklis 2024". Saskaņā ar to pērn pārsniegtas daudzās temperatūras robežvērtības un uzstādīti negatīvi rekordi, raksta DW.

Ziņojuma autori - aptuveni 100 zinātnieki no Eiropas Komisijas un Pasaules meteoroloģijas organizācijas "Copernicus" klimata pārmaiņu novērošanas dienesta. Vidēji kopš industrializācijas sākuma gaisa temperatūra uz visas Zemes pieaugusi par aptuveni 1,3 grādiem. Eiropā šis rādītājs ir 2,4 grādi. Izņemot Islandi, kur bija vēsāks nekā parasti, pērn Eiropā visur tika fiksētas temperatūras virs ilggadējām vidējām vērtībām.

"Okeāna temperatūra bija ārkārtīgi augsta, jūras līmenis turpināja pieaugt, ledāji turpināja kust," skaidro Samanta Bērdžesa, viena no vadošajām ziņojuma autorēm. Globālā mērogā pērnais gads arī kļuvis par siltāko visā meteoroloģisko novērojumu veikšanas laikā.

"Un tas pie tā, ka siltumnīcas efekta gāzu koncentrācija atmosfērā turpināja pieaugt, atkal sasniedzot rekordaugstu līmeni 2024. gadā. Kopš 1980. gadiem temperatūra Eiropā ir pieaugusi divas reizes straujāk nekā vidēji pasaulē," turpināja Bērdžesa.

Plūdi un karstums apdraud cilvēku dzīvību un infrastruktūru

Tam ir tālejošas sekas. Antropogēnā klimata pārmaiņa - "tie nav tikai vidējie globālie rādītāji. Tam ir sekas reģionālā un vietējā līmenī," žurnālistiem sacīja profesore, Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra ģenerāldirektore Florāna Rabjē. Plūdi, karstums, pali, vētras vai sausums - vairāk nekā 750 miljonu Eiropas iedzīvotāju dzīvi arvien vairāk ietekmē globālo klimata pārmaiņu radītie ekstremālie laikapstākļi.

Valensijā pērn oktobrī un novembrī plūdos gājuši bojā vairāk nekā 220 cilvēki. Lietusgāzes dažu stundu laikā pārspējusi visus iepriekšējos rekordus un iznīcinājusi automašīnas, mājas un infrastruktūru. Zaudējumi bija vairāk nekā 16 miljardi eiro. Pirms tam astoņas Austrumeiropas valstis piemeklēja vētra "Boriss", izraisot daudzos plūdus. Tiek lēsts, ka pērn vētrās un plūdos Eiropā cietuši 413 tūkstoši cilvēku avju, bojā gājuši vismaz 335 cilvēki.

Dienu skaits ar ekstrēmu karstumu 2024. gadā bija otrais lielākais kopš meteouzskaites veikšanas sākuma. Īpaši karsts un sauss bija Austrumeiropā. Kontinenta dienvidos atkal bija vērojams spēcīgs sausums, pat ziemā.

Turpretī Rietumeiropā nolija vairāk nokrišņu nekā jebkurā citā gadā, sākot ar 1950. gadu. Sausuma un spēcīgo lietavu kombinācija ievērojami palielina plūdu risku, jo cieta, izkaltusi augsne īsā laika sprīdī nespēj uzsūkt lielu ūdens apjomu, līdz ar to strauji veidojas potenciāli bīstamas plūsmas.

Pilsētām nepieciešama lielāka aizsardzība

"Katra papildu temperatūras paaugstināšanās grāda daļa ir nozīmīga, jo palielina riskus ekonomikas planētai un mūsu dzīvei. Tam nepieciešams adaptēties," ziņojuma prezentācijā sacīja Pasaules meteoroloģijas organizācijas ģenerālsekretāre profesore Selesta Saulo.

CO2 izmeši, kas izraisa klimata pārmaiņas, turpina pieaugt visā pasaulē. Taču ir arī labas ziņas: 2024. gadā Eiropa ar videi draudzīgiem atjaunojamiem avotiem - saules baterijām, vēju un biomasu - saražoja vairāk enerģijas nekā jebkad agrāk. Aplēses liecina, ka šādi tika radīti 45 procenti elektroenerģijas.

Tomēr pētnieki stingri brīdina, ka valstīm pēc iespējas ātrāk jāveic drošības pasākumi un jākoriģē pasākumi, īpaši attiecībā uz aizsardzību pret plūdiem un augstām temperatūrām. Pēc Bērdžesas teiktā, ilgtermiņa globālā sasilšana par vairāk nekā 1,5 grādiem var izraisīt 30 tūkstošus papildu nāves gadījumu Eiropā ekstrēmā karstuma dēļ.

Kā pozitīvu faktoru pētnieki min to, ka vairāk nekā puse Eiropas pilsētu pašlaik izstrādā plānus, kā pielāgoties ekstrēmajiem laika apstākļiem un efektīvāk aizsargāt savus iedzīvotājus. Līderpozīcijas Eiropā ieņem Parīze, Milāna, Nīderlande un Glāzgova. Tur ir ievērojami progresējušas klimata aizsardzības būvju izveidē, zaļo zonu paplašināšanā pilsētu atvēsināšanai un pasākumu veikšanā aizsardzībai pret plūdiem.