Palielinājusies varbūtība, ka 2032. gadā Mēnesī ietrieksies asteroīds. Vai sadursme ietekmēs Mēness orbītu?
foto: Vida Press
Februārī zinātnieki brīdināja, ka 2032. gada 22. decembrī šis 2024 YR4 asteroīds lidos bīstami tuvu Zemei un pastāv vērā ņemama tā ietriekšanās iespēja.
Pasaulē

Palielinājusies varbūtība, ka 2032. gadā Mēnesī ietrieksies asteroīds. Vai sadursme ietekmēs Mēness orbītu?

Nils Zālmanis

Jauns.lv

Kaut gan astronomi pastāvīgi novēro debesis, lai savlaikus atklātu potenciālos kosmiskos draudus mūsu planētai, pēdējā laikā īpaša uzmanība piesaistīta asteroīdam 2024 YR4 sakarā ar pieļautu reālu varbūtību, ka tas varētu ietriekties Zemē un nodarīt vērienīgus postījumus. Pašlaik Zemes apdraudējuma varbūtība ir samazināta, taču lielāks risks radies Mēnesim, vēsta ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA).

Palielinājusies varbūtība, ka 2032. gadā Mēnesī ie...

Asteroīdu 2024 YR4 atklāja 2024. gada 27. decembrī Riourtado observatorijā Čīlē, izmantojot ATLAS (Asteroid Terrestrial-impact Last Alert System jeb Pēdējās brīdināšanas sistēma par asteroīdu ietriekšanos Zemē) sistēmu.

NASA Reaktīvās kustības laboratorijas Zemes tuvumā esošu objektu izpētes centra eksperti ir mainījuši prognozes par 2024 YR4 iespēju ietriekties Mēnesī 2032. gada 22. decembrī no 1,7 % februāra beigās līdz 3,8 %. Speciālisti nu pieļauj lielāku iespēju, ka šāda kosmiska sadursme notiks, pamatojoties uz NASA Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa un virszemes teleskopu sniegtajiem novērojumiem.

Tomēr pats galvenais — nav jābaidās, ka šādas ietriekšanās rezultātā Mēness varētu apdraudēt mūsu planētu, jo Mēness orbīta nemainīsies, mierina astronomi.

Jaunie infrasarkanie novērojumi, kas iegūti ar Veba kosmisko teleskopu, ir samazinājuši nenoteiktību par asteroīda izmēru, un tagad tiek lēsts, ka 2024 YR4 diametrs ir aptuveni 53–67 metri jeb aptuveni 10 stāvu ēkas lielums. Iepriekšējās aplēses, kas pamatojās uz redzamās gaismas novērojumiem no zemes teleskopiem, liecināja, ka tā izmērs varētu būt 40–90 metri.

Šis asteroīds perihēliju jeb mazāko attālumu līdz Saulei sasniedza 2024. gada 22. novembrī, bet 25. decembrī palidoja garām Zemei apmēram 828,8 tūkstošu kilometru attālumā, bet Mēnesim — 488,3 tūkstošu kilometru attālumā. Nākamreiz tas pietuvosies Zemei 2028. gada 17. decembrī, un tas ļaus astronomiem iegūt precīzāku informāciju par tā orbītu pirms 2032. gada 22. decembrī prognozētās nākamās un potenciāli bīstamās pietuvošanās.

Šis debesu ķermenis izraisīja ažiotāžu šī gada februārī, kad speciālisti paziņoja, ka tam piešķirta 3. pakāpe saskaņā ar Turīnas skalu, kas norāda debesu ķermeņu radīto bīstamības pakāpi no 0 (nulles vai ārkārtīgi niecīga ietriekšanās iespēja) līdz 10 (nenovēršama ietriekšanās ar globālu katastrofu, kas neatkarīgi no nokrišanas vietas apdraud civilizācijas pastāvēšanu). Toreiz zinātnieki paziņoja, ka ar 3,1% varbūtību iespējamā trieciena riska zona stiepjas no Klusā okeāna austrumiem un Dienvidamerikas pāri Atlantijas okeānam cauri Centrālāfrikai līdz pat Āzijas dienvidiem.

3. pakāpe bija augstākā piešķirtā bīstamības pakāpe kopš laika, kad 2004. gadā atklātajam, aptuveni 325 metru diametra asteroīdam 99942 Apofisam piešķīra skaitli 4, prognozējot tā teorētiski iespējamu (ar 2,7 procentu varbūtību) ietriekšanos Zemē 2029. gada 13. aprīlī. Par laimi, precīzāka informācija par Apofisa orbītu ļāva cilvēcei atviegloti uzelpot, un pašlaik tiek uzskatīts, ka sadursmes iespēja nepastāv.

Cik bīstams varētu būt šī asteroīda trieciens Zemē, ja tas tomēr notiktu?

NASA projekta “Catalina Sky Survey” inženieris un asteroīdu pētnieks Deivids Renkins savulaik izteicās, ka tā izmērs ir līdzīgs 1908. gada slaveno katastrofu izraisījušajam Tunguskas meteorītam.

Jāpiebilst, Tunguskas meteorīts 1908. gada 30. jūnija (pēc jaunā stila) rītā izraisīja spēcīgu sprādzienu taigā pie Tunguskas upes Krievijas Krasnojarskas novadā Krievijā, kas iznīcināja apmēram 80 miljonus koku. Sprādziens bijis tik spēcīgs, ka tā skaņa bija dzirdama vairāk nekā 10000 kilometru attālumā, sprādziena vilni fiksēja visā pasaulē, un daudzviet Krievijā uzskatīja, ka pienācis pasaules gals. Sprādziena jaudu vērtē kā aptuveni 10 - 40 megatonnas trotila ekvivalentā, kas atbilst vidēja izmēra ūdeņraža bumbas enerģijai.

Tunguskas meteorīta ietriekšanās ir slavenākais šāda rakstura notikums cilvēces vēsturē, kaut gan aizvēsturiskos laikos notikušas arī vērienīgākas katastrofas, piemēram, 180 kilometru lielā Čikšulibas krātera rašanās zem Jukatanas pussalas mūsdienu Meksikas teritorijā pirms apmēram 65,5 miljoniem gadu, kad vismaz 10 kilometru diametra asteroīds ietriecās Zemē, izraisot krīta-terciāra masveida izmiršanu, kā rezultātā gāja bojā visi dinozauri un vairums citu dzīvnieku un augu sugu.