Donalda Trampa vadībā iznīcina vēsturi un zināšanas
Džordža Orvela romānā “1984” atainota Patiesības ministrija, kur avīzes un arhīvu materiālus pārdrukā aizvien no jauna, mainot pagātni pēc Lielā brāļa vēlmēm. Orvela laikā vēl nebija interneta, kas ļauj manipulēt ar informāciju kā vēl nekad. ASV ir sākusies digitālā grāmatu dedzināšana.
Drīz pēc tam, kad Donalds Tramps stājās prezidenta amatā, no Slimību kontroles un profilakses centra tīmekļa lapām pazuda informācija par vakcīnām, HIV profilaksi un reproduktīvo veselību. Atklājumi par putnu gripas pārnešanu izgaisa dažu minūšu laikā pēc to publicēšanas. Šie dati pagaidām ir atjaunoti, pateicoties tiesas pagaidu aizliegumam.
Dzēšanas kampaņa
ASV Tautas skaitīšanas biroja publiskā datu krātuve kļuva nepieejama, bet pēc tam atgriezās bez virknes ģeogrāfiskās informācijas. Tieslietu departaments izdzēsa informāciju par 2020. gada 6. janvāra notikumiem, kad Trampa atbalstītāji ielauzās Kapitolijā. Baltais nams izņēma skaidrojumu par Konstitūciju.
7. februārī Tramps atlaida Nacionālās arhīvu un ierakstu administrācijas vadītāju – šī iestāde uztur valsts likumu oficiālos tekstus, tās devīze: “Rakstītais vārds paliek mūžīgs.”
Varoņus grib nodot aizmirstībai
Vairāk nekā 110 000 valdības iestāžu lapu ir kļuvušas nepieejamas pēc masveida dzēšanas, pildot rīkojumus, kas aizliedz D.E.I. (daudzveidība, vienlīdzība un iekļaušana) un “dzimtes ideoloģijas ekstrēmismu”. Jauno ideologu rīcība brīžiem ir pilnīgi nesaprotama.
Pentagons izdzēsa lapu, kas vēstīja par indiāņu varoņiem – navaho cilts sakarniekiem, kas Otrā pasaules kara laikā izmantoja savu japāņiem nesaprotamo valodu. Pazuda informācija par Iru Hamiltonu Heisu, jūras kājnieku no pima cilts, kurš 1945. gadā palīdzēja pacelt ASV karogu virs Ivodzimas pēc vēsturiskās kaujas ar Japānu.
Dzēšanai paredzēto militāro vietņu lapu sarakstā bija arī atsauces uz “Enola Gay”, kam nav nekāda sakara ar gejiem – tas ir bumbvedējs B-29, kas 1945. gadā nometa atombumbu uz Hirosimu. Acīmredzot iedarbinātas datorprogrammas, kas vienkārši meklē aizliegtos vārdus
Pretestības kustība glābj informāciju
Trampa cenzoriem ceļā stājusies pretestības kustība, ko veido brīvprātīgie – arhivāri un bibliotekāri. Organizācija “Internet Archive” jau 2008. gadā piedalījās projektā “End of Term Web Archive” federālo tīmekļa vietņu dublēšanai, lielo universitāšu bibliotēkas veido informācijas “Noasa šķirstus”, ir pat nevienam nezināmi aktīvisti.
Sociālā zinātniece un datu bibliotekāre Linda Kelama piedalījās nelielā datu saglabāšanas projektā jau Trampa pirmās prezidentūras laikā, taču nekad nebija redzējusi neko līdzīgu tam, kas sākās janvāra beigās, kad C.D.C. sāka dzēst informāciju no savas vietnes. Reaģējot uz Īlona Maska vadītā Valdības efektivitātes departamenta (DOGE) uzbrukumu pilsoniskajai sabiedrībai, Kelamas kolēģi sāka glābt failus.
Apdraudēts ir itin viss
Masks sola efektivizēt valdības iestāžu darbu, bet patiesībā iznīcina un rada haosu. Kelama arī efektivizē, bet – lai glābtu. Lai lieki nedublētu cits cita darbu, viņa kopā ar citiem datu bibliotekāriem izveidoja “Data Rescue Project”. Tas tagad kataloģizē vairāk nekā 400 publiski pieejamu valdības datu krātuvju, no Patērētāju finanšu aizsardzības biroja sūdzību datubāzes līdz nacionālajai imunizācijas aptaujai.
ASV valdība ir viens no pasaulē lielākajiem izdevējiem, un tās finansētie pētījumi par visu, sākot no oglekļa emisijām līdz zīdaiņu mirstībai, tiek veikti mērogā, ar kuru var sacensties tikai dažas privātās institūcijas.
“Apdraudēts ir viss,” intervijā “The New Yorker” saka Sebastians Majstorovičs, kurš pārvalda “Data Rescue Project” izsekošanas rīku. Digitālais vēsturnieks no Ķelnes strādāja ar Ukrainas kultūras mantojuma glābšanas projektu “Saving Ukrainian Cultural Heritage Online”. “Mans tēvs ir no Bosnijas, un tas ir veidojis manu skatījumu uz to, kas var neatgriezeniski pazust,” viņš piemin gandrīz divu miljonu grāmatu iznīcināšanu, kad 1992. gadā serbi sagrāva Sarajevas Nacionālo bibliotēku.
Nūģi, kam rūp
Majstorovičs māca desmitiem amerikāņu, kā glābt datus no savas neprognozējamās valdības. Februāra sākumā viņš sāka lejupielādēt tautas skaitīšanas datus no Ftp.census.gov tieši pirms tās slēgšanas, taču paspēja iegūt tikai aptuveni 200 gigabaitu datu. Tomēr nezināmi aktīvisti tiešsaistē bija saglabājuši citus failus, un kopīgiem spēkiem viņi spēja pabeigt dublēšanu.
“Es domāju, ka mūs vēl pārsteigs, cik daudz lietu būs saglabājuši cilvēki, kurus mēs vēl nepazīstam, jo viņiem vienkārši nav bijusi iespēja tās kādam nodot,” teic Majstorovičs. Uz jautājumu, kas ir šie cilvēki, Majstorovičs atbild: “Nūģi, kam rūp.” Viņi pat izdzēš savas iecienītās datorspēles, lai attīrītu vietu cietajos diskos.
Daudzi no viņiem ir gluži vai apsēsti ar datu krāšanu – viņi kolekcionē žurnālus, ģimenes fotogrāfijas, pat lietošanas instrukcijas, vecas televīzijas pārraides un vairs nefunkcionējošas vietnes, visu, kas ir digitāls vai digitalizējams un draud izzust. To vidū ir gan ieraksti no dievkalpojumiem, gan kādas vecmāmiņas receptes.
Saglabāt, cik daudz vien spēj
Brīvprātīgais vārdā Sze strādā veselības aprūpes jaunuzņēmumā Ričmondā un katru nakti pēc darba lejupielādē failus vecā Dell klēpjdatorā. Intervijas laikā viņš glāba Federālās ārkārtas situāciju vadības pārvaldes datus. Sze ir dzimis Honkongā, 2019. gadā viņš bezspēcīgi vēroja, kā Ķīnas varas iestādes apspiež protestus. Kad cenzūra sākās ASV, Sze nolēma darīt, ko var.
Endrū ir tehniskā atbalsta speciālists Kanzasā, viņa sieva ir ģimenes ārste. Kad Slimību kontroles un profilakses centrs sāka dzēst izglītojošus materiālus no sava “YouTube” kanāla, piemēram, padomus HIV profilaksei, un pamācības spāņu valodā par zīdaiņu aprūpi, viņš bija šokēts un sāka saglabāt, cik daudz vien spēja. “Viņi maksā valdības darbiniekam, lai viņš sēž kabinetā un skatās šos video,” secina Endrū. Kā Orvela Patiesības ministrijā, tikai te viss ir pa īstam.
Iznīcina pat mirušos
Ārlingtonas Nacionālā kapsēta izdzēsusi no savas tīmekļa vietnes biogrāfijas datus par vairākiem desmitiem ievērojamu melnādaino, spāņu izcelsmes un sieviešu veterānu. Daļa no viņiem saņēmusi ASV augstāko militāro apbalvojumu – Goda medaļu. Šī ir daļa no Donalda Trampa lēmuma izskaust dažādības, vienlīdzības un iekļaušanas (DEI) praksi militārajā dienestā, no kura viņš pats Vjetnamas kara laikā veiksmīgi izvairījās.
Izdzēsto vidū ir ģenerālis Kolins L. Pauels, pirmais melnādainais Apvienoto štābu priekšnieku padomes priekšsēdētājs, kas ir augstākais ASV militārais amats uzreiz pēc prezidenta. Likvidēti dati par Tuskīgijas lidotājiem – pirmo melnādaino kara pilotu korpusu ASV vēsturē. Pagaidām nav dzēstas Otrā pasaules kara melnādainās veterānes no pasta vienības “The Six Triple Eight”, taču šī informācija pieejama tikai tiešas meklēšanas rezultātā.
