Krievu jaunieši, kuri pārbrauc uz Krieviju, turpina sapņot par dzīvi Rietumos, atzīst agresorvalsts
Kaļiņingradā aizvadīts kārtējais Kremļa propagandistu saiets, kur tika diskutēts par “krievu tautiešu stāvokli” Baltijā. Saietā uzstājās arī savulaik Latvijā dzīvojušais propagandists Aleksejs Stefanovs, kurš norādīja, ka Krievijai jāisteno Baltijas valstīs dažādas programmas jauniešiem, lai "saglabātu šeit savu piekto kolonnu".
Uzstājoties konferencē, Stefanovs sniedza savu ieskatu par Krievijas tautiešu bērnu situāciju Baltijas valstīs, norādot, ka "Krievija ļoti ātri zaudē šos jauniešus, jo viņi aizvien biežāk izvēlas Rietumus". Lai mazinātu šo atsvešinātību un tuvinātu viņus ar savu "vēsturisko dzimteni", propagandists ierosināja īstenot dažādas programmas, kuru mērķis būtu noturēt Baltijā dzīvojošos jauniešus savā ietekmes zonā.
"Ja pirmajos 20 neatkarības gados šis process vēl vilkās, tad tagad viņi acīmredzami izvēlas Rietumus," norādīja propagandists, atzīstot, ka Krievija zaudē "savu jauno paaudzi". "Krievijai būtu jāizpēta visi starptautiskie likumi, lai mūsu krievu bērni un jaunieši varētu saglabāt saikni ar Krieviju. Tās varētu būt dažādas programmas, tostarp kopīgi jaunuzņēmumi, kas veicinātu jauniešu interesi par Krieviju."
Kremlis saredz savus jauniešus ārvalstīs vien kā "piekto kolonnu"
Interesanti, ka viņš savus "nabaga tautiešus" Baltijā uztvēra kā neko citu kā tikai maigās varas instrumentu. "Mūsu programmas varētu palīdzēt panākt, lai bērni, kuri lielākoties nepārcelsies uz Krieviju, paliktu mūsu nosacītā "piektā kolonna" Baltijā," sacīja Stefanovs.
Konferenci “Par Baltijas reģionā dzīvojošo Krievijas tautiešu stāvokli” rīkoja Imanuela Kanta vārdā nosauktā Baltijas federālā universitāte, kas bāzēta Kaļiņingradā un tā dēvētais Ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalsta un aizsardzības fonds, kas bāzēts Maskavā.
Realizēt maigo varu caur nevalstisko organizāciju iesaisti ir klasiska Kremļa metode un abas šīs institūcijas ir cieši saistītas ar Kremļa ietekmes pasākumiem ārpus Krievijas. Savulaik Dānijas mediji atklāja, ka konkrētais “tautiešu atbalsta” fonds, kuru cītīgi uzpasē Krievijas Ārlietu ministrija, ir finansiāli un citādi atbalstījis gan Valsts drošības dienesta (VDD) redzeslokā nonākušo “Latvijas krievu savienības” (LKS) politiķi Tatjanu Ždanoku, gan citus prokremliskos aktīvistus, tostarp palīdzot izdot dziesminieka Kaspara Dimitera albumu.
Savulaik, kad fonds darbojās Latvijā, prokremlisko aktīvistu veidojums “Latvijas cilvēktiesību komiteja” gadu gaitā saņēma no tā finansējumu vairāk nekā 360 000 eiro apmērā. Līdzīga summa dāsni iedota arī “Tiesiskās aizsardzības centram”, rūpējoties par to, lai Kremļa interešu aktīvisti, aizstāvji Latvijā būtu pasargāti no notiesājošiem spriedumiem.
Jāpiemin, ka vēl nesen, 4. februārī, prokremliska organizācija "NVS valstu institūts" rīkoja līdzīgu publisku diskusiju Maskavā ar nosaukumu "Krievijas tautiešu etnocīds Baltijas valstīs". Diskusijā tika pausti Krievijas interesēm atbilstoši dezinformācijas vēstījumi un piedalījās arī vairāki Latvijas valstspiederīgie. Bēdīgi šāda rīcība beidzās Latvijā dzīvojošajam ilggadējam prokremliskajam aktīvistam Aleksandram Gapoņenko. No dalības šādā pasākumā līdz apcietinājumam dzīvesvietā, Latvijā bija viens solis mājas čībās.
