Jauns pētījums par Ēģiptes piramīdām izraisījis satraukumu visā pasaulē
Jauns pētījums par Ēģiptes piramīdām ir izraisījis satraukumu visā pasaulē, pēc tam kad pētnieki no Itālijas un Skotijas apgalvojuši, ka zem Gīzas piramīdām atrodas "milzīga pazemes pilsēta".
Šis apgalvojums balstās uz pulsa radaru ierīču izmantošanu, ar kuru palīdzību eksperti izveidojuši augstas izšķirtspējas attēlus dziļi zem piramīdu struktūrām - līdzīgi kā sonors jeb hidrolokators tiek izmantots okeāna dziļumu kartēšanai.
Pētījumā, kuru vēl nav pārskatījuši neatkarīgi eksperti, tika atklāta astoņu vertikālu cilindrisku struktūru esamība, kas sniedzas vairāk nekā 640 metru dziļumā zem piramīdas, kā arī papildu nezināmas struktūras 1,2 kilometru dziļumā.
Preses relīzē atklājumi tika raksturoti kā "revolucionāri", un, ja tie izrādīsies patiesi, tie varētu pārrakstīt Senās Ēģiptes vēsturi. Tomēr neatkarīgi eksperti ir pauduši nopietnas bažas par šo pētījumu.
Denveras Universitātes arheoloģijas pētnieks, kurš strādā ar ģeoradara (GPR) tehnoloģiju, Lorenss Konjers (Lawrence Conyers) portālam "Daily Mail" sacīja, ka šai tehnoloģijai nav iespējams ieskatīties tik dziļi zem zemes.
Viņš nosauca apgalvojumus par pazemes pilsētu par "milzīgu pārspīlējumu" un paskaidroja, ka daudz ticamāk ir tas, ka pirms piramīdu uzcelšanas zem tām atradušās nelielas būves, piemēram, kolonnas un telpas.
Konjers piebilda, ka vienīgais veids, kā pierādīt šo atklājumu autentiskumu, būtu veikt "mērķtiecīgus izrakumus, un, manuprāt, ja vien autori neko neizdomā un viņu pamatmetodes ir korektas, ikvienam, kurš interesējas par šo vietu, vajadzētu iepazīties ar viņu interpretācijām."
Viņš arī sacīja, ka nevar noteikt, vai izmantotā tehnoloģija patiešām fiksēja kādu slēptu struktūru zem piramīdas, piebilstot, ka pētnieki izmanto dažāda veida sarežģītu un patentētu datu analīzes programmatūru.
Bijušais Ēģiptes senlietu ministrs Mamduhs al-Damātī šos apgalvojumus nosauca par "pilnīgi nepamatotiem". Damātī norādīja, ka dokumentēti arheoloģiskie pētījumi nav liecinājuši par jebkādu slepenu būvju esamību šādā mērogā.
Viņš skaidroja, ka piramīdas un to apkārtējā teritorija jau gadu desmitiem ir profesionālu arheologu pētījumu un izrakumu objekts, un līdz šim nav atrasti nekādi pierādījumi, kas apstiprinātu šos apgalvojumus.
Ēģiptologs un bijušais Gīzas piramīdu apgabala ģenerāldirektors Huseins Abdel-Basīrs norādīja, ka šis pētījums nebalstās uz pienācīgiem zinātniskā darba standartiem.
Viņš piebilda, ka jebkuram patiesam zinātniskam atklājumam arheoloģijas jomā vispirms jābūt publicētam uzticamā zinātniskā žurnālā pēc rūpīgas recenzēšanas.
Abdel-Basīrs turpināja: "Tas, kas šeit notika, bija vien preses konference un paziņojums presei - bez jebkāda zinātniska raksta kādā cienījamā žurnālā un bez oficiāla paziņojuma no Ēģiptes Tūrisma un senlietu ministrijas vai Augstākās senlietu padomes."
Viņš norādīja, ka ģeofizikālās metodes, piemēram, zemes radara (GPR) vai seismiskā analīze, spēj pārbaudīt tikai ierobežotu dziļumu, labākajā gadījumā ne vairāk kā dažus desmitus metru.
Abdel-Basīrs uzsvēra, ka apgalvojums par milzīgu būvju esamību 600 metru dziļumā ir zinātniskā fantastika un nav balstīta nekādā realitātē.
Viņš arī norādīja, ka viens no šī apgalvojuma autoriem - Korado Malanga - ir labi zināms pētnieks, kas aizraujas ar neidentificētiem lidojošiem objektiem, un iepriekš ir piedalījies raidījumos par citplanētiešiem.
Abdel-Basīrs piebilda: "Kad šāda pieeja tiek ieviesta arheoloģiskajos pētījumos, zinātne pārvēršas par sazvērestības teoriju un populisma veicināšanu, kas nekalpo patiesībai."
