Arktikas ledus kūst straujāk nekā jebkad agrāk: zinātnieki brīdina par globālām sekām
Vairāki zinātnieki pauduši nopietnas bažas par Arktikas likteni. Pēdējie dati liecina, ka temperatūra dažās Arktikas daļās februārī bija par 20°C augstāka nekā parasti, bet jūras ledus daudzās vietās nokritās līdz zemākajam līmenim, kāds jebkad šajā mēnesī reģistrēts.
“Arktika ir kā mūsu planētas gaisa kondicionieris,” skaidro ASV Nacionālā sniega un ledus datu centra zinātniece Tvaila Mūna. Tās straujā sasilšana veicina globālo temperatūras pieaugumu, jūras līmeņa celšanos un ekstrēmākus laikapstākļus visā pasaulē.
Zinātnieki norāda, ka jūras ledus samazināšanās ir skaidrs signāls, ka Arktika piedzīvo būtiskas pārmaiņas. “Es ceru, ka pēdējo trīs mēnešu tendences neliecina par jaunu visu laiku zemāko ledus līmeni vasarā, jo šī kušanas sezona sākas ļoti nelabvēlīgi,” norāda Somijas Meteoroloģijas institūta pētnieks Mika Rantanens.
Pēdējos 18 gados jūras ledus daudzums septembrī – tā minimālajā punktā – ir bijis vēsturiski zemākajā līmenī. Zinātnieki brīdina, ka līdz 2050. gadam, ja cilvēce nekavējoties pārtrauks oglekļa emisijas, ledus no Arktikas ziemas mēnešos var pilnībā pazust.
Papildus jūras ledus zudumam, Arktikas reģionā norisinās arī citas dramatiskas pārmaiņas. Mūna uzsver, ka kūstošais mūžīgais sasalums, kas līdz šim bija milzīgs oglekļa krātuve, tagad atbrīvo oglekļa dioksīdu un metānu, pastiprinot globālo sasilšanu. Turklāt apvidū biežāk izceļas savvaļas ugunsgrēki, kas agrāk šajā reģionā bija retums. Tikai pēdējo piecu gadu laikā Arktikā ir notikuši trīs plaši mežu ugunsgrēki. NOAA pētījums apstiprina, ka šis reģions tagad izdala vairāk oglekļa, nekā spēj uzkrāt. “Arktikā notiek pārmaiņas nepieredzētā apjomā,” viņa saka.
Arktikas krīzei ir tieša ietekme uz visu pasauli. Grenlandes ledus sega jau gadā zaudē aptuveni 280 miljardus tonnu ledus, veicinot jūras līmeņa celšanos, kas apdraudot piekrastes pilsētas visā pasaulē. Turklāt straujā reģiona sasilšana vājina strūklas plūsmas – gaisa straumes, kas regulē laikapstākļus. “Kad strūklas plūsmas kļūst svārstīgākas, laikapstākļi ilgāk saglabājas nemainīgi, kas noved pie ilgstošiem karstuma viļņiem, aukstuma periodiem, sausumiem un vētrām,” skaidro Dženifera Frānsisa no Vudvela Klimata pētniecības centra. Zinātnieki uzsver, ka, lai arī dažas no Arktikas izmaiņām varētu būt atgriezeniskas, tās prasīs simtiem vai pat tūkstošiem gadu.
