Eiropas izlūkdienesti brīdina par Krievijas plāniem un transatlantiskās alianses vājināšanos

Kamēr Krievija un ASV šonedēļ Saūda Arābijā apsprieda Ukrainas konflikta nākotni, Baltijas jūras reģiona valstis publiskoja virkni izlūkdienestu ziņojumu, brīdinot par Krievijas autoratīvā līdera Vladimira Putina plāniem paplašināt militāro konfliktu dziļāk Eiropā.

Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests brīdināja, ka Krievija paplašina savus bruņotos spēkus tādā veidā, kas "liecina par iespējamu gatavošanos konfrontācijai ar NATO". Tikmēr Dānijas izlūkdienesti prognozē, ka Krievija varētu būt gatava "plaša mēroga karam" Eiropā piecu gadu laikā, ja NATO izrādīs vājumu.

Transatlantiskās alianses vājināšanās tagad šķiet neizbēgama. Pēc ASV viceprezidenta Džeimsa Deivida Vensa asajām apsūdzībām Eiropai Minhenes drošības konferencē un ASV-Krievijas sarunām Saūda Arābijā, publiskajā telpā parādījušās runas, ka ASV  jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa vadībā plāno izvest savus NATO karavīrus no Baltijas valstīm.

Šāda notikumu attīstība, saprotams, vissmagāk atsauktos uz Baltijas valstīm, ko Krievija reiz okupēja, un kurām ir sauszemes robeža ar Krieviju. "Ir sajūta, ka, ja transatlantiskā saikne vēl nav pilnībā izjaukta, tad tā ir nopietni bojāta," norāda Rīgas Ģeopolitisko pētījumu centra direktors Māris Andžāns. "Baidens kara laikā devās uz Kijivu, bet tagad Tramps ir gatavs doties uz Maskavu. Tā ir visai radikāla izmaiņa."

Krievija vēlas paplašināt savu ietekmes zonu un vājināt ASV kā dominējošo starptautisko spēku

Eiropas Ziemeļvalstu un Baltijas astoņnieks (Dānija, Igaunija, Somija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija un Zviedrija) kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ir bijuši vieni no uzticamākajiem Ukrainas atbalstītājiem. Šo gadu laikā šīs valstis ir arī pastiprinājušas savus centienus, lai pretotos iespējamai Krievijas militārajai agresijai – palielinot aizsardzības budžetu un veicinot sabiedrības izpratni par rīcību plaša mēroga konflikta gadījumā.

Kopš karadarbības saasināšanās 2022. gadā Krievija ir apturējusi plānotos militāros attīstības projektus gar savām ziemeļu robežām ar NATO valstīm, tai skaitā, atlikti plāni divkāršot Somijas robežas tuvumā izvietoto karavīru skaitu, kas jau šobrīd pārsniedz 30 tūkstošus. Taču pastāv bažas, ka pēc pamiera noslēgšanas Ukrainā, Krievija varētu pilnībā koncentrēties uz savu militāro spēju atjaunošanu. 

Saskaņā ar Latvijas izlūkdienesta datiem šādā gadījumā Krievija varētu atjaunot savu militāro potenciālu tik lielā mērā, ka tā piecu gadu laikā varētu radīt ievērojamu draudu NATO. Pat pašreizējā konflikta laikā Putins septembrī pavēlēja palielināt Krievijas armiju par 180 000 karavīru, sasniedzot 1,5 miljonus aktīvā dienestā esošo, padarot to par otru lielāko armiju pasaulē pēc Ķīnas. 

"Krievija vēlas sasniegt mērķus, kurus tā ir konsekventi īstenojusi kopš 2000. gadu sākuma, proti, paplašināt Krievijas ietekmes zonu un vājināt ASV kā dominējošu starptautisku spēku, īpaši Eiropā. Šie ir ļoti ekspansīvi mērķi, un tie liecina, ka Krievija gatavojas plaša mēroga konfrontācijai," medijam "France24" norāda Norvēģijas Aizsardzības studiju institūta profesore Kataržina Ziska. –

Militaru konfliktu nevar izslēgt, tomēr iespējama arī hibrīdkara saasināšanās

"Šie draudi nenozīmē, ka Krievija noteikti plāno militāru konfliktu – drīzāk tas ir kaut kas, ko nevar izslēgt," norāda Andžāns. Tāpēc Latvija ir uzstādījusi aizsardzības infrastruktūru, tostarp prettanku šķēršļus gar savām robežām ar Krieviju un Baltkrieviju. Līdzīgi pasākumi veikti arī Somijā, Lietuvā un Igaunijā – valstīs, kas ir gan ES, gan NATO dalībvalstis, un kurām ir sauszemes robeža ar Krieviju.

Savukārt, lai novērstu iespēju, ka Krievija varētu izmantot elektrības tīklu kā ieroci, Igaunija, Latvija un Lietuva pagājušajā nedēļā veiksmīgi pievienojās Eiropas elektroenerģijas tīklam, saraujot savienojumus ar padomju laika elektrotīklu Krievijā.

Tikmēr Baltijas jūra, kur astoņas ES un NATO valstis dala jūras robežu ar Krieviju, jau ir kļuvusi par konfliktu zonu – pēdējo mēnešu laikā tikuši bojāti vairāki zemūdens telekomunikāciju un elektroapgādes kabeļi. Maskava noliedz, ka tā tīši mērķētu uz zemūdens infrastruktūru, apgalvojot, ka bojājumus bieži izraisa zvejas kuģi. Tomēr eksperti un politiķi, tostarp Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, ir apsūdzējuši Krieviju par nemilitāru taktiku izmantošanu "hibrīdkara" ietvaros.

Hibrīdkara taktikas, kuru mērķis ir destabilizēt sabiedrību un sēt nesaskaņas, notiek tā dēvētajā "pelēkajā zonā" – zem bruņota konflikta sliekšņa un ārpus juridiskiem regulējumiem, padarot to grūti identificējamu un padarot reaģēšanu uz provokācijām sarežģītu. Tomēr tās pastiprina sajūtu, ka konflikts ar Krieviju jau ir sācies. "Krievija veic spiegošanu Baltijas jūrā gan tehniskajā, gan virtuālajā telpā, kā arī īsteno informācijas operācijas Latvijā," uzsver Andžāns.

Rīgā audzis vandālisma gadījumu skaits

Rīgā pēdējā laikā ir pieaudzis prokrieviska vandālisma gadījumu skaits, tostarp jāpiemin Molotova kokteiļa iemešana Latvijas Okupācijas muzejā 2024. gada 28. februārī un piemiņas akmens "Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem – Latviešu leģiona karavīriem" apgānīšana Džūkstes pagastā aizvadītā gada 29. janvārī.

Okupācijas muzeja dedzināšanu no Daugavgrīvas cietuma organizēja Konstantīns Engels.  Viņš pierunājis otru apsūdzēto Vitāliju Lukjanoviču par samaksu sameklēt personu, kas izsistu logu kādai ēkai un tur iemestu degmaisījumu. Vēlāk precizēts, ka jāsadedzina būs tieši Okupācijas muzejs. Trešais apsūdzētais ir Valentīns Razmerica, kurš par 2000 eiro piekrita veikt dedzināšanu. 

Savukārt, leģionāru piemiņas akmeni apgānīja kāds Igaunijas un Krievijas dubultpilsonis, kurš, kā norāda Valsts Drošības dienestst, šo darbību veica Krievijas specdienestu uzdevumā.

"Krievija spēlē ļoti ilgtermiņa spēli, izmantojot pilnu taktisko instrumentu spektru," norada Kataržina Ziska. Runājot par nākotni, viņa atklāj, ka "Krievija noteikti izmantos politiskos, ekonomiskos un informatīvos līdzekļus, lai ietekmētu Eiropas valstu politiku, polarizētu diskusijas un radītu haosu sabiedrībā."

"Es neredzu arī nevienu iemeslu, kāpēc Krievija noteiktos apstākļos neizmantotu militāros līdzekļus. Tā šī valsts ir rīkojusies jau vairākkārt," norada profesore.