Dānijas izlūkdienests: Krievija var sagatavoties liela mēroga karam Eiropā ātrā laikā pēc kaujas darbību pabeigšanas Ukrainā

Dokumentā ministrija novērtējusi militāros draudus no Krievijas puses Dānijas Apvienotajai Karalistei, kur bez Dānijas ietilpst arī Grenlande un Fēru salas. Dānijas izlūkdienests secinājis, ka šobrīd draudu no Krievijas puses nav, taču tie varētu pieaugt tuvāko gadu laikā, raksta "Meduza".

Resors uzskata, ka Krievija gatavojas potenciālai konfrontācijai ar NATO. "Tas nenozīmē, ka ir pieņemts lēmums par šāda kara sākšanu, taču Krievija bruņojas un palielina potenciālu, lai pieņemtu šādu lēmumu," teikts ziņojumā.

Kopš 2022. gada Krievija veic vērienīgu savu bruņoto spēku rekonstrukciju un reformu, teikts ziņojumā. 2024. gadā valsts pārgāja "no rekonstrukcijas uz intensīvu militārā potenciāla pieaugumu ar mērķi iegūt iespēju karot pret līdzvērtīgiem NATO spēkiem". Atbalsts no Ķīnas, Ziemeļkorejas un Irānas puses palīdz Maskavai atbrīvot arvien vairāk resursu pārbruņošanai.

Pagaidām Krievija cenšas izvairīties no darbībām, kas izprovocēs NATO piemērot alianses līguma 5. pantu. Bet Maskavas gatavība riskantākai rīcībai attiecībā uz NATO varētu pieaugt, "ja relatīvais spēku līdzsvars mainīsies par labu Krievijai". Autori precizē, ka tas notiks, ja Krievija turpinās palielināt militāro potenciālu, bet NATO dalībvalstis nē, ja Krievija uzskatīs aliansi par novājinātu un sašķeltu vai uzskatīs, ka ASV nepalīdzēs Eiropai.

Krievijas draudu pakāpe ir atkarīga arī no situācijas Ukrainā. "Maz ticams, ka Krievija vienlaikus veiks gan karu Ukrainā, gan karu ar vienu vai vairākām NATO valstīm," teikts ziņojumā.

Krievijas-Ukrainas kara beigu gadījumā, uzskata Dānijas izlūkdienests, Krievija atbrīvos ievērojamus militāros resursus un var radīt tiešus draudus NATO. Pēc ziņojuma autoru prognozēm, ja alianse nepieaudzēs savu militāro potenciālu vienlaikus ar Krieviju, tad:

• aptuveni pusgadu pēc kara Ukrainā beigām Krievija varētu sākt lokālu konfliktu ar kādu no NATO dalībvalstīm;
• aptuveni pēc diviem gadiem Krievija var radīt reālus draudus vienai vai vairākām Ziemeļatlantijas līguma dalībvalstīm un būt gatava reģionālajam karam pret vairākām valstīm Baltijas jūras reģionā;
• aptuveni pēc pieciem gadiem Krievija varētu būt gatava liela mēroga karam Eiropas kontinentā ar nosacījumu, ka ASV neiejauksies.

ASV Kongress jau 2023. gadā ieteica valsts varas iestādēm gatavoties vienlaicīgam karam ar Ķīnu un Krieviju. Vācijas aizsardzības ministrijas vadītājs Boriss Pistoriuss sacīja, ka Eiropas aizsardzības rūpniecībai ir aptuveni pieci līdz astoņi gadi ražošanas apjomu kāpināšanai. Viņš arī aicināja nopietni uztvert "Krievijas prezidenta Vladimira Putina draudus Baltijas valstīm, Gruzijai un Moldovai".

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute aicināja Eiropas Savienības dalībvalstis pārskatīt izdevumus, lai tērētu vairāk naudas aizsardzībai. Pēc viņa teiktā, alianses valstis ir drošībā tuvāko četru līdz piecu gadu laikā, taču, ja aizsardzības izdevumi nepalielināsies, eiropiešiem nāksies "iet krievu valodas kursos vai doties uz Jaunzēlandi". Palielināt Eiropas aizsardzības izdevumus arī pieprasīja ASV prezidents Donalds Tramps.