Vientuļš bezdarbnieks: kas zināms par Zviedrijas slaktiņa sarīkotāju?

Policija oficiāli nav nosaukusi uzbrucēja vārdu, taču Zviedrijas sabiedriskā raidorganizācija SVT viņu ir identificējusi kā 35 gadus veco Rikardu Andešsonu. Šāvējs bija viens no vienpadsmit cilvēkiem, kuri gāja bojā uzbrukumā centrālajā Zviedrijas pilsētā Ērebrū. Vietējie mediji viņu raksturo kā vientuļnieku, kurš dzīvoja netālu un legāli glabāja ieroci. Lūk, kas līdz šim ir zināms.

Kādi bija aizdomās turamā motīvi?

Aizdomās turamais nebija zināms policijai, un tiek uzskatīts, ka viņš darbojies viens. Policisti norādīja, ka viņam nebija saistības ar bandām un, visticamāk, viņš rīkojās "bez jebkāda ideoloģiska motīva". Tiek uzskatīts, ka uzbrukumam nebija arī teroristiska pamata, raksta BBC.

"Tā ir mainīga situācija. Iepriekš sniegtā informācija joprojām ir spēkā, taču tā vēlāk var mainīties," sacīja vietējais policijas priekšnieks Roberto Eids Forests. Kad policisti ieradās notikuma vietā, uz viņiem tika atklāta uguns, viņš piebilda, taču neviens netika ievainots. Policija pēc tam atrada aizdomās turamo mirušu – un Forests norādīja, ka, visticamāk, viņš izdarījis pašnāvību.

Kas vēl zināms par aizdomās turamo?

Intervijā laikrakstam "Aftonbladet" kāds aizdomās turamā radinieks sacīja, ka pēdējos gados viņam nav bijis daudz kontaktu ar ģimeni un viņš bija bezdarbnieks. "Jau bērnībā viņš bija citādāks, bet dzīvespriecīgs," sacīja radinieks. "Viņam labi gāja skolā. Taču pēdējie gadi viņam bija grūti."

Cits radinieks norādīja, ka aizdomās turamais, kurš, pēc ziņām, pirms astoņiem gadiem mainījis savu uzvārdu, bija "vientuļnieks" un, iespējams, cīnījās ar garīgās veselības problēmām.
"Reiz viņam bija draugs, ar kuru viņš daudz pavadīja laiku, bet tagad vairs nē. Viņš grib būt viens. Viņam, šķiet, cilvēki īpaši nepatīk," sacīja radinieks.

Dažas stundas pēc uzbrukuma bruņoti policisti veica kratīšanu dzīvoklī Ērebrū, kas, kā tiek uzskatīts, bija reģistrēts uz aizdomās turamā vārda. Zviedrijas Raidorganizācija atklāja, ka viņam nebija sodāmības un pēdējos gados viņš nebija deklarējis ienākumus.

Kas zināms par ieroci?

Saskaņā ar Zviedrijas Radio ziņām, policijas izmeklēšanā kā izmantotais ierocis tiek minēts automātiskais šaujamierocis. SVT ziņoja, ka tas, iespējams, bijis aizdomās turamajam likumīgi piederošs medību ierocis.

Trešdienas preses konferencē policijas priekšnieks Roberto Eids Forests nevarēja apstiprināt sīkāku informāciju par ieroci vai pateikt, vai izmantots viens vai vairāki ieroči.

Kas zināms par upuriem?

Policija paziņoja, ka uzbrukumā gājuši bojā 11 cilvēki, tostarp pats aizdomās turamais šāvējs.
Veselības iestādes informēja, ka trīs sievietes un divi vīrieši atrodas stabilā, bet kritiskā stāvoklī pēc operācijām saistībā ar šautām brūcēm. Vēl viena sieviete saņem medicīnisko aprūpi pēc viegliem ievainojumiem.

Līdz trešdienas rītam ne visi upuri bija identificēti. Policija izmantoja pirkstu nospiedumus un DNS analīzi, kā arī veica intervijas ar upuru ģimenes locekļiem, lai noteiktu viņu identitāti.

Skola, kurā notika uzbrukums, nodrošina pieaugušo izglītību cilvēkiem, kas vecāki par 20 gadiem un nav pabeiguši pamatskolu vai vidusskolu. Tā piedāvā arī zviedru valodas kursus imigrantiem.
Maria Pegado, viena no skolotājām, stāstīja "Reuters", ka viņa izvedusi visus savus 15 skolēnus gaitenī, un tad viņi sākuši skriet. "Es redzēju, kā cilvēki velk ārā ievainotos, vispirms vienu, tad vēl vienu. Tad es sapratu, cik situācija ir nopietna," viņa sacīja.

Divi jaunieši, kuri runāja ar BBC, pauda bažas, ka apšaude varētu būt saistīta ar rasu naidu, jo daudzi skolēni bija imigranti. Vēl viena skolotāja, Lena Varenmarka, atzīmēja, ka tajā dienā skolā bija neparasti maz studentu, jo daudzi pēc valsts eksāmena bija devušies mājās.

Vietējā pašvaldība piedāvāja atbalstu pilsētas baznīcā, savukārt Ērebrū mošeja otrdienas vakarā turēja durvis atvērtas, lai sniegtu atbalstu kopienas locekļiem.

Cik bieži Zviedrijā notiek apšaudes skolās?

Tās notiek ļoti reti,. Lai gan Zviedrijā iepriekš ir notikušas skolu apšaudes, neviena no tām nav bijusi tik vērienīga kā šī. Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons norādīja, ka tā ir "smagākā masu apšaude Zviedrijas vēsturē" un aicināja cilvēkus neizdarīt priekšlaicīgus pieņēmumus par uzbrukuma motīvu.

Zviedrijā ir stingri ieroču likumi - pieaugušajiem, kuri vēlas saņemt ieroča licenci, ir jāspēj pamatot nepieciešamību pēc ieroča, kā arī jābūt "likumpaklausīgiem un kārtīgiem" pilsoņiem. Visbiežāk ieroču īpašumtiesības tiek piešķirtas medību un sporta šaušanas nolūkiem. Vairāk nekā 5% iedzīvotāju legāli pieder šaujamierocis.

Lai gan skolu apšaudes ir reti sastopamas, dažas pēdējo gadu laikā ir notikušas:

• Pērn septembrī skolā netālu no Stokholmas 15 gadus vecs jaunietis ievainoja klasesbiedru. Šis incidents bija saistīts ar plašāko Zviedrijas bandu vardarbības problēmu.
• 2022. gadā Malmē kāds 18 gadus vecs skolnieks nogalināja divas skolotājas, izmantojot cirvi un nažus.
• 2015. gadā maskēts vīrietis ar zobenu, kuram bija "rasistiski motīvi", nogalināja skolotāju un skolēnu kādā skolā Zviedrijas dienvidos.