Kā tev šādas sociālās garantijas, Īlon Mask? Kāpēc Eiropa nesteidzas kļūt par Ameriku

Eiropas un ASV sociāli ekonomiskās sistēmas sāka atšķirties pēc Otrā pasaules kara. Pēc kara cietušās Eiropas valstis atjaunojās no jauna uz valsts izdevumu rēķina, kuru īpatsvars IKP sāka strauji pieaugt, turklāt šis pieaugums turpinājās vēl piecus gadu desmitus. Arī ASV valsts izdevumi strauji auga, taču sociālā atbalsta programmas tika pieņemtas ar čīkstēšanu (viens no nedaudzajiem veiksmīgajiem piemēriem ir prezidents Lindons Džonsons, kurš 1965. gadā iedarbināja medicīnisko apdrošināšanu mazturīgajiem un pensionāriem, kā arī reformēja izglītību), daudz vairāk budžeta līdzekļu tika tērēts Vjetnamas karam. Robu sociālajā sektorā sākušas aizpildīt privātas kompānijas. Piemēram, medicīna ASV kļuvusi par biznesu, kas novedis pie izdevumu pieauguma: tagad 31% no visas naudas veselības aprūpei aiziet peļņas gūšanai un birokrātijai, nevis ārstēšanai. Tāpēc spriest pēc formālām pazīmēm (izdevumu daļa IKP) ne vienmēr ir ērti: šie izdevumi var būt lieli, bet rezultātā kļūst par daļu no privāto kompāniju virspeļņas, kuras savukārt ir ieinteresētas samazināt savas izmaksas, raksta "The Insider".

Nav brīnums, ka tad, kad 2024. gada decembrī Luidži Madžone nošāva medicīnas apdrošināšanas kompānijas "UnitedHealth Group" galveno menedžeri Braienu Tompsonu, slepkava kļuva par populāru figūru amerikāņu vidū. Ne visi atrada sevī spēku just līdzi menedžerim, kurš izdomāja, kā izmantot mākslīgo intelektu, lai automātiski atrastu ieganstus, lai atteiktos slimniekiem maksāt pabalstus (Dažās pozīcijās noraidījumu koeficientu izdevies palielināt 9 reizes pēdējo trīs gadu laikā).

Ar ko Eiropa nav Amerika

Transports

Viens no valsts institūciju darba paraugiem ir sabiedriskais transports. ASV tas ir attīstīts pārsvarā lielajās pilsētās, piemēram, Ņujorkā un Sanfrancisko, kur pastāv plašas metro un autobusu maršrutu sistēmas. Tomēr lielākajā daļā vidējo un mazo pilsētu transports vai nu nav pieejams, vai arī to pārstāv ierobežots maršrutu kopums ar ilgu gaidīšanas periodu. Pilsētas tiek plānotas pārsvarā autobraucēju ērtībām, bet nekādi ne sabiedriskā transporta sistēmas optimizēšanai. Eiropas Sabiedrībā situācija ir pretēja. Ilgus gadus ierēdņi cenšas mazināt personisko automašīnu popularitāti un veicina pārvietošanos kājām, braukšanu ar velosipēdu un sabiedrisko transportu. Rezultātā 10-20% Eiropas iedzīvotāju izmanto sabiedrisko transportu braucieniem uz darbu, kamēr ASV tādu ir tikai 2%. Tas ir ne tikai ērtību, bet arī ekoloģijas, kā arī ekonomikas jautājums, jo tā dēļ Eiropas valstu iedzīvotāji transportam tērē jūtami mazāk, salīdzinot ar amerikāņiem. Īpaši šī starpība ir redzama cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem. Saskaņā ar ES 2023. gada datiem vidēji Eiropas mājsaimniecības transporta izdevumiem tērē aptuveni 11% no saviem ieņēmumiem, kas ir par aptuveni 5% mazāk nekā amerikāņu.

Šī problēma skar ne tikai pašvaldības transportu, bet kopumā transporta infrastruktūru valstī. Teiksim, dzelzceļa satiksmes sistēma starp pilsētām ASV ir attīstīta ļoti slikti, īstu ātrgaitas vilcienu (tātad ar vidējo ātrumu no 250 km/h) nav vispār, bet vienīgais salīdzinoši ātrgaitas vilciens "Acela" mēro attālumu starp Ņujorku un ASV (328 km) trīs stundās, kamēr, piemēram, "Eurostar" mēro 500 kilometrus, kas šķir Londonu un Parīzi, nedaudz vairāk kā divu stundu laikā (par gandrīz tādu pašu biļetes cenu).

Izglītība

Šodien izglītība ES ir vai nu ievērojami lētāka nekā Savienotajās Valstīs, vai nemaz bezmaksas, jo valdības aktīvi subsidē tās izmaksas. ASV studiju izmaksas koledžā bieži ir ievērojams finansiālais slogs studentiem. Ikgadējā mācību maksa var pārsniegt 40 tūkstošus dolāru. Kopējais studentu kredītu parāds ASV pārsniedz 1, 7 triljonus dolāru - astoņas reizes vairāk nekā viss Norvēģijas valsts parāds. Ievērojamai iedzīvotāju daļai augstākā izglītība nav pieejama, kas rada problēmas un noved pie nabadzības slazdu parādīšanās: cilvēkiem, kas dzimuši nabadzīgās ģimenēs, ir grūtāk izkļūt no nabadzības.

Turklāt ASV skolas tiek finansētas atkarībā no skolēnu sekmības standartizētajos testos. Nodrošinātajās kopienās skolas bieži saņem augstus vērtējumus un lielāko finansējumu. Gluži pretēji, skolas lauku un maznodrošinātajos rajonos saņem zemas atzīmes, jo bērni tur bieži saskaras ar ārējiem stresiem un pienākumiem ārpus skolas, kas samazina viņu sekmes. Tas vairo nabadzības slazdu: ja esat dzimis trūcīgā ģimenē nabadzīgā rajonā, visticamāk, nonāksiet nelabvēlīgā skolā ar zemu finansējumu.

Tas viss rada zema izglītības līmeņa netikumīgu loku - piemēram, lauku iedzīvotājiem vai rasu diskriminācijā vēsturiski cietušajiem pilsētu rajonu iedzīvotājiem. Cilvēki neredz vērtību izglītībā un reti tiecas uz koledžu vai universitāti, neskaitot milzīgas naudas tērēšanu tam par saprātīgu ieguldījumu.

Rezultātā kopējais lasītprasmes līmenis valstī samazinās: 2024. gadā 21% pieaugušo iedzīvotāju ASV palika "funkcionāli analfabēti" (proti, viņam bija tikai vispamatīgākās lasīšanas un rakstīšanas prasmes), bet 54% līmenis neaizsniedza 6. klasi.

21% ASV pieaugušo iedzīvotāju ir analfabēti, pie 54% līmenis neaizvelk līdz 6. klasei
Salīdzinājumam - Vācijā funkcionāli analfabētu ir ap 6-7%, Francijā - ap 10%, Lielbritānijā - 16%. Zema lasītprasme ietekmē kadru kvalifikāciju un darba ražīgumu, tātad lielā mērā arī ekonomiskos rādītājus.

Medicīna

Medicīnas pakalpojumu nepieejamība ir vēl viena akūta ASV problēma, kamēr Eiropas valstīs ir universālā veselības apdrošināšana, bet maksa par privātajiem medicīnas pakalpojumiem dažkārt tiek kompensēta. Vācijā, piemēram, piemaksu apmērs par medicīnisko palīdzību ir ierobežots ar fiksētu ienākuma procentu: 2% no bruto ienākuma visiem pacientiem un 1% pacientiem ar hroniskām slimībām. Visus izdevumus, kas pārsniedz šos sliekšņus, pilnībā sedz valsts.

ASV medicīnas pakalpojumu augstās izmaksas dēļ aptuveni ceturtā daļa no visiem amerikāņiem paliek bez medicīniskās apdrošināšanas, kas viņus veselības problēmu gadījumā padara pilnīgi neaizsargātus. Vairāk nekā 40% no visiem amerikāņiem ir parāds par medicīnas pakalpojumiem, kas paliek galvenais bankrota iemesls valstī.

ASV pacienti biežāk ziņo, ka viņiem nav pastāvīga ārsta vai vietas, kur viņi varētu saņemt medicīnisko palīdzību. Vidējais mūža ilgums valstī ir par četriem gadiem zemāks nekā ES. Tāpat ASV novērojams visaugstākais novēršamo un ārstējamo nāves gadījumu līmenis starp visām vecuma grupām. Un tas viss pie tā, ka ASV veselības aprūpei tērē visvairāk pasaulē.

Paredzamais mūža ilgums ES - 81,5 gadi, ASV - 77,5 gadi

Zināma medicīniskā statistika norāda uz problēmām ne tik daudz veselības aprūpē, cik citās sociālajās jomās. Piemēram, 2023. gadā valstī reģistrēti vairāk nekā 100 tūkstoši nāves gadījumu no pārdozēšanas un 43 tūkstoši nāves gadījumu, kas saistīti ar šaujamieroču pielietošanu, kas ievērojami pārsniedz līdzīgus rādītājus citās valstīs ar augstu ienākumu līmeni.

Drošība

Noziedzība ASV, salīdzinot ar Eiropu, ir liela. Visā ES gada laikā ir 3,8 tūkstoši tīšu slepkavību, kamēr tikai Teksasā un Kalifornijā notiek vairāk nekā 4,2 tūkstoši slepkavību, bet visā ASV - pavisam vairāk nekā 20 tūkstoši. Mirstība no šaujamieroča dažos štatos nav salīdzināma ar Eiropas valstīm - tā pārsniedz rādītājus valstīs ar aktīviem bruņotiem konfliktiem.

Daļēji tas izskaidrojams ar šaujamieroču pieejamību: ASV to īpašnieku skaits ir augstākais pasaulē, bet tā iegādes iespējas tiek regulētas daudz mazāk stingri nekā lielākajā daļā citu valstu. Tas palielina vardarbīgu noziegumu, piemēram, slepkavību un bruņotu uzbrukumu, iespējamību.

Būtiska loma ir arī sociāli ekonomiskajām atšķirībām, ieskaitot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, īpaši pilsētu rajonos, kas rada sociālo spriedzi, kas veicina noziedzības pieaugumu. Arī amerikāņu sistēmai raksturīgais zemais sociālās aizsardzības līmenis padziļina problēmu, jo daudzi pilsoņi paliek bez pieejas bāzes pakalpojumiem un stabiliem ienākumu avotiem, viņiem mēdz būt ko zaudēt un viņi dodas uz noziegumiem. Visi šie faktori ir mazāk izteikti daudzās Eiropas valstīs.

Sociālās garantijas

Būtisks priekšnoteikums sieviešu un vīriešu līdztiesībai ir maternitātes sociālais atbalsts. Tomēr ASV praktiski nav bezmaksas ēdnīcu un bērnudārzu, bet privātais bērnudārzs izmaksā no 500 līdz 1000 dolāru mēnesī. Vidējā alga ASV ir aptuveni 5000 dolāru mēnesī, bet nabadzīgajiem iedzīvotāju slāņiem tas ir dārgi. Pieejamo bērnudārzu trūkums arī vairo nabadzības slazdu, jo ietekmē mātes karjeras iespējas. ES valstīs situācija ir atkarīga no valsts, bet vairumā gadījumu bērnudārzi ir vai nu visiem pieejami, vai lēti vismazāk aizsargātajiem iedzīvotāju slāņiem. Kopumā valsts izdevumi bērnudārziem un ES ir ievērojami lielāki nekā ASV.

Tāpat ASV ir vienīgā attīstītā valsts, kur nav apmaksāta dekrēta atvaļinājuma. Bezmaksas dzemdību nami ir tikai trūcīgiem cilvēkiem. Bet zemdības var beigties ar veselības problēmām un dārga ārstēšana būs jāapmaksā no savas kabatas.

Nevienlīdzības pieaugums

Nevienlīdzības pieaugums vērojams visā pasaulē, bet ne visur vienādos tempos. Eiropā šī problēma ir mazāka. Vēl 1980. gadā Eiropas valstis demonstrēja līdzīgus rādītājus ar ASV: 1% no bagātākajiem saņēma ap 10% nacionālā ienākuma, kamēr 50% no nabadzīgākajiem - ap 20%. Kopš tā laika situācija ir radikāli mainījusies. Eiropā tagad 1% bagātāko cilvēku gūst 12% ienākumu, kamēr ASV - vairāk nekā 20%. Bet 50% nabadzīgāko Eiropā tagad saņem 22% no nacionālā ienākuma, kamēr ASV tikai 11%.

Eiropas valstis ievērojamu daļu nodokļu ienākumu novirza sociālo pakalpojumu sniegšanai, nevis finanšu izmaksām. 

Straujajā nevienlīdzības pieaugumā ASV pieņemts vainot globalizāciju un digitalizāciju. Taču kopš 1980. gadiem Eiropa un ASV ir saskārušās ar aptuveni vienādiem izaicinājumiem no globālo tirgu un tehnoloģiju puses. Tomēr pateicoties atšķirībai politikā (arī vienlīdzīgu starta iespēju sniegšanā, cīņā ar monopolismu, nabadzības slazdu pārvarēšanā utt.) Eiropa labāk tikusi galā ar nevienlīdzības kontroli.

Tāpat jāatzīmē, ka Eiropas valstis ir līderes cīņā ar klimata pārmaiņām, investējot tajā arvien lielāku IKP daļu. Tas nav mazsvarīgs aspekts nevienlīdzības mazināšanā gan tagad, gan nākotnē, jo pētījumi rāda, ka vides degradācija un nevienlīdzība ir cieši saistītas - klimata pārmaiņu sekas vairāk ietekmē nabadzīgos gan globālā mērogā, gan valstu iekšienē.

Algas

Vidējais amerikānis joprojām pelna vairāk nekā vidējais eiropietis - 66 tūkstošus dolāru gadā jeb 4, 5 tūkstošus dolārus mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Eiropā neto algas augstākas ir tikai Šveicē, turklāt Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā uz rokas mēnesī saņem aptuveni 3,5 tūkstošus eiro, Vācijā nedaudz virs 3 tūkstošiem, Lielbritānijā un Francijā - 2,7 tūkstošus. Bet amerikāņiem ir jāstrādā daudz vairāk: pēc OECD datiem, amerikāņi katru darbdienu strādā par vienu stundu vairāk nekā eiropieši - 1811 stundas gadā uz vienu amerikāņu darbinieku pret aptuveni 1500 stundām lielākajā daļā Eiropas valstu, bet, ja salīdzina ar Vāciju, kur uz vienu darbinieku gadā ir 1341 stunda, tad amerikānim ir gandrīz par divām darba stundām dienā vairāk.

Šī atšķirība ir atšķirīgas darba likumdošanas, nevis mentalitātes rezultāts. Lielākā daļa cilvēku ASV strādā daudz, bet negūst no tā prieku. Kā liecina aģentūras "Gallup" dati, tikai 31% amerikāņu darbinieku regulāri ir emocionāli iesaistīti darbā, bet pārējie vai nu neizrāda entuziasmu, vai arī nemaz nejūtas laimīgi un aktīvi izvairās no pienākumu pildīšanas. Ievērojama daļa amerikāņu droši vien dotu priekšroku Eiropas darba laikam, tomēr tam traucē viņu darba devēji, arodbiedrību nepopularitāte un medicīnas pakalpojumu cena.

Minimālā alga ASV nominālajā izteiksmē nav mainīta jau 15 gadus, bet reālajā samazinājusies par 45% kopš 1970. gada, kamēr Eiropas valstīs (līdzīgi Francijai vai Vācijai) kāpums regulāri apsteidz inflāciju.

Labākie un cītīgākie darbaholiķi ASV var sasniegt patiešām lielus augstumus, taču tas vienmēr būs tikai neliels procents no visiem darbiniekiem. Daudz lielāks skaits galarezultātā pārgurst un kļūst nelaimīgi, lai gan mājas viņiem ir lielākas un automašīnas dārgākas. Jaunākajā laimes ziņojumā pasaulē ASV ierindojās 23. vietā, piekāpjoties daudzām Eiropas valstīm, bet Ziemeļeiropas valstis ar progresīvāko darba kodeksu regulāri ieņem pirmās vietas.

Ko saka paši eiropieši

Uz Īlona Maska piedāvājumu padarīt Eiropu atkal dižu jau atbildējis Polijas premjerministrs Donalds Tusks. "Eiropa bija, ir un vienmēr būs liela," viņš paziņoja, uzstājoties Eiropas Parlamentā. Par to pašu izteicās Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena: "Eiropai ir unikāla sociālā tirgus ekonomika. Mums ir otra lielākā ekonomika un lielākais tirdzniecības sektors pasaulē. Mums ir augstāks dzīves ilgums, augstāki sociālie un vides standarti un zemāka nevienlīdzība nekā visiem mūsu globālajiem konkurentiem."

Eiropa bija, ir un vienmēr būs liela!

Aptaujas rāda, ka politiķi pauž vairākuma viedokli: eiropiešus satraukusi Trampa ievēlēšana prezidenta amatā, teikts Eiropas Starptautisko attiecību padomes pētījumā. Vienpadsmit pētījumā iesaistīto ES dalībvalstu iedzīvotāji kopā ar britiem vēlēšanu rezultātus uzskatīja par sliktu ziņu amerikāņiem. Turklāt viņi uzskata, ka tas negatīvi ietekmēs arī viņu valstis. Iedzīvotāju īpatsvars ar pozīciju "tikai ne Tramps" ES ir 28%, vairāk tādu ir tikai Šveicē (37%) un Lielbritānijā (50%).

Rietumeiropā vairāk nekā 80% respondentu prognozē negatīvas sekas ekonomikas izaugsmei no Trampa prezidentūras, liecina ekonomisko pētījumu institūta aptauja.

Tomēr negatīvā nostāja vienpadsmit ES dalībvalstu iekšienē ir sadalīta nevienmērīgi - vairākas dienvidaustrumu Eiropas valstis priecīgi uztvērušas Trampa ievēlēšanu. "Tāpēc ES mēģinājums panākt vienotību tiešajā opozīcijā Trampam var radīt nopietnas domstarpības gan starp dalībvalstīm, gan to iekšienē," brīdina Padome.