Trampa administrācija paziņo par izstāšanos no Parīzes klimata nolīguma

"Prezidents Tramps izstāsies no Parīzes klimata nolīguma," neilgi pēc Trampa stāšanās amatā pavēstīja Baltais nams, neminot konkrētu datumu. Lai izstātos no vienošanās, nepieciešams gads pēc oficiāla paziņojuma iesniegšanas ANO. Pirmo reizi ASV no nolīguma izstājās 2020. gada novembrī, kaut arī ASV prezidents Donalds Tramps par izstāšanos no vienošanās skaļi runāja jau 2017.gadā, norādot, ka tā prasa ASV uzņēmumiem un valdībai netaisnu vides standartu ievērošanu un apdraud Savienoto Valstu ekonomiku.

Šis solis ir nopietns trieciens starptautiskajai sadarbībai, kuras mērķis ir samazināt atkarību no fosilā kurināmā. Kritiķi brīdina, ka tas varētu iedrošināt citus lielos piesārņotājus, piemēram, Ķīnu un Indiju, samazināt savas saistības cīņā pret globālo sasilšanu. Tramps savā inaugurācijas runā arī paziņoja, ka tiks izsludināts ārkārtējais stāvoklis, kas ļaus krasi palielināt naftas un dabasgāzes ieguvi, radikāli novēršoties no Baidena administrācijas piekoptā kursa, kura mērķis bija mazināt klimata izmaiņas.

"Inflācijas krīzi izsauca masīvs pārtēriņš un enerģijas cenu eskalācija, un tāpēc es šodien izsludināšu ārkārtas situāciju. Mēs pumpēsim, mazulīt, pumpēsim [naftu]!" pavēstīja jaunais prezidents. "Mēs atkal kļūsim par bagātu nāciju, un to palīdzēs panākt šķidrais zelts zem mūsu kājām," viņš piebilda.

Parīzes klimata nolīgums ir starptautisks līgums, kas tika pieņemts 2015. gada decembrī ANO Klimata pārmaiņu konferencē Parīzē (COP21). Tas ir vērsts uz klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī globālās temperatūras pieauguma ierobežošanu, lai samazinātu riskus un ietekmi uz vidi, ekonomiku un sabiedrību. Līguma galvenie mērķi ir: globālās temperatūras pieauguma ierobežošana; siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana; pielāgošanās klimata pārmaiņām; finansiāla un tehnoloģiska atbalsta sniegšana valstīm, lai tās spētu samazināt emisijas.

Tramps savā inaugurācijas runā paziņoja par virkni vērienīgu ar enerģētiku saistītu federālo rīkojumu, kuru mērķis ir izskaust Baidena paveikto klimata jomā. Tramps solīja izbeigt "Zaļo jauno kursu", ar to, iespējams, domājot Baidena parakstīto Inflācijas samazināšanas likumu, kura mērķis ir samazināt federālās valdības budžeta deficītu, pazemināt recepšu zāļu cenas un ieguldīt iekšzemes enerģijas ražošanā, vienlaikus veicinot tīras enerģijas izmantošanu.

Enerģētikas nozares līderi atzinīgi novērtēja Trampa plānotos iekšpolitikas pasākumus. "ASV naftas un dabasgāzes nozare ir gatava sadarboties ar jauno administrāciju, lai panāktu saprātīgus enerģētikas risinājumus, par kuriem balsoja amerikāņi," paziņoja Amerikas Naftas institūta prezidents un izpilddirektors Maiks Sommers. Savukārt vides aizstāvji jau asi nosodījuši Trampa ieceres, apgalvojot, ka Tramps ignorē realitāti - neatliekamās problēmas, ko rada klimata pārmaiņas.