Trampa imperiālisms. Ko topošais ASV prezidents jau paguvis sadarīt pirms inaugurācijas?
Pēdējās pāris nedēļas pirms inaugurācijas jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps publiskajos izteikumos nav pievērsies izraudzīto kabineta locekļu apstiprināšanai vai tādiem svarīgiem priekšvēlēšanu kampaņas jautājumiem kā nelegālo imigrantu izraidīšana un inflācijas iegrožošana, bet gan ķēries pie ekspansionistiskas ārpolitikas retorikas.
Pēdējo nedēļu laikā Tramps atkārtoti paudis vēlmi pārņemt no Dānijas Grenlandi un atgūt kontroli pār Panamas kanālu, ko ASV pirms vairākām desmitgadēm nodeva Panamas valdībai, kā arī pievienot Savienotajām Valstīm Kanādu. Preses konferencē pagājušās nedēļas sākumā nākamais Baltā nama saimnieks izvairījās dot nepārprotami noliedzošu atbildi uz kāda žurnālista jautājumu, vai kontroles iegūšanai pār Grenlandi un Panamu viņš ir gatavs ķerties arī pie militāriem līdzekļiem. Tiesa, attiecībā uz Kanādu Tramps izteicās, ka izmantos vien "ekonomisku spēku". Šīs Trampa ģeopolitiskās fantāzijas papildus iekrāso ideja pārdēvēt Meksikas līci un augstāko Ziemeļamerikas kalnu virsotni Denali.
Trampa izteikumi, protams, izsauca viegli paredzamu reakciju - vispārēju sašutumu un atgādinājumus par suverenitāti un robežu neaizskaramību. Atzīstot, ka suverenitāte un robežu negrozāmība nav apšaubāma, tomēr jānorāda, ka jautājumi Trampam par viņa ārpolitiskajiem nolūkiem pagājušās nedēļas preses konferencē bija klasiska žurnālistiska provokācija, uz kuru parasti tiek saņemta noraidoša atbilde, kas patiesībā maz ko nozīmē.
Trampa nolūki
Trampa gatavība provocēt ASV ilggadējos sabiedrotos un izvirzīt negaidītas prasības ļauj iztēloties, kādā mērā viņš plāno pārveidot gan Savienoto Valstu iekšējo, gan globālo kārtību. Gan demokrāti, gan republikāņi, kurus intervējis televīzijas kanāls "NBC News", atzīst, ka daļa no viņa nesenajām prasībām ir nopietni domātas, kamēr dažu mērķis ir panākt sev labvēlīgu risinājumu citos jautājumos, bet vēl citas ir vienkārša troļļošana. Izskan arī pieņēmumi, ka šokējošie paziņojumi ir vien dūmu aizsegs, kura uzdevums ir novērst uzmanību no citiem svarīgākiem jautājumiem. Tiesa, pagaidām mums atliek vien minēt, kādi varētu būt šie jautājumi.
Kontroli pār Grenlandi Tramps patiesi kāro. Kāds par to informēts avots "NBC News" stāstījis, ka viņš nekad nav atmetis ieceri iegādāties salu, kuru piedāvāja Dānijai atpirkt jau sava pirmā pilnvaru termiņa laikā, taču saņēma strupu Kopenhāgenas atraidījumu. Tas pats avots piebildis, ka Trampu arī uzjautrina, kā šis jautājums ļaudis apstulbina.
Kontroles atgūšana pār Panamas kanālu būtu pieskaitāma to prasību kategorijai, kuru izpildīšanu Tramps varbūt arī vēlētos, taču vienlaikus tās tiek izmantotas kā ekonomiskā spiediena instruments. Gadiem ilgi nākamais Baltā nama saimnieks bijis pārliecināts, ka prezidents Džimijs Kārters pieļāvis kļūdu, atdodams kanālu Panamas valdībai, taču bijušais Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons, kas kopš tā laika sarāvis attiecības ar bijušo šefu, "NBC News" atzinis, ka, atrazdamies Baltajā namā, nekad nav dzirdējis nekādas runas par Panamas kanālu, nedz arī par Kanādu kā 51.ASV štatu. Arī kāda cita informēta persona stāstījusi, ka Panamas kanāla atgūšana nav atradusies Trampa pirmās prezidentūras uzmanības lokā.
Taču tagad dienaskārtībā tā parādījusies saistībā ar Ķīnas ietekmes apkarošanu. Kā stāsta divi par to informēti avoti, Trampa padomnieki iepazīstinājuši viņu ar datiem par Pekinas ietekmes pieaugumu Rietumu puslodē, norādot, ka Panama dod priekšroku Ķīnas kuģniecības interesēm uz ASV rēķina. Viens no avotiem arī izteicies, ka Tramps šo retoriku izmanto kā "sarunu instrumentu", lai panāktu, ka Panama labvēlīgāk izturas pret ASV kuģiem.
Savukārt Kanādas gadījumā Trampa izteikumi uztverami kā "episka troļļošana", atzinis pirmais no "NBC News" avotiem, piebilstot, ka runas par kaimiņvalsts uzņemšanu Savienoto Valstu sastāvā neesot uztveramas nopietni. Neskatoties uz to, jaunievēlētais ASV prezidents ir pārliecināts, ka viņa troļļošana var palīdzēt sarunās un novest pie labvēlīga iznākuma atsevišķās politikas jomās.
Kāda republikāņu senatora padomnieks izteicies, ka sadalītu Trampa prasības divās grupās, norādot, ka izteikumi par Grenlandi un Panamas kanālu būtu uztverami nopietnāk, kamēr izteikumi par Kanādu nebūtu uztverami nopietni. "Viņš vienkārši izsmej [Kanādas premjerministru Džastinu] Trudo," norādījis avots. Tikmēr cits republikāņu senatora padomnieks atzinis, ka nopietni neuztver nevienu no šiem nākamā prezidenta paziņojumiem, piebilstot, ka "tad jau redzēsim, kas notiks".
Galu galā, iespējams, ka jaunievēlētā prezidenta retorikas mērķis vienkārši ir panākt ASV izdevīgāku darījumu - piespiest Panamu piešķirt amerikāņu kuģiem caurbraukšanas atlaidi, pārliecināt Kopenhāgenu ļaut amerikāņiem piekļuvi Grenlandes izrakteņiem, bet Kanādu pamudināt slēgt jaunu tirdzniecības līgumu, kas būtu izdevīgāks Savienoto Valstu ražotājiem.
Tomēr zīmīgi, ka starp pirmajiem Trampa izraudzītajiem vēstniekiem bija vēstnieki Kanādā, Dānijā un Panamā un viņa paziņojumi par pēdējo divu izvēli jau saturēja norādes uz Grenlandi un Panamas kanālu. Bijušais ASV vēstnieks Panamā Džons Fīlijs, ko iecēla vēl Baraks Obama un kurš domstarpību dēļ ar Trampu no amata atkāpās, brīdina, ka jaunievēlētā prezidenta izteikumi nostāda nākamos vēstniekus ļoti grūtā situācijā. "Ja Tramps mēģinās īstenot Panamai, Kanādai un Grenlandei izteiktos draudus (..), tas nostādīs jebkuru vēstnieku tik grūtā situācijā, cik vien spēju iedomāties - paziņot sabiedrotajam, ka tavs šefs plāno paņemt viņa suverēno zemi," sarunā ar "NBC News" norādījis Fīlijs.
Vēršanās pret Ķīnas ietekmi
Uz jautājumu, cik nopietni būtu uztverami Trampa izteiktie draudi, ko jaunievēlētā prezidenta izraudzītajam nacionālās drošības padomniekam Maikam Volcam nesen uzdeva televīzijas kanāls "ABC News", tika saņemta atbilde: "Viņš ir ļoti nopietns tajā, kas attiecas uz draudiem mums."
Nepieciešamību iegūt kontroli pār Grenlandi Tramps un viņa līdzgaitnieki pamato ar nacionālās drošības apsvērumiem. Decembra ierakstā paša izveidotajā sociālās saziņas platformā "Truth Social" nākamais ASV prezidents uzsvēris, ka Grenlandes iegūšana ASV īpašumā un kontroles nodibināšana pār šo salu ir "absolūta nepieciešamība".
Grenlande kopš 14.gadsimta atrodas Dānijas kontrolē, bet 1953.gadā saskaņā ar konstitūciju kļuva par tās sastāvdaļu. 1979.gadā sala kļuva par autonomu teritoriju Dānijas sastāvā. Grenlandieši ir pilntiesīgi Dānijas pilsoņi. Tajā pašā laikā attālums no Grenlandes līdz Ņujorkai ir mazāks nekā attālums līdz Kopenhāgenai. Otrā pasaules kara laikā ASV uz īsu laiku salu okupēja, un tur joprojām atrodas liela amerikāņu kara aviācijas bāze. Grenlande ir bagāta arī ar dabas izrakteņiem, taču pēdējo gadu laikā savas pozīcijas to apguvē cenšas nostiprināt Ķīna.
Taisnības labad jāsaka, ka Tramps nav pirmais ASV prezidents, kas izteicis vēlmi Grenlandi atpirkt. Pirmais šo ideju vēl 1868.gadā izteica valsts sekretārs Viljams Sjūards, un kopš tā laika tā uzpeldējusi regulāri. 1948.gadā toreizējais ASV prezidents Harijs Trumens izteica Kopenhāgenai oficiālu piedāvājumu, solot 100 miljonus dolāru, kas pašreizējā izteiksmē būtu pielīdzināmi miljardam dolāru.
Trampa iepriekšējās administrācijas vēstniece Dānijā Karla Sandsa norāda, ka dāņiem vienkārši nav resursu, lai pasaules lielāko salu nopietni aizsargātu, kamēr Ķīnas centieni veidot saites ar Grenlandi izsauc lielu amerikāņu amatpersonu satraukumu. "Mēs ar Dāniju esam lieliski partneri un sabiedrotie," uzsver Sandsa. "Mums ar viņiem 200 gadus ir diplomātiskās attiecības. Viņi ir NATO dibinātājvalsts. Mēs esam labi draugi, taču starp labiem draugiem reizēm ir smagas sarunas, un viens no jautājumiem ir, kā jūs aizsargāsiet Grenlandi, savas karaļvalsts sastāvdaļu, ja jūs nevarat pat pienācīgi aizstāvēt Dāniju?" Vienīgais, ko Dānija kontrolē, ir aizsardzība un ārpolitika, kamēr visas pārējās jomas atrodas pašu grenlandiešu rokās. Tas Grenlandi padara īpaši neaizsargātu "slikto aktoru" priekšā, jo grenlandieši vēlas ekonomisko izaugsmi, brīdina Sandsa.
Tajā pašā laikā ASV vēstnieks Dānijā Obamas administrācijas laikā un līdzšinējās viceprezidentes Kamalas Herisas kampaņas finanšu direktors Rufuss Gifords norāda, ka Grenlandes pārņemšana nebūt nav tik vienkārša, kā Tramps, iespējams, to iedomājas. Pirmkārt, jebkurš Dānijas premjerministrs, kas pieļautu Grenlandes zaudēšanu uz mūžīgiem laikiem, kļūtu par izsmiekla objektu, apgalvo Gifords, piebilstot, ka grenlandieši, iespējams, nemaz nevēlas atteikties no sava priviliģētā stāvokļa, ko viņi bauda Dānijas sastāvā. Viņš tomēr atzīst, ka pastāv "zināmas bažas par ķīniešu ietekmi Grenlandē", taču "vienīgais iemesls, kāpēc sacīt, ka nacionālās drošības apsvērumu dēļ Grenlandei jāpieder amerikāņiem, ir draudi izstāties no NATO". "Tas ir visbiedējošākais," uzsver Gifords.
Saistībā ar Panamas kanālu Tramps uzsver, ka ASV kuģi par tā izmantošanu tiek aplikti ar pārspīlēti augstām nodevām, kamēr Ķīnas kuģi bauda labvēlīgāku režīmu. Viņš arī norāda, ka sen bijis pārliecināts par kļūdu, ko pieļāvis Kārters, 1977.gadā parakstot līgumus par kanāla nodošanu Panamas valdībai. Tagad divas no piecām ostām, kas apkalpo kanālu, pārvalda kāds Honkongas uzņēmums, kamēr Ķīna ar 2020.gadā pieņemto nacionālās drošības likumu ir pastiprinājusi savu kontroli pār Honkongu.
Panamas prezidents Hosē Rauls Mulino decembrī paziņoja, ka "ikviens kanāla kvadrātmetrs pieder Panamai un tā būs arī turpmāk". Vienlaikus viņš noliedza, ka Ķīnai būtu jebkāda ietekme uz kanālu, ko pārvalda Panamas Kanāla pārvalde. "Prezidenta [Trampa] alternatīvo faktu visumā viņš var pukstēt un stenēt, un, iespējams, Panama viņam kanālu atdos," izsakās Fīlijs. "Taču reālajā pasaulē panama negatavojas kanālu atdot." Tramps vienīgi panācis, ka 4,3 miljoni panamiešu ir saliedējušies ap prezidentu Mulino, atzīst bijušais vēstnieks.
Tomēr jāatgādina, ka prezidenta Džordža Buša vecākā laikā 1990.gadā ASV Panamu jau okupēja un gāza diktatoru Manuelu Norjegu, kurš bija nonācis konfliktā ar Vašingtonu. Tomēr Lankasteras Universitātes starptautiskās politikas profesors Amalendu Misra norāda, ka vēl viens mēģinājums ar spēku iejaukties Latīņamerikā nopietni iedragās ASV pozīcijas reģionā, mudinot to sabiedrotos meklēt Ķīnā, Krievijā vai Irānā. Tāpēc, neskatoties uz Trampa izteikumiem, ka viņš ir gatavs nosūtīt jūras kājniekus kanāla pārņemšanai, Misra šādu iespēju uzskata par ļoti mazticamu.
Tas gan nenozīmē, ka daļa Latīņamerikas valstu jau tagad nelūkojas Ķīnas virzienā, un pēdējo divu desmitgažu laikā Pekina ir dramatiski nostiprinājusi savas pozīcijas kā galvenais Latīņamerikas tirdzniecības partneris, norāda Starptautiskā Vadības attīstības institūta (IMD) vecākais ekonomists Hosē Kabaljero. Viņš norāda, ka Trampa pirmās prezidentūras laikā daudzas reģiona valstis atsvešinājās no ASV un pievērsās Ķīnai, lai gan, viņaprāt, arī Džo Baidena prezidentūras laikā situācija neuzlabojās. Tā rezultātā tirdzniecības apgrozījums starp Ķīnu un Latīņameriku no 18 miljardiem dolāru 2002.gadā pieaudzis līdz 500 miljardiem dolāru 2023.gadā. Tikai divos pirmajos pagājušā gada mēnešos Ķīnas eksports uz reģionu pieauga par 20,6%. Trampa iecerētā muitas tarifu paaugstināšana, domājams, tikai pasliktinās šo situāciju, brīdina Kabaljero.
Sabiedroto kacināšana
Pēc tikšanās ar Trudo savā Floridas rezidencē "Mar-a-Lago", lai pārrunātu kanādiešu preču importa aplikšanu ar 25% lielu muitas nodokli, Tramps jau nedēļām izsmējis Kanādas valdību. Kanādas premjeru, kas kopš tā laika jau paziņojis par atkāpšanos, viņš saukāja par gubernatoru Trudo un mudinājis kanādiešus kļūt par 51.ASV štatu. Viņš pat aicinājis slaveno kanādiešu hokejistu Veinu Grecki, kas arī manīts "Mar-a-Lago" apkārtnē, kļūt par nākamo Kanādas premjeru.
Pagājušās otrdienas preses konferencē, atbildot uz žurnālista jautājumu, Tramps izteicās, ka izmantos "ekonomisko spēku", lai panāktu Kanādas pievienošanos Savienotajām Valstīm, piebilstot, ka pašreizējā abu valstu robeža ir vien "mākslīgi novilkta līnija". Tramps arī žēlojās, ka ASV "ik gadu tērē simtus miljardus dolāru, lai gādātu par Kanādu". Uz to Trudo reaģēja, sociālās saziņas vietnē "X" paziņojot, ka izredzes Kanādai kļūt par Savienoto Valstu sastāvdaļu ir tikpat lielas kā "sniega pikai ellē".
Boltons ir pārliecināts, ka ņirgas par Kanādu rodas "Mar-a-Lago" pie vakariņu galda, cenšoties iegriezt Trudo. "Tā ir troļļošana," uzsver bijušais Trampa nacionālās drošības padomnieks. "Viņš zina, ka Trudo aizvaino viņa saukāšana par "gubernatoru Trudo" un runas par Kanādu kā par 51.štatu. Nedomāju, ka aiz tā kas stāvētu." Boltons piebilst, ka Trampa ieinteresētību kādās aizjūras teritorijās nebūtu jāuztver kā jaunas ASV stratēģiskās vīzijas pieteikums. "Aiz Trampa paziņojumiem nav nekādas filozofijas," norāda kādreizējā Baltā nama amatpersona. "Nav nekādas stratēģijas. Tā vien ir šīsnedēļas neironu vētra." Vienlaikus sarunā ar aģentūru AP Boltons atzīst, ka Trampa paziņojumi Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam un Ķīnas līderim Sji Dzjiņpinam "skan kā mūzika".
Tajā pašā laikā Trampa demarši, ko pastiprina viņa līdzgaitnieka Īlona Maska aicinājumi nomainīt Vācijas un Lielbritānijas līderus, dažiem tuvākajiem ASV sabiedrotajiem pirms jaunā Savienoto Valstu prezidenta inaugurācijas liek izjust pieaugošu spriedzi. Trudo demisija daļēji ir saistīta ar Trampa spiedienu un aicinājumiem aplikt Kanādas ražojumus ar paaugstinātiem muitas tarifiem. Kā atzīst Gifords, nebūs nepareizi apgalvot, ka Trudo ir gāzis Tramps. "Masks tagad cenšas izdarīt to pašu Apvienotajā Karalistē un Vācijā. Tādējādi tas nav tikai diplomātiskais spiediens. Tas līdzinās dažu mūsu labāko sabiedroto nolikšanai uz lāpstiņām."
Taču līdztekus stratēģiskiem vai taktiskiem apsvērumiem, kā izteicies viens no Trampa līdzgaitniekiem Čārlijs Kirks, kas pavadīja Donaldu junioru Grenlandes apmeklējuma laikā, "pastāv vēl viens komponents". "Tas atkal rada Amerikas sapni, ka mēs neesam tikai šie skumjie, zema testosterona beta tēviņi, kas, iegrimuši savos krēslos, ļauj pasaulei velties pāri," uzsvēris Kirks. "Tā ir maskulīnās Amerikas enerģijas atdzimšana. Tā ir iepriekšnolemtības atgriešanās."
Mudinājums rīcībai
Tikmēr konservatīvie mediji Trampa ekspansionistisko retoriku uzņem ar sajūsmu. "Fox News" raidījumu vadītājs Šons Hanitijs to nosaucis par viediem centieniem, kamēr laikraksta "New York Post" pirmajā lapaspusē pieteikta "Donro doktrīna" (Donroe Doctrine), kas acīmredzot ietver vārdu spēli, apvienojot jaunievēlētā prezidenta vārda pirmo burtu ar slaveno "Monro doktrīnu", kurā vēl 19.gadsimtā toreizējais prezidents Džeimss Monro definēja ASV ārpolitiku Rietumu puslodē, nosakot, ka jebkura citu valstu iejaukšanās Amerikas kontinentu lietās uztverama kā naidīga darbība pret Savienotajām Valstīm.
Tajā pašā laikā republikāņi Kongresā jau steidz gatavot attiecīgu likumdošanas aktu projektus. Pārstāvju palātas loceklis Datijs Džonsons iesniedzis likumprojektu, kas dotu tiesības Trampam "iesaistīties sarunās par Panamas kanāla atgūšanu". Savukārt Pārstāvju palātas locekle Mārdžorija Teilora Grīna paziņojusi, ka iesniegs likumprojektu, ar kuru saskaņā ar Trampa ierosinājumu Meksikas līcis tiks pārdēvēts par Amerikas līci.
Viens no "NBC News" avotiem izteicies, ka pirmo reizi par Meksikas līča pārdēvēšanu Tramps ierunājies decembrī un ka šī ideja viņu ir pārņēmusi, lai gan jaunievēlētā prezidenta komanda uzskata, ka viņš šajā jautājumā nevar daudz ko pasākt. Tajā pašā laikā avots norādījis, ka Trampa apņemšanās Denali smaili atkal pārsaukt par Makinlija kalnu ir nopietna, un atšķirībā no Meksikas līča pārdēvēšanas kalna nosaukumu maiņa ir ASV valdības varā. Makinlija kalnu par Denali smaili pārdēvēja Obama 2015.gadā. Turklāt kalna pārdēvēšana Aļaskā nav tikai sīka atriebība Obamam, bet jauši vai nejauši simboliski atbilst Trampa jaunajai ekspansionistiskajai retorikai. Republikānis Viljams Makinlijs, kas ASV prezidenta amatu ieņēma laikā no 1897. līdz 1901.gadam īstenoja agresīvu imperiālistisku politiku, un viņa prezidentūras laikā Savienotās Valstis savā kontrolē pārņēma Guamu un Puertoriko, kā arī okupēja Filipīnas un anektēja Havajas.
Demokrātu reakcija uz Trampa ārpolitiskajiem paziņojumiem bijusi dažāda. Kolorado gubernators Džareds Poliss paziņojis, ka apsveiktu Grenlandes kā 53.štata pievienošanu ASV, "tiklīdz tiktu uzņemta Puertoriko un Kolumbijas apgabals". Senāta līdzšinējā vairākuma līderis Čaks Šūmers savukārt izteicies, ka piekristu Meksikas līča pārdēvēšanai, ja vien Tramps piekristu sadarboties ar demokrātiem amerikāņu dzīves dārdzības mazināšanai. Tajā pašā laikā kāds Pensilvānijas demokrāts atzinis, ka gadījumā, ja Tramps gūst panākumus, tas demokrātiem draudētu ar vēl lielāku vēlētāju uzticības zudumu. Iedomāsimies, ka Trampam kaut kādā veidā izdodas nopirkt Grenlandi un pārdēvēt Meksikas līci. To apsveiktu miljoniem un miljoniem vēlētāju, viņš izteicies, piebilstot, ka viņam pat prātā neienāk, ko tad varētu darīt demokrāti.
Avoti: NBC, "The Conversation", AP, CNN, "The New Republic", AFP.
