Marks Feigins: "Baltijas liktenis ir pilnībā atkarīgs no kara iznākuma Ukrainā"
Krievijas politiķim un bijušais juristam, tiesību zinātņu doktoram Markam Feiginam, kurš cītīgi seko līdzi notikumiem Ukrainā, jautāts par Baltijas valstu nākotni Ukrainas kontekstā. Lūk, ko viņš atbildēja.
"Ja Ukraina šajā karā uzvar, pat tajā ziņā, ja Maskava nesasniegs savus mērķus, tā patiesībā arī ir uzvara, ja neizdosies pazudināt Ukrainas suverenitāti, tad Maskava ir zaudējusi," sacīja Feigins.
"Ja Maskava sagrābj Ukrainu, nākošās būs Baltijas valstis. Ir savas prioritātes, viņus vairāk uztrauc Lietuva. Igaunija, Latvija mazāk. Uztver kā uzkodu. Daugavpilī jau ir nozīmīga daļa krievu iedzīvotāju. Tur to var izmantot kā provokāciju, ieganstu," turpināja politisko notikumu apskatnieks.
"Ukrainas uzvaras gadījumā Rietumiem tiks uzstādīts ultimāts - Krievijas pierobežas valstīm jāizstājas no NATO. Somijai un Baltijas valstīm. (..) Tad vajadzēs risināt Baltijas valstu likteni. Jau tagad. Jautājums ir tikai viens - vai Putins atkāpsies no šī plāna vai nē. Ja Ukraina zaudēs, kas viņu atturēs?" retoriski vaicā Feigins.
Feiginam jautā par Bltijas valstu nākotni Ukrainas kontekstā https://t.co/0q0gRGWmIC pic.twitter.com/0b46o2Cqqf
— Jānis Tereško (@JanisTeresko) January 12, 2025
2024. gada janvārī Jauns.lv jau vēstīja, ka Maskavas Basmanas tiesa aizmuguriski noteikusi apcietinājumu juristam Markam Feiginam apsūdzībās par "viltus ziņu izplatīšanu par Krievijas armiju".
Par "ārvalstu aģentu" pasludinātais Feigins savulaik bijis ukraiņu pilotes Nadijas Savčenko, Krievijā aizliegtās Krimas tatāru pārstāvniecības institūcijas Medžlisa bijušā vadītāja Mustafas Džemiļeva un krievu pankgrupas "Pussy Riot" dalībnieču advokāts.
2018. gadā Feiginam Krievijā anulēja advokāta licenci. Pašlaik viņš dzīvo trimdā ārvalstīs.
Savā kanālā "Feigin.Live" platformā "YouTube" Feigins vada pārraides ar simtiem tūkstošu skatījumu.
Feigins ir piedalījies Krievijā par nevēlamu atzītās organizācijas "Tautas deputātu kongress" darbībā, no Ukrainas Bruņoto spēku puses devies uz frontes līniju un atspoguļojis Krievijā par teroristisku un aizliegtu atzītās paramilitārās organizācijas "Leģions "Krievijas brīvība" darbību.
Neilgi pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā Krievijā stājās spēkā kriminālkodeksa grozījumi, kas paredz līdz pat 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņu" izplatīšanu un armijas "diskreditāciju".
Krievijas varasiestādes par viltus ziņām pasludinājušas jebkuru informāciju, kas atklāj Ukrainā pastrādātos kara noziegumus, civiliedzīvotāju slepkavošanu, krievu ciestos zaudējumus un ukraiņu tautas pretestību iebrucējiem.
