"Krievijas robežas ir tur, kur tā dabū pa zobiem" - Reinis Pozņaks par kara realitāti Ukrainā

Šobrīd aizritējušas vairāk nekā 1000 kara dienas. Reinis Pozņaks "Twitter konvoju" izveidoja 4. kara dienā. Runājot par šā brīža emocijām, viņš saka: “Gājis dažādi, kā pa viļņiem. Mašīnas joprojām ziedo, joprojām tiek nogādātas, bet līdzekļi un apjoms ir krietni samazinājies un ir arvien grūtāk piesaistīt ziedotājus. Nezinu, ko īsti var mainīt, droši vien tas ir normāls process. Bet būtu svarīgi atbalstīt Ukrainu kaut vai ikdienas līmenī, lai ukraiņi jūt morālo atbalstu. Ukrainas militārā industrija patlaban attīstās ātrāk nekā Eiropā.”

Komentējot notiekošo kara darbības zonā, EP deputāts spriež: “Tāda ir Krievijas mentalitāte - robežas ir tur, kur dabū pa zobiem. Tā visnotaļ precīzi teica kāda tantiņa. Bet tā arī ir. Krievija robežas bīda tik tālu, cik var.”

Savukārt par izskanējušām cilvēku bažām, ka karš varētu tikt iesaldēts, par bažām, kas notiks aukstajos ziemas mēnesos, vai bargais sals ukraiņiem neliks padoties vai piekāpties, Reinis Pozņaks atbild: “Domāju, ka nē. Jo vismaz civiliedzīvotāju ziņā ukraiņi ir daudz gatavāki nekā pirmajā gadā. Es atceros pirmo ziemu, kad bija pirmie uzbrukumi, kad vedām krāsniņas, ģeneratorus… Tagad katrā mājā ir ģenerators, tāpēc ziema un aukstums noteikti nebūs iemesls, lai padotos. Tāpēc, lai arī cik ukraiņi būtu dusmīgi uz vadību, Rietumiem, viņi nepadosies. Vilšanās Rietumu demokrātijā sākās ar maidanu, kas saucās eiromaidans. Ukraiņi ir vienīgā nācija Eiropā, kas par virzību uz Eiropu nobalsojusi nevis ar papīra biļeteniem, bet dzīvību. Un, ja Eiropa vilcinās ar atbalstu, kad tu mirsti, tas var raisīt vilšanos.”

EP deputāts, lai nezaudētu saikni ar šo valsti, vismaz reizi vairākos mēnešos dodas uz Ukrainu, aizbrauc līdz frontes līnijai, lai nezaudētu realitātes sajūtu. Viņš atzīst, ka cilvēki ir noguruši, ir daudz problēmu, kļūdu. “Un augstākstāvošais vienmēr ir vainīgs, tāpēc diez vai Zelenskis būs nākamais prezidents.”

Uz jautājumu, ar ko uzņēmēja domāšana atšķiras no politiķa domāšanas, Pozņaks atbild: “Ja domā, ka uzņēmējam nauda stāv pāri visam, tad es neesmu uzņēmējs. Man šķiet, ka tā ir īstermiņa domāšana. Kaut gan, kā saka daudzi eksperti: karš ir bizness. Pieļauju, ka tā tas arī beigsies – Tramps pateiks: gribat par Ukrainu rūpēties, maksājiet. Eiropai ir jābūt spējīgai piedalīties tajā visā un jābeidz skumjām acīm skatīties uz Ameriku cerībā, ka tā visu atrisinās. Ja Eiropa nopirks no Trampa bruņojumu, tas būtu visvienkāršākais risinājums. Bet Tramps kā biznesmenis vienā brīdī varētu pateikt: labi, dodam Ukrainai to, ko viņiem vajag, bet kurš par to maksās? Franču un vācu politiķi saka, ka naudu jau varētu atrast, tā nebūtu problēma. Nu tā Eiropā runā…”