Norvēģu masu slepkava Anderss Bērings-Breivīks atbalsta Krievijas asiņaino karu Ukrainā un izskuj uz galvas "Z" simbolus

Ironiski, ka šādā izskatā Bērings-Breivīks, kurš neslēpj savus nacistiskos uzskatus (bet nacisti it kā taču esot Ukrainā, kamēr krievu okupanti un slepkavnieki izliekas par "denacifikatoriem"), bija otrdien ieradies tiesā, kur izskatīja viņa lūgumu par pirmstermiņa atbrīvošanu.

Tiesā Bērings-Breivīks uzstājās ar runu, paužot atbalstu Krievijai, Irānai, Ķīnai un Ziemeļkorejai, bet noslēgumā paziņoja, ka nenožēlo savus pastrādātos noziegumus, apgalvojot, ka "22. jūlijs bija nepieciešams", savukārt Krievijs diktatoru Vladimiru Putinu viņš nodēvēja par "eiropiešu galveno globālo aizstāvi".

2011. gada 22. jūlijā Bērings-Breivīks pastrādāja divus teroraktus, kuros dzīvību zaudēja 77 cilvēki. Vispirms viņš pie valdības ēkas Oslo uzspridzināja mīnu, nogalinot astoņus cilvēkus, bet pēc tam, pārģērbies policista uniformā, sarīkoja slaktiņu Ūteijas salā notiekošajā centriski kreisās Darba partijas jaunatnes organizācijas vasaras nometnē, noslepkavojot 69 cilvēkus. Tiesa piesprieda viņam Norvēģijā maksimālo iespējamo sodu — 21 gada ieslodzījumu, taču ar iespēju to pagarināt.

Šā gada 15. februārī Bērings-Breivīks zaudēja tiesas prāvā par sava ieslodzījuma apstākļiem. Toreiz viņš jau trešo reizi bija iesūdzējis tiesā Norvēģijas valsti, pieprasot uzlabot savus ieslodzījuma apstākļus, tos nodēvējot par 'necilvēcīgiem". Līdzīgas prasības bija izskatītas 2016. un 2022. gadā, taču Breivīka prasības netika apmierinātas. Slepkava prasībā tiesai apgalvoja, ka kopš 2012.gada atrodas izolācijā no citiem cilvēkiem un tas esot uzskatāms ar necilvēcīgu sodu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas izpratnē.

2022. gadā Bēringu-Breivīku pārveda uz Ringerikes cietumu, kur viņa rīcībā ir trīs apvienotas kameras, kuru kopējā platība ir 30 kvadrātmetri. Viņam ir iespēja spēlēt videospēles un skatīties televīzijas pārraides. Šim nolūkam Bēringa-Breivīka lietošanā ir divi televizori. Viņam ir pieejama sporta zāle.