"Karš iet uz beigām," Kijivā sāk gatavoties sarunām par konflikta noslēgumu

Lai gan viņa solījums pabeigt karu "24 stundu laikā" parasti tiek uztverts kā Ukrainai neizdevīgs, tomēr galveno spiedienu Tramps, gluži pretēji, var izdarīt uz Maskavu, uzskata eksperti. Lai nu kā, izredzes, ka karadarbība beigsies, un sākās diskusijas par to, kāda varētu būt izstāšanās no konfrontācijas, raksta "The Moscow Times".

Tuvākie četri pieci mēneši būs izšķiroši, "Reuters" sacīja augsta ranga Ukrainas amatpersona, liekot saprast, kā Trampa atgriešanās Baltajā namā Ukrainas valsts vadītājiem liek aizdomāties par militārā konflikta iespējamo pāriešanu noslēdzošajā fāzē. Gaidāmā ziema būs "kritisks brīdis", uzskata ierēdnis: "Ceru, ka karš iet uz beigām. Šobrīd mēs noteiksim abu pušu pozīcijas sarunās, starta pozīcijas."

Gan Kijivā, gan Vašingtonā gaida, kuru Tramps izvēlēsies vadošos amatos drošības un aizsardzības jomā, lai saprastu, kā viņš veidos politiku Ukrainas virzienā. Ievēlētais prezidents jau izslēdzis bijušā valsts sekretāra Maika Pompeo iecelšanu savā administrācijā, kuru Kijivā uzskata par proukrainiski noskaņotu. Pompeo tika uzskatīts par potenciālo aizsardzības ministra amata kandidātu.

Republikāņiem, kas arī ieguvuši vairākumu Senātā un ir tuvu tam, lai aiz sevis atstātu pārstāvju palātu (viņi ieguvuši 214 vietas no nepieciešamajām 218, demokrāti - 203, balsu skaitīšana turpinās), nav kopīga viedokļa Ukrainas jautājumā. Daži konservatīvie apgalvo, ka Tramps, cenšoties pabeigt karu, varētu doties tālāk palīdzības sniegšanā Ukrainai, noņemot ierobežojumus tālšāvēju raķešu izmantošanai; citi pievērš uzmanību viņa skeptiskajiem izteikumiem priekšvēlēšanu kampaņas laikā, norāda "Fox News". Telekanāla avoti Republikāņu partijā, NATO un Ukrainā runā par Trampa nostājas neskaidrību un divkosību jautājumā par karu Ukrainā.

Ukrainas uzaicināšana NATO pēc Trampa uzvaras šķiet "mazāk ticama" un pastāv risks, ka viņš samazinās militāro palīdzību, atzina Ukrainas amatpersona - avots "Reuters". "Noskaņojums Ukrainā ir diezgan drūms, nesenajos Zelenska izteikumos var redzēt pieaugošu vilšanos," apliecināja Kijivā strādājošs augsta ranga diplomāts.

Ir jāskatās uz trim faktoriem: kāda bija Trampa politika pirmās prezidentūras laikā, ko viņš teica publiski pēdējā laikā, un kas zināms par viņa vispārējo pieeju līdzīgām nopietnām problēmām, "Fox News" sacīja Demokrātiju aizsardzības fonda vecākais padomnieks Ričards Goldbergs, kurš jau strādāja pie Trampa Baltā nama Nacionālās drošības padomē:

Savā pirmajā termiņā Tramps nebija Krievijas mierinātājs. Šobrīd viņš teica, ka vēlas kara pārtraukšanu, bet tas nav tas pats, kas teikt, ka tā beigu rezultātā Ukraina paliks neaizsargāta un uzdrošinātais Putins būs gatavs iebrukt citā valstī.

Attiecībā uz trešo faktoru Tramps apzināti izvairās atbildēt uz jautājumu, kādas varētu būt konflikta beigas, norāda Goldbergs: "Putins zina, ka Trampam ir daudz sviru, ar kuru palīdzību viņš var gan atbalstīt Ukrainu, gan nospiest Maskavu. Trampa labākais gājiens ir paturēt kārtis pie sevis un likt Putinam nervozēt pirms jebkādām sarunām."

"Es nešaubos, ka prezidents Tramps atjaunos amerikāņu varenību un stabilitāti pasaules arēnā, kā viņš to izdarīja savā pirmajā termiņā," paziņoja pārstāvju palātas Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Maikls Makols. "Viņš atcēla prezidenta Obamas embargo ieroču piegādēm Ukrainai, ieviesa stingras sankcijas pret Krieviju, pastiprināja ASV militāro klātbūtni Eiropā un pamudināja mūsu NATO sabiedrotos palielināt investīcijas pašu aizsardzībā. Es ticu, ka prezidenta Trampa vadībā Putina režīma teroram tiks pielikts punkts."

Lielākā daļa amerikāņu drošības ekspertu, arī no Džo Baidena komandas, tāpat kā Tramps, tieši neatbildētu uz jautājumu "vai jūs gribat, lai Ukraina uzvar šajā karā", raksta Ričards Hāss, Starptautisko attiecību padomes goda prezidents. Visu okupēto teritoriju, ieskaitot Krimu, atdošana ir vēlams, bet jau praktiski nereāls konflikta iznākums, viņš atzīmē rakstā "Ukrainā labākais kļuvis par labā ienaidnieku" žurnālā "Foreign Affairs".

Hass ir bijušais augsta ranga amerikāņu diplomāts, kopā ar vairākiem drošības un ārpolitikas ekspertiem viņš 2023. gada aprīlī neoficiālu kontaktu ietvaros tikās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Runa bija par sarežģītākajiem jautājumiem, piemēram, Krievijas okupēto teritoriju likteni, un nosacījumiem, kurus abas puses uzskatītu par pieņemamiem miera iniciatīvu apspriešanas uzsākšanai.

Vašingtonai jāsamierinās ar kara drūmo realitāti, uzskata Hāss. Tas nenozīmē, ka jāliek tieši Ukrainai iet uz piekāpšanos, bet, "nepiedāvājot reālistisku uzvaras definīciju, Rietumi arī samazina spiedienu uz Krieviju... [kura] paliek brīva savu maksimālistisko mērķu sasniegšanā", norāda diplomāts:

Viņam joprojām jāuzvar kā Kijivas suverenitātes un neatkarības saglabāšana, brīvība iestāties jebkurās aliansēs un asociācijās. Taču viņam jāatsakās no idejas, ka, lai uzvarētu, Kijevai jāatbrīvo visas savas zemes. Tāpēc, turpinot apbruņot Ukrainu, ASV un to sabiedrotajiem ir jāsper neērts solis - jāmudina Kijiva uz sarunām ar Kremli un jāizsaka skaidrs priekšstats, kā tai tām piekļūt.

Hāss piekrīt, ka, vienojoties par uguns pārtraukšanu, Putins varētu sākt gatavoties jaunam karam. "Taču Rietumu drošās ilgtermiņa saistības militārās palīdzības sniegšanā Ukrainai, kā arī ierobežojumu samazināšana izmantot tās tālcīņas bruņojumu palielinās Krievijai kara izmaksas un graus Putina cerības, ka viņš spēs noturēties ilgāk par Rietumiem," viņš uzskata.