Ukrainas ārzemju algotņus gatavo Latvijā un citās rusofobu valstīs, paziņo Krievijas drošībnieku šefs Bortņikovs

"Rekrutēto ārzemnieku speciālā sagatavošna notiek NATO mācību centros un nometnēs Polijas, Latvijas un Lietuvas teritorijā," viņš paziņoja, Kazahstānas galvaspilsētā Astanā uzstājoties NVS valstu drošības un specdienestu vadītāju padomes sēdē.

Bortņikovs, kurš ir šīs padomes priekšsēdētājs, apgalvoja, ka Ukrainas armijas starptautiskajā leģionā karo apmēram 18 tūkstoši pilsoņi no vairāk nelā 85 valstīm. "Sevišķi plaši Ukrainā pārstāvēti poļu, franču un gruzīnu kaujinieki," viņš stāstīja.

Ārzemnieku iesaistīšana karā pret Krieviju nozīmē, ka rietumvalstis cenšas uzkurināt kara intensitāti, viņš stāstīja. Par to, ka Krievija pati vervē salašņas no visas pasaules, kā arī liek vietējiem migrantiem ņemt šauteni rokā un iet karot Ukrainā, Krievijas galvenais drošībnieks kautrīgi paklusēja.

Krievijas propagandas ierastajā stilā Bortņikovs neaizmirsa pastāstīt, ka tā bija Amerika un Lielbritānija, kas sarīdīja Ukrainu un Krieviju.

Augustā Krievijas Valsts domes deputāts Segrejs Kolunovs ierosināja Krievijas Konstitucionālai tiesai atcelt moratoriju uz nāvessodu, un to piemērot algotņiem. Pagaidām Krievijā par to paredzēts 7 līdz 15 gadu ieslodzījums. Algotnības aizliegums netraucēja Jevģēnija Prigožina algotņu grupējumam "Vagner" aktīvi darboties pašā Krievijā, 2022. un 2023. gadā vervējot ieslodzītos kolonijās un cietumos, lai viņus sūtītu karā uz Ukrainu, un Kremļa diktators Vladimirs Putins daudzus nezvērus apžēloja — daži no viņiem nekavējoties savā dzimtenē pastrādāja jaunus noziegumus. Pēc Prigožina 2023. gada 23. jūnija dumpja izgāšanās un viņa likvidēšanas 23. augustā gan ārzemju salašņu, gan vietējo ieslodzīto rīkļurāvēju vervēšanas funkcijas ir pārņēmusi Krievijas Aizsardzības ministrija. Vēl vairāk, nesen Krievija pieņēma likumu, kas atbrīvo no kriminālatbildības ikvienu, kurš piedalās "speciālajā militārajā operācijā", kā Krievijā joprojām dēvē savu asiņaino invāziju Ukrainā.