Kurš patiesībā pasūtīja žurnālista Matīsa slepkavību?
Šomēnes aprit desmit gadi kopš Liepājas žurnālista Gundara Matīsa noslepkavošanas. Policija joprojām nav atradusi viņa slepkavības pasūtītājus.
Gundara draugi uzskata, ka izmeklēšana veikta pavirši un joprojām nav ieinteresētības nozieguma izmeklēšanā. Par slepkavību notiesātie jau ir uz brīvām kājām.
Slepkavības lieta vēl nav slēgta
28. novembrī aprit desmit gadi kopš Liepājas žurnālista Gundara Matīsa nāves dienas. Diemžēl slepkavības lieta līdz galam nav atrisināta, raksta Liepājas portāls www.irliepaja.lv.
Gundars Matīss ir vienīgais žurnālists Latvijā, kurš noslepkavots pēc neatkarības atgūšanas savas profesijas dēļ. Viņa vārds iemūžināts starptautiskajā interneta muzejā „Newseum”, kurā iekļauts aptuveni pusotrs tūkstotis darba pienākumu pildīšanas laikā traģiski bojā gājušo reportieru un fotogrāfu vārdu.
Tika ierosināta krimināllieta un uzsākta izmeklēšana. Tā bija savāda un ilga. Par komā guļošo žurnālistu Artura Vaiteika vadītā Liepājas policija vairākas dienas nelikās ne zinis, portālā irliepaja.lv raksta Liepājas uzņēmējs Ivars Kesenfelds.
Maldīgās versijas
Gundars Matīss „Kurzemes Vārdā” analītiski atspoguļoja kriminālās norises pilsētā, kā arī rakstīja kriminālhronikas sleju. Viņš labi pazina aprindas, kurās iegūstama vajadzīgā informācija, un, dabiski, labāk par citiem žurnālistiem pārzināja policijas darbu, bija „savs cilvēks” policijā. Varētu likties, ka tas pamudinās Vaiteika kunga vadītos izmeklētājus sākt vainīgā (vai vainīgo) meklēšanu nekavējoties, uz karstām pēdām, uzskata Kesenfelds.
Taču nekā. Tikai piektajā dienā pēc uzbrukuma Matīsam policija sāka iztaujāt lieciniekus – redakcijas darbiniekus, kas savu kolēģi pazina tuvāk un varēja pastāstīt dažādas detaļas, kas savukārt varētu palīdzēt noziedznieku meklēšanā. Tikai pēc tam, kad traģiskā vēsts jau bija izstaigājusi vai visus saziņas līdzekļus, kā ņirgāšanās nāca ziņa, ka desmit dienas pēc notikušā Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvalde ierosinājusi dienesta izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai informācija par novēloto izmeklēšanu uzbrukumā cietušā Matīsa lietā atbilst patiesībai.
Versiju, ka "Kurzemes Vārda” žurnālista slepkavības iemesls varētu būt saistāms ar viņa profesionālo darbību, Liepājas policisti dīvainā kārtā ātri atmeta, vairāk pieķeroties citām versijām. Viena no tām: piekaušana personīgu iemeslu dēļ, jo it kā ziņas par viņa personīgo dzīvi „rada aizdomas, ka motīvs meklējams tajā”. Otra versija – laupīšanas uzbrukums, lai gan piekautajam žurnālistam nekas nebija pazudis.
Līdz nozieguma izpildītāju aizturēšanai policija ar mediju starpniecību centās radīt sabiedrībā viedokli, ka Liepājas žurnālista nogalināšanas iemesls visdrīzāk ir sadzīvisks motīvs.
Tikai gandrīz pēc gada, 2002.gada oktobrī, tika aizturēts nozieguma izpildītājs. Gundara Matīsa nositējs Raivis, bija izpļāpājies par noziegumu savas māsas draudzenei un viņa satikās ar „Kurzemes Vārda” galveno redaktoru Andžilu Remesu, kuram pastāstīja, kurš ir vainīgs žurnālista nāvē. Redaktors nekavējoties par to ziņoja Liepājas pilsētas policijas pārvaldes toreizējam štāba priekšniekam Mārim Birzniekam. Taču likuma sargiem bija vajadzīgs gandrīz mēnesis, lai aizturētu nozieguma izpildītāju Raivi. Pamatojoties uz Raivja liecībām, nākamā gada pavasarī policijas uzmanības lokā nonāca uzbrukuma atbalstītājs (iespējamais pasūtītāja starpnieks) Ivars un it kā līdzzinātāji: Armands un Līga.
Noskaidrojās, ka slepkavība tomēr izdarīta saistībā ar žurnālista profesionālo darbību. No apcietinātajiem un lieciniekiem izskanēja divas versijas par to, kāpēc tika pasūtīta izrēķināšanās ar Gundaru. Viena versija, ka Gundars raksta par kontrabandas lietām, otra, ka traucējis ļergas biznesam Liepājā. Spriežot pēc policijas preses dienesta izteikumiem, policijai vairāk patika otra versija par „ļergas točkām”.
Noziedznieki bija apcietināti, tika dotas pirmās liecības. Liepājas policijas rīcībā it kā vajadzēja būt visiem resursiem, lai varētu noskaidrot visus ar šo smago noziegumu saistītos apstākļus.
Nozieguma izpildītāji un „neziņotāji” bija atrasti, un tos notiesāja: jau iepriekš piecas reizes tiesātajam Raivim piesprieda astoņu gadu cietumsodu; iepriekš divas reizes tiesātam Ivaram – 10 gadu cietumsodu; iepriekš divas reizes tiesātajam Armandam – trīs gadus nosacīti par neziņošanu par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, bet Līgu attaisnoja pierādījumu trūkuma dēļ.
Gundara slepkavības pasūtītājs palika nesodīts, un ļoti iespējams, ka ikdienā mēs viņam paejam garām uz ielas Rīgā vai tepat, Liepājā, un varbūt pat kādreiz kādā saviesīgā pasākumā sasveicināmies, paspiežot roku.
„Neesmu jurists, bet iepazīstoties ar Liepājas tiesas un Kurzemes apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumiem, sapratu, ka lietā pretrunu ir vairāk nekā sunim blusu rudenī. Izskatās, ka Raivis un Ivars ir mainījuši liecības kādas trešās personas iespaidā un arī abu Rīgas advokātu rīcībā bija vērojamas izpausmes, kas vērstas uz lietas novilcināšanu. Pilnīgi nav saprotama Armanda loma šajā lietā un tā tālāk...
Privātā kārtā palūdzu savu paziņu kriminālistu – ekspertu, kurš ilgu laiku nostrādājis par sevišķi svarīgu lietu izmeklētāju iepazīties ar Matīsa lietas tiesu spriedumiem. Viņa secinājums bija, ka tik pavirši izmeklētu lietu kā šo, viņš savā ilgajā darba praksē redzējis reti. Viņu pārsteidza, ka tiesas nav sūtījušas lietu atpakaļ papildu izmeklēšanai. Par daudzām nozīmīgām detaļām ir vairāk jautājumu nekā atbilžu, bet pats galvenais, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā nav aktīvi mēģināts atrast nozieguma pasūtītāju. Pēc mana paziņas domām lieta varēja būt gudri „sabojāta” jau pirmstiesas izmeklēšanas sākuma posmā,” uzsver Kesenfelds.
Tāpat viņš pārmet „Kurzemes Vārda” redakcijai un darbiniekiem, ka viņi nav vēlējušies iedziļināties lietas būtībā un sekot līdzi izmeklēšanas gaitai:
„Vēl varu saprast, ka valsts ar savām institūcijām pagriezusi muguru Gundaram Matīsam, bet kāpēc žurnālisti, kuri sekoja līdzi izmeklēšanas un tiesu procesam, nemācēja vai negribēja ievērot, ka šajā pasūtījuma slepkavības lietā ir daudz vairāk jautājumu nekā atbilžu, un pats galvenais, ka pasūtītājs vai pasūtītāji it kā nemaz neeksistē!
Varbūt „Kurzemes Vārds”, izlasot tiesas spriedumus, spēs restartēt savu sirdsapziņu un pienākumu pret bijušā kolēģa piemiņu.”
Kasjauns.lv/Foto:
www.irliepaja.lv
