Skaņdarbs "Saule. Pērkons. Daugava" kļuvis par Katalonijas neatkarības himnu

Skaņdarba „Saule, Pērkons, Daugava” katalāņu versija „Ara és l’hora” („Tagad ir laiks”) ir oficiāli atzīta par Katalonijas neatkarības himnu. Tas noticis pāris mēnešu pirms Katalonijā paredzēts neatkarības referendums par atdalīšanos no Spānijas.

Komponists Mārtiņš Brauns par savas melodijas izvēlēšanu Katalonijas himnai Kasjauns.lv teica: „Sajūtas ir ļoti pagodinošas, it sevišķi zinot Katalonijas situāciju – kataloniešiem ar spāņiem ir tādas pašas attiecības, kā latviešiem ar krieviem. Barselonai bija vēlme, lai „Saule, Pērkons, Daugava” kļūst par viņu himnu un es jūtos ļoti pagodināts. Viņu diriģents man atsūtīja kataloniešu versiju un tā ir mazliet atšķirīga valodas īpatnību dēļ. Viņi nav izvēlējušies Raiņa vārdus, bet gan savu klasiķi, un tas ir tikai loģiski.

Video redzot, ka viņiem dziedot šo himnu, acis deg, esmu ļoti priecīgs! Diemžēl es 11. septembrī uz himnas atskaņošanu Barselonā netieku. Barselonā nekad neesmu bijis un tagad man ir klusa cerība, ka koris mani uzaicinās uz Barselonu himnu noklausīties dzīvajā.

Par autortiesībām un autoratlīdzību nekas nav runāts un prasīts. Bet diriģents man solīja, ka tad, kad dziesma „aizies tautās”, tad viss ar autortiesībām arī tiks nokārots. Bet šai ziņā man nav lielas materiālās pretenzijas. Man ir dziesmas, kuras par naudu nepārdodas un „Saule, Pērkons, Daugava” par naudu nepārdodas.”

Himnā nepārprotami caurstrāvo sapnis par neatkarību

Katalanoši par himnas tekstu izvēlējušies sava, katalāņu valodas zemēs ārkārtīgi populārā dzejnieka un patriota Migela Marti i Pola vārdus. Skaņdarba noskaņa ir nepārprotama - līdzīgi kā Baltijas valstis 1989. gadā sadevās rokās, pagājušajā gadā 1,6 miljoni Katalonijas iedzīvotāju sadevās 480 kilometru garā dzīvā ķēdē no viena Katalonijas gala līdz otram. Līdzīgi kā latviešiem, skaņdarbs nepārprotami caurstrāvo sapni par Neatkarību.

Skaņdarbu iedziedājis viens no labākajiem Katalonijas koriem – „Cor Jove de l’ Orfeó Català”. Video ierakstīts Katalonijai svētā vietā – Barselonā, piemiņas vietā „Born”, kur tiek pieminētas Barselonas brīvības cīņas, kuru laikā līdz ar zemi nolīdzināti vairāki pilsētas rajoni.

Katalonijas Neatkarības himna tiks atskaņota daudzmiljonu demonstrācijas kulminācijas brīdī 11. septembrī Barselonā. 11. septembris kataloniešiem ir svēta diena - aprit 300 gadi kopš krita Barselona un Katalonija. Šogad viņi to atzīmēs ir īpaši vērienīgu – „V” demonstrāciju - apmēram divi miljoni cilvēki izveidos simbolisku V - uzvaras simbolu Barselonas ielās.

Jāteic, ka katalonieši savās neatkarības cīņās izmanto „baltiešu metodes”. Piemēram pērn katalonieši, iedvesmojoties no pirms 25 gadiem notikušā Baltijas ceļa, izveidoja savu Brīvības ceļu.

Savukārt toreizējais Latvijas premjers Valdis Dombrovskis tieši pirms gada izteicās, ka Latvija varētu atzīt Katalonijas neatkarību: „Ja process ir leģitīms, es teorētiski teiktu, ka kādēļ gan ne”. Par to Dombrovskis izpelnījās kataloniešu atzinību un oficiālās Madrides nepatiku.

Tā kā katalonieši par savas himnas mūzikas autoru izvēlējušies tās nācijas, kura, pēc viņu uzskatiem, izprot un iedvesmo viņu neatkarības cīņu.

Te jāpiemin, ka pirms trim gadiem internetā vietnē manabalss.lv Eduards Griškevičš ierosināja parakstu vākšanu, lai „Saule, Pērkons, Daugava” „Dievs, svētī Latviju vietā!” kļūtu par Latvijas himnu. Viņš uzskatīja, ka pašreizējā valsts himna „Dievs, svētī Latviju” jau ir „novecojusi”, un to nepieciešams mainīt. Viņa priekšlikums gan neguva plašu atsaucību.

Tomēr jāteic, ka „Saule, Pērkons, Daugava” ir viena no populārākajām latviešu kora dziesmām. Piemēram, šogad Rīgā notikušajā Pasaules koru olimpiādē tā bija jāzina visiem pasaules koriem, jo to atskaņoja lielajā kopkoncertā.

Mārtiņa Brauna dziesmas „Saule, Pērkons, Daugava” vārdi ir daļa no Raiņa lugas „Daugava”. Vēlāk par vienu no latviešu koru mūzikas pērlēm kļuvusī dziesma 1988. gadā tapa Raiņa „Daugavas” iestudējumam Valmieras teātrī.

„Saule, Pērkons, Daugava” – Katalonijas himna