Ķekavas draudzes mājas īrnieki mīt gaužām bēdīgos apstākļos un gadiem karo par cilvēcīgāku dzīvi

Žurnāls "Likums un Taisnība" apmeklēja "Kraujas" un pārliecinājās, ka iedzīvotājus nav par ko apskaust. Viņiem jāiztiek ar sauso tualeti, ūdens jānes no ūdenspumpja pagalmā, apkārtne nav diez ko sakopta, ēkā valda nepatīkams smārds un mitrums, ko rada pie mājas pamatiem ierīkotā tualetes bedre.

2006. gadā mājas īpašnieki – Ķekavas luterāņu draudze - nolēma ņemt kredītu un namā ierīkot ūdensvadu un uzlabot elektroapgādi. Lai to izdarītu, īrniekiem būtu jāsedz kredītmaksājums un viņiem ievērojami paaugstinātu īres maksu.

Kāda divistabu dzīvokļa iemītnieki "Likumam un Taisnībai" klāstīja, ka šai gadījumā viņu īre no 15 latiem (21 eiro) pieaugtu vismaz līdz 50 latiem (71 eiro) mēnesī. Vairāku dzīvokļu īpašnieki tik krasam īres pieaugumam nepiekrita un tiesā panāca uzvaru, ka viņiem spēkā atstāja jau noslēgto īres līgumu, kurā īres maksa bija noteikta 15 eiro apmērā. Pie tam īrnieki protestēja arī pret to, ka īres maksu draudze centās paaugstināt, pēc viņu ieskata, nepamatoti, jo nebija izstrādāts ne būvprojekts, ne saņemta būvatļauja ūdensvada un kanalizācijas darbu ierīkošanai.

Vienlaikus draudze daļu zemes, kas piekļāvās "Kraujām", izīrēja "Maximai", kura tur uzbūvēja veikalu un ierīkoja visas nepieciešamās komunikācijas, kas nu iet garām draudzes mājas pakšiem.

Baznīcai nav plānu draudzes mājas labiekārtošanai

Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīcas (LELB) Sabiedrisko attiecību nozares pārstāve Elīna Prikule atbildēja uz "Likuma un Taisnības" jautājumiem:

Kāpēc "Kraujās" nav veikti paredzētie uzlabojumi? Kādi darbi ir veikti un vai ir saskaņoti būvprojekti un būvatļaujas?

Doles–Ķekavas draudzes īpašumā esošā dzīvojamā māja Kraujas tika atgūta pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā. Dzīvojamā māja atgūšanas brīdī bija ar ierobežotām sadzīves ērtībām – krāsns apkure, izsmeļamā tualetes bedre, kā arī dzeramā ūdens ņemšanas vieta pagalmā. Dzīvojamai mājai ir izbūvēti ūdensvada un kanalizācijas ārējie pieslēgumi, kā arī modernizēts elektroenerģijas pieslēgums. Visi darbi veikti atbilstoši Latvijas likumdošanai.

Lai piesaistītu kredītlīdzekļus iekšējo inženiertehnisko tīklu izbūvei, draudzes padome lēma paaugstināt īres maksu proporcionāli tā brīža celtniecības izmaksu piedāvājumiem un kredītlīdzekļu aizņēmuma procentu likmei. Īres maksas palielinājuma piedāvājums no īrnieku puses tika noraidīts, tāpēc iecere veikt draudzes mājas iekšējo tīklu izbūvi netika īstenota.

Kā komentējat draudzes konfliktu ar dažiem mājas iedzīvotājiem? Vai tik tiešām viņi tiek terorizēti no luterāņu draudzes puses, jo viņi apgalvo, ka draudze teic, ka tikai viņu vainas dēļ "Kraujās" nav izbūvētas labierīcības? Kāpēc ar vienu no lielākajām protestētājām – mājas iedzīvotāju Dzidru Sturmi nevarat panākt vienošanos?

Lai LELB atbildētu uz šo jautājumu, būtu jāprecizē, kas tieši ir domāts ar vārdiem "terorizēta no draudzes puses"? Saskaņā ar Doles–Ķekavas luteriskā draudzes sniegto informāciju, jautājums par īres maksas palielinājumu no īrnieku puses 2009. gadā tika risināts tiesas ceļā un 2011. gadā četri tiesas procesi beidzās ar mierizlīgumu vienojoties par rakstiska dzīvojamās telpas īres līguma slēgšanu. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesiski konflikts nepastāv.

Pēc Sturmes teiktā, uzlabojumi Gaismas ielā esot veikti, lai pievienotu komunikācijas tikai veikalam "Maxima" (Gaismas ielā 1a), bet "Kraujas" esot aizmirstas. Vai tas atbilst patiesībai?

2005. gadā draudze noslēdza līgumu par mājas "Kraujas" pieguļošās teritorijas nodošanu nomai ar apbūves tiesībām. Draudze līguma nosacījumos paredzēja, ka, veicot būvniecības darbus, nomniekam dzīvojamajai mājai "Kraujas" jāizbūvē arī ūdensvada un kanalizācijas ārējie pieslēgumi un jāmodernizē elektroenerģijas pieslēgums. Nomnieks darbus veicis atbilstoši noslēgtajam līgumam.

Veikals "Maxima" Gaismas ielā 1a uzcelts uz draudzei piederošās zemes – vai šī zeme joprojām ir draudzes īpašumā, vai arī pārdota "Maxima"? Cik lielus ienākumus baznīca saņem par to, ka šo zemi izmanto "Maxima"?

"Kraujām" pieguļošā zeme, kura saskaņā ar nomas līgumu nodota nomniekam un paredz arī apbūves tiesības, ir draudzes īpašums. Tā kā draudze ir noslēgusi līgumu par zemes nomu ar komersantu, tai ir jāievēro līguma nosacījumi. Saskaņā ar tiem draudzei nav tiesību izpaust informāciju par līguma nosacījumiem, tai skaitā nomas maksu.
 
Kā baznīca (draudze) domā turpmāk apsaimniekot (remontēt, uzlabot) māju? Vai ir kādi turpmākie plāni?

Šobrīd Doles–Ķekavas draudze ēku uztur atbilstoši ekspluatācijas prasībām. Tā kā ēkas labiekārtošanai īres maksas palielinājums no īrnieku puses tika noraidīts, šajā brīdī draudzei nav speciālu plānu attiecībā uz ēkas labiekārtošanu.

Kā mums stāstīja viens mājas iedzīvotājs, tad pie mājas koplietošanas elektrības skaitītāja it kā esot pieslēgts veikala "Maxima" reklāmas stends, kas tiek apgaismots vakaros un naktīs, un par to esot jāmaksā solidāri mājas iedzīvotājiem? Vai tas atbilst patiesībai?

Saskaņā ar draudzes sniegto informāciju tas neatbilst patiesībai. Reklāmas stendam, kas izvietots ēkai pieguļošajā teritorijā, ir atsevišķs elektrības skaitītājs.
 
Jūs uzsvērāt, ka dzīvojamai mājai "Kraujas" ir izbūvēti ūdensvada un kanalizācijas ārējie pieslēgumi, bet Ķekavas novada dome atbildēja, ka adresē "Kraujas" esošajam objektam nav izsniegta būvatļauja, kas ļautu veikt būvniecības darbus, tai skaitā ūdensapgādes un kanalizācijas ārējo un iekšējo tīklu risinājumu, un Ķekavas pašvaldības rīcībā nav informācijas vai un kas veicis ūdensvada izbūvi 2008. gadā. Vai tas nozīmē, ka ūdensvada un kanalizācijas ārējais tīkls tur izbūvēts patvaļīgi un nelikumīgi?

2005. gadā draudze noslēdza līgumu par "Kraujām" pieguļošās teritorijas nodošanu nomai. Draudze līguma nosacījumos paredzēja, ka, veicot būvniecības darbus, nomniekam dzīvojamajai mājai "Kraujas" jāizbūvē arī ūdensvada un kanalizācijas ārējie pieslēgumi un jāmodernizē elektroenerģijas pieslēgums. Proti, ūdensvada un kanalizācijas ārējo pieslēgumu un  elektroenerģijas pieslēguma modernizāciju veica nomnieks. Saskaņā ar draudzes rīcībā esošo informāciju iepriekš minētajiem būvdarbiem nav atsevišķa būvatļauja, jo darbi iekļauti kopējā nomnieka būvniecības projektā, un darbi veikti atbilstoši Latvijas likumdošanai.

Pašvaldībā neko par būvniecību "Kraujās" nezina

Savukārt Ķekavas novada dome "Likumam un Taisnība" skaidroja, ka draudzei nav izsniegta būvatļauja par kanalizācijas ārējo tīklu pievadi "Kraujām". Pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Titāne sacīja:

„Ķekavas novada pašvaldība 2015. gada 13. augustā ir saņēmusi iesniegumu ar lūgumu sniegt informāciju par Doles- Ķekavas draudzes būvprojektu "Kraujas", un 2008. gadā veiktajiem darbiem ūdensvada izbūvē. Iesniegumā bija minēts, ka darbus iespējams veicis uzņēmums SIA "Ķekavas nami".

Ķekavas novada pašvaldība sniedza atbildi, ka SIA "Ķekavas nami" nav veicis ūdensvada izbūves darbus, nav bijis noslēgts līgums, kā arī nav bijuši saņemti naudas pārskaitījumi par šādu darbu veikšanu.

Papildus Ķekavas pašvaldības būvvalde norāda, ka 2011. gadā ir akceptēts Tehniskais projekts par dzīvojamo māju "Kraujas" divos sējumos, kura 2. sējumā ir ietverta ūdensapgādes un kanalizācijas ārējo un iekšējo tīklu risinājums. Būvvaldes rīcībā nav informācijas par izsniegtu būvatļauju minētajam objektam.

Ķekavas novada pašvaldības rīcībā nav informācijas, vai un kas veicis ūdensvada izbūvi 2008. gadā. Tāpat secināms, ka "Kraujām" nav izsniegta būvatļauja, kas ļautu veikt būvniecības darbus.

Papildus norādām, ka Ķekavas novada pašvaldībai nav pilnvaru kādas fiziskas vai juridiskas personas esošam īpašumam (šajā gadījumā luterāņu draudzei) par uzdevumu noteikt ievilkt kanalizāciju”.

„Jūsu starpā novērojams labas komunikācijas un informācijas trūkums”

Tikmēr četru no desmit "Kraujas" dzīvokļu īrniekiem pukojas uz nama saimniekiem – kristiešu draudzi, kura nevēlas viņiem uzlabot dzīves apstākļus.

Dzidra Sturme: „Mūs, četras ģimenes, draudze tagad vaino par to, ka mēs atteicāmies maksāt lielo īres naudu un tagad mūsu dēļ ēkā nav ievilkta ne kanalizācija, ne ūdens. Bet draudze mums neko nesaka, kas mājā ieplānots, kādi darbi tiks veikti. Tā īrniekus vispār neuzklausa, mēs neko nezinām, viss ir miglā tīts. Nekas nenotiek, neko neremontē... Nezinu, ko viņi ar to māju vispār grib darīt.

Nav normāli no mums prasīt lielo īres maksu – mums nav ne ūdens, ne tualetes, malku un balongāzi paši pērkam. Tikmēr mums uzliek tikai pienākumus – uzturēt māju kārtībā!”

Īrnieku un draudzes vadības nesaskaņas ilgst jau gadiem. Par to liecina arī LELB Īpašumu komisijas vadītāja Romāna Ganiņa Sturmes kundzei pirms desmit gadiem adresētā vēstule, kurā teikts:

„"Kraujas" gan tehniskā, gan labiekārtošanas ziņā ir sliktā stāvoklī. Draudze jau ir uzsākusi ēkas labiekārtošanas darbus un plāno tos turpināt, bet tam nepieciešami finansiāli līdzekļi. Kā galvenais remontu finansēšanas avots uzskatāma īres maksa, tāpēc ir arī saprotama īres maksas paaugstināšana. (..) Nepieciešams individuāls dialogs par pakāpenisku, bet pastāvīgu īres maksas paaugstināšanu. Jūsu (Sturmes un draudzes – red.) starpā novērojams labas komunikācijas un pastāvīgas informācijas trūkums. Lai nebūtu jāvēršas tiesā, lielāko daļu jautājumu un problēmu iespējams atrisināt sarunu ceļā”.

Šo gadu laikā tā arī nav panākta draudzes vadības un daļas īrnieku savstarpējā vienošanās. Četru dzīvokļu īrnieki konfliktu pat risinājuši Rīgas rajona tiesā un panākuši, ka ar viņiem tiek pagarināts īres līgums, kurā noteikta vecā īres maksa (neierēķinot pieaugumu, kas bija nepieciešams, lai ēkā izbūvētu ūdensvadu).

Mg. philol., Dr. iur. Gundega Miķelsone, juriste zvērinātu advokātu birojā "Centrs", skaidro:

„Kārtība, kādā var notikt īres līguma grozīšana, noteikta likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 13.pantā "Dzīvojamās telpas īres līguma grozīšanas noteikumi":

„Dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus var grozīt, īrniekam un izīrētājam rakstveidā vienojoties.

Ja dzīvojamās telpas īres līgumā ir paredzēta iespēja līguma darbības laikā paaugstināt dzīvojamās telpas īres maksu, izīrētājs vismaz sešus mēnešus iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par tās paaugstināšanu, ja vien īres līgumā nav noteikts citādi. Brīdinājumā norādāms īres maksas paaugstināšanas iemesls un finansiālais pamatojums.

Strīdus, kas rodas sakarā ar dzīvojamās telpas īres līguma grozīšanu, izšķir tiesa”.

No citētā panta izriet šādi priekšraksti:

1) jebkurus īres līguma noteikumus (arī līguma termiņu) iespējams grozīt tikai tad, ja īrnieks un izīrētājs par to rakstveidā vienojas;

2) izīrētājs īres līguma darbības laikā īres maksu drīkst paaugstināt tikai tad, ja šāda iespēja paredzēta līgumā;

3) ja īres maksas paaugstināšana līgumā ir paredzēta, īres maksas paaugstināšana notiek līgumā norādītajā kārtībā, bet, ja līgumā šāda kārtība nav noteikta, piemērojama likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 13. panta otrā daļa: izīrētājs vismaz sešus mēnešus iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par īres maksas paaugstināšanu.

Ja īrnieks un izīrētājs par kaut ko nevar vienoties, viņu strīdu izšķir tiesa”.