Deputātam Olafam Pulkam patoloģe pasaka, ka viņa māsa mirusi no veikalā pirktiem salātiņiem

Olafs Pulks sociālajā tīklā „Facebook” publicējis ierakstu: „Vakar biju Gulbenē. Tur notika kapu svētki. Gulbenes pilsētas vecajos kapos kopš februāra atdusas arī Sigita. Blakus mūsu tēvam. Viņa nenosvinēja ne savu piecdesmito, ne sagaidīja meitas astoņpadsmito, dzimšanas dienu.
 
24. janvāra rītā viņu Neatliekamās palīdzības dienesta (NMPD) mašīna aizveda uz Infektoloģijas centru (LIC). Pulksten 18.55 viņa nomira Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) reanimācijas zālē. Kopš 08.04, kad ieradās NPMD brigāde, viņa turpmākās teju 11 stundas atradās mediķu uzraudzībā. Ātrie tika izsaukti, jo bija sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana un caureja.

Patoloģe: Sigitu noindēja lielveikala salāti

„Māsai uzstādītā diagnoze bija - akūts gastreoenterokolīts. To konstatējusi arī patoloģe. Vienkāršā valodā runājot - noindēšana. Desmit stundās, mediķu klātbūtnē! Ātrāk, nekā slavenais „Novičok”... Patoloģe, man, nejauši satiktam, atļāvās izteikties, ka Sigita nomirusi, jo saindējusies ar... veikalā pirktajiem salātiņiem (apzināti neminu veikala nosaukumu, negribu ažiotāžu).

Veselības inspekcija savā atzinumā secina, ka „nav konstatējusi veselības aprūpes pārkāpumus NMPD un RAKUS darbībā”. Atzinums uz sešām lapām. Pārsvarā notikumu gaitas apraksts. Es gan gaidīju un cerēju saņemt notikušā analīzi. Ko man dod fiksētais, ka ārsts Z. īsi pirms 16.00 konstatē, ka stāvoklis neesot mainījies un viņš licis ievadīt vēl 1000 ml NaCl 0,9%, tas ir fiziolioģisko šķīdumu. Pacientei neesot bijušas klīniskas norādes par ileusu vai toksiskās resnās zarnas dilatāciju. Kā viņš to noteica? Vai ķirurgs apskatīja pacientu? Vai tika veikta ultrasonogrāfija? Rentgens? Kāpēc tad 16.55 tiek nolemts izsaukt slimnīcas mašīnu, lai māsu pārvestu uz stacionāru „Gaiļezers” ķirurga un ginekologa konsultācijai? Ja tas tiktu izdarīts jau astoņos no rīta, varbūt Sigita sveika un vesela gatavotu meitu vidusskolas pēdējai klasei?

Vienīgais norādījums RAKUS vadībai dots, izvērtēt, vai pārvedot pacientu no vienas slimnīcas struktūrvienību uz citu, nevajag nodrošināt mediķa klātbūtni transporta līdzeklī. Tas, ka mašīna bija jāgaida 40 minūtes, ir atbilstoši visiem veselības aprūpes normatīviem...

Veselības inspekcija gan ir izpētījusi, ka gastroenterokolīts vēl arvien ir nozīmīgs mirstības iemesls valstīs ar sliktu sociālekonomisko stāvokli. Arī OECD (starptautiskā attīstīto valstu ekonomikas organizācijas) dalībvalstī Latvijā?

Esmu nolēmis šo Veselības inspekcijas lēmumu apstrīdēt Veselības inspekcijas vadītājam. Ko gribu panākt? Man nav vajadzīga kāda mediķa sodīšana. Gribu, lai būtu nopietna notikušā analīze un tiktu veiktas arī attiecīgās izmaiņas veselības aprūpes sistēmā, lai izārstējami un glābjami pacienti tiktu arī izglābti. Manuprāt, tas ir ārkārtas gadījums, kad mediķu klātbūtnē mirst cilvēks ar diagnozi, kas atbilst atpalikušām valstīm raksturīgai situācijai. Citādi: arī šobrīd kādu ar sāpošu vēderu ved uz LIC un kas notiks pēc desmit stundām...

Braucot no kapiem uz mājām, radio skanēja dziesma: „Divi eņģeļi dzied”. Ceru, ka Sigita tos dzird...”

Cilvēks lēnām mira ārstu „uzraudzībā”

Pulks Jauns.lv par savas māsas nāvi teica: „Veselības inspekcijas atzinums neliekas īsti precīzs, nebija veikta nekāda izmeklēšana. Viss izskatījās pēc interviju ar mediķiem apkopojuma, lai pēc tam uzrakstītu „viss ir kārtībā”. Manuprāt nebija veikta profesionāla palīdzība, jo LIC nav ne aparatūras, ne ķirurga. Cilvēku ar sāpošu vēderu nedrīkst vest uz LIC, bet gan uz Stradiņiem vai RAKUS, kur var sniegt palīdzību. Viss izskatās pēc tā, ka cilvēks desmit stundu laikā lēnām mira mediķu klātbūtnē, jo nebija noteikta pareizā diagnoze.

Arī LIC vadītāja Baiba Rozentāle man sākumā teica, ka sākotnēji Sigitai konstatēja norovīrusu, bet pēc tam jau izrādījās, ka diagnoze bija pavisam cita – gastroenterokolīts.

Es nevēlos, lai kāds ārsts tiktu sodīts, jo māsu dzīvē vairs neatgriezīšu, bet gan lai tiktu veikta notikušā analīze, izmeklēšana un izvērtēšana, negribu, lai līdzīgā gadījumā atkal kāds ar sāpošu vēderu nomirst LIC. Man pazīstams ārsts no Vācijas teica, ka jūtas ļoti izbrīnīts par šādu situāciju, jo mūsdienās ar gastroenterokolītu attīstītās valstīs vairs neviens nemirst.

Un mani arī šokēja patoloģes, kura veica māsas sekciju, dienu pēc Sigitas nāves man teiktais, ka viņai „nevajadzēja ēst lielveikalā pirktos salātus” (šai sarunai gan neviena liecinieka nebija). Neticu, ka māsa mira no lielveikala salātiem. Iespējams, konkrētajai pataloģei bija kāds naids pret konkrētu lielveikalu, vai tas bija ļauns un nežēlīgs joks”.

Nepareiza diagnoze: norovīrusa vietā zarnu samešanās

Portāls Jauns.lv jau rakstīja, ka nepareizi noteiktas diagnozes dēļ janvāra nogalē slimnīcā nomira Olafa Pulka māsa. Sigitai noteica vīrusu infekciju, bet patiesībā viņai bija zarnu samešanās. Pulks nolēma vērsties Veselības inspekcijā, prasot pārbaudīt māsas nāves apstākļus.

„RAKUS uzņemšanas nodaļas ķirurgs diagnosticējis pavisam ko citu nekā Infektoloģijas centrā. Es biju šokēts. Līdz šim man bija diezgan liela uzticība mediķiem, bet, ja var aizlaist nāvē cilvēku, kurš gandrīz divpadsmit stundas ir atradies mediķu uzraudzībā, tad ko lai par to visu domā?”, toreiz sašutis bija Pulks.

Valsts galvenais infektologs Uga Dumpis skaidroja, ka ātrās palīdzības mediķi nespēj steigā saprast pacienta veselības stāvokļa nianses, un, ja sāp vēders un ir caureja, tātad tās ir pazīmes, kas liecina par infekciju, un pacientu ved uz LIC. „Diagnoze tiek noteikta agrāk vai vēlāk atkarībā no ārsta pieredzes un profesionālajām spējām. Nevar prasīt no infektologa, lai viņš atpazīst akūtu vēdera saslimšanu, jo LIC nav pieejamas tādas izmeklēšanas metodes, nav aparatūras, lai ieraudzītu, ka cilvēkam ir sametušās zarnas. Tas ir jādara universitātes slimnīcas uzņemšanas nodaļā - tikai tur iespējams pārliecināties, kad pacients vedams uz Infektoloģijas centru, kur jābūt plānveida, nevis akūto slimnieku uzņemšanas nodaļai, un kad pacients ir ārstējams Gaiļezera slimnīcā,” sacīja Dumpis.