Ždanoka nepadodas un sola viņai nelabvēlīgo Satversmes tiesas lēmumu pārsūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesā
"Latvijas Krievu savienības" (LKS) līdere Tatjana Ždanoka plāno vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) saistībā ar Satversmes tiesas (ST) lēmuma neatcelt aizliegumu kandidēt Saeimas vēlēšanās personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās noteiktās padomju organizācijā.
Ždanoka paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem norāda, ka ST lēmums viņu nav pārsteidzis un tas esot tikai etaps ceļā uz ECT. "Es esmu pārliecināta, ka lieta tiks uzvarēta, un ECT liks Latvijai atcelt politiskus ierobežojumus, kas balstās uz 30 gadus veciem notikumiem," norāda Ždanoka.
Ždanoka vēl neesot paspējusi sīki iepazīties ar ST lēmumu, ko šovakar ir saņēmusi, tomēr lietas materiālos varējusi iepazīties ar viedokļiem, kas sniegti ST. Viedokļus tiesai ir sniegusi Saeimai, Tieslietu ministrija, Satversmes aizsardzības birojs, Drošības policija, tiesībsargs un citi. Ždanoka norāda, ka no visiem paustajiem viedokļiem tikai bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš esot atbalstījis ierobežojumu atcelšanu.
Kā ziņot, ST ir atzinusi, ka Saeimas vēlēšanu likuma norma, kas liedz kandidēt Saeimas vēlēšanās personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās noteiktās padomju organizācijās, "atbilstoši to interpretējot", atbilst Satversmei, aģentūrai LETA pavēstīja ST pārstāve Ketija Strazda.
Lieta tika ierosināta pēc Ždanokas sūdzības par Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajiem vēlēšanu tiesību ierobežojumiem padomju komunistu aktīvistiem.
ST secināja, ka apstrīdētā norma ir viens no pašaizsargājošās demokrātijas instrumentiem, ar kura palīdzību demokrātiska tiesiska valsts aizsargā tās konstitucionālos orgānus un valsts drošības iestādes no personām, kuras ar savu rīcību apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus. Demokrātiska tiesiska valsts ir tiesīga prasīt, lai personas, kuras ieņem valsts amatus, būtu lojālas valstij un jo īpaši konstitucionālajiem principiem, uz kuriem tā balstīta.
ST arī secināja, ka apstrīdētā norma interpretējama tādējādi, ka tā liedz kandidēt Saeimas vēlēšanās personām, kas pēc 1991.gada 13.janvāra, darbojoties Latvijas Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, ar savu rīcību apdraudēja un vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus.
