Bijušais baptistu bīskaps Pēteris Sproģis par došanos "Saskaņas" rindās: "Latvijas labā varu riskēt ar savu reputāciju"
„Saskaņas” Valsts prezidenta amata būs nule Latvijas baptistu draudžu savienības (LBDS) bīskapa amatu atstājušais Pēteris Sproģis. 18. jūnijā „Saskaņas” domes sēdē, balstoties uz Bībeles stāstiem un Jēzus Kristus vārdiem, viņš pamatoja, kāpēc piekritis pieņemt saskaņiešu piedāvājumu. Domes sēdē Sproģi par Valsts prezidenta amata kandidātu un "Saskaņas" 1. numuru Vidzemes vēlēšanu iecirknī apstiprināja bez balsošanas, vienbalsīgi, aplausiem skanot.
Pirms izšķirīgā brīža Sproģis uzsvēra, ka viņa mērķis ir panākt sašķeltās Latvijas sabiedrības vienotību. Tādēļ viņš neesot varējis iesaistīties kādā „prolatviskā partijā”, jo tās esot šauri domājošas, kas dzīvo savā informatīvajā telpā un neņem vērā otras sabiedrības puses viedokli. Viņš pauda, ka sabiedrības sašķeltība divās kopienās nav tikai drūmās pagātnes palieka, tas esot "politiķu savtīgo partejisku interešu izauklēts Latvijas politikas brāķis". Uzsverot, ka jābalstās uz vēsturisko pieredzi un atmiņu, bijušais bīskaps arī uzsvēra, ka jāmācas piedot vēsturiskās pārestības, ka tas savulaik ir noticis Āfrikas valstī Ruandā, kur cilšu nemieru laikā 100 dienu laikā tika nogalināts viens miljons cilvēku, bet divi miljoni bija spiesti doties trimdā.
Latvijas politikā viņš par savu priekšzīmi redz pirmo Latvijas ārlietu ministru Zigfrīdu Annu Meierovicu, kurš uzsvēris, ka augstāk par visām lietām ir izauklēt Latvijas laimi. Arī Latvijai būtu jārūpējas par savu laimi, nevis tikt plosītai OIK, „Liepājas metalurga” un maksātnespējas administratoru skandālos. Latvija jāstāda pirmajā lietā un nevis jārūpējas par to, lai saņemtu uzslavas no amerikāņiem vai Eiropas Savienības, izpildītu dažādas regulas „no ārpuses”. Un viena no pirmajām lietām būtu attiecību uzlabošana ar Krieviju, jo Latvija visvairāk cietusi no ASV un ES noteiktajām sankcijām pret Krieviju. Tomēr Vācija, Francija un citas Eiropas valstis turpina sadarboties ar Krieviju tirdzniecībā un investīciju projektos, turpināja Sproģis. Viņš pauda, ka daudzās jomās Latvijas vērtības ir ļoti atšķirīgas no tām, kas dominē Krievijā, tomēr tas nenozīmējot, ka ar Krieviju nevar strādāt kopā tur, kur ekonomiskās intereses sakrīt. Rīga varētu būt vieta, kur notikt ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās.
Par to, vai viņš nejūtas „sasmērējies” kā garīdznieks tagad pirmāk izvēloties politisko karjeru, Sproģis teica: „Manam dēlam 11. novembrī ir dzimšanas diena un Lāčplēša diena mūsu ģimenei ir dubultsvētki. Domājot par tiem vīriem, kas par Latviju nolika dzīvību, domāju, vai es Latvijas labā varu riskēt savu reputāciju...”
Vienlaikus sociālajos tīklos cilvēki pauž neviltotu sašutumu par jaunumiem politiskajā arēnā. Daudzi retoriski vaicā, kāpēc no visām partijām Sproģis izvēlējies tieši "Saskaņu", bet citiem ir milzīgs pārsteigums par to, ka tautā iecienītais mācītājs nomainījis garīgo sfēru uz "netīro" politiku.
