Saņemot ziņojumus no bankām par iedzīvotāju konta apgrozījumu, VID meklēs nodokļu nemaksātājus

"Dienesta rīcībā nav precīzu aprēķinu, par cik tieši personām informācija nonāks VID rīcībā, tomēr bažām par informācijas apstrādi nav pamata. Visa informācija tiks apstrādāta elektroniski VID informācijas sistēmā, kur tā tiks analizēta kopsakarā ar VID rīcībā jau esošo informāciju, kā rezultātā tiks identificētas fiziskās personas ar visaugstāko riska pakāpi, ka nodokļi nav nomaksāti pilnā apmērā. Turpmākais darbs tiks veikts tieši ar šīm visriskantākajām personām," skaidroja dienestā.

VID paredz, ka tā redzeslokā nonāks fiziskās personas, kuru mantiskais stāvoklis saskaņā ar kontu informāciju ir neatbilstošs deklarētajiem ienākumiem, tas ir, ienākušās summas kontos vai izejošās summas ir daudz lielākas par deklarētajiem ienākumiem.

"Tādējādi var tikt konstatētas personas, kas nedeklarē no dažādiem avotiem gūtos ienākumus, tajā skaitā saņem "aplokšņu" algas vai veic nereģistrētu saimniecisko darbību. Šī informācija būs īpaši nozīmīga gadījumos, kad par personu līdz šim VID rīcībā nebija informācijas, piemēram, par lieliem tēriņiem, un pašreizējā fizisko personu riska analīzē persona netiek izgaismota kā riskanta, toties, saņemot informāciju no bankām, līdz šim šāda "neriskantā" persona izraisīs VID interesi un papildu jautājumus," skaidroja ieņēmumu dienestā.

VID vērsa uzmanību, ka tiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi tiek deklarēti, nav pamata satraukumam. Fakts, ka par personu tiks iesniegta informācija VID, automātiski nenozīmē, ka šai personai tiks veikti nodokļu kontroles pasākumi. Šie dati ir būtisks informācijas avots fizisko personu nodokļu saistību noteikšanā, kas ļaus VID daudz precīzāk identificēt tās personas, kas izvairās no nodokļu nomaksas, lieki netraucējot godprātīgos nodokļu maksātājus ar papildu informācijas pieprasījumiem.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka no 18.maija bankām būs jāziņo par fiziskām personām, kuru konta apgrozījums gadā pārsniedz 15 000 eiro, paredz otrdien Ministru kabinetā atbalstītā kārtība, kādā VID sniedzama informācija par fiziskās personas kontu apgrozījumu un atlikumu.

Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie noteikumi paredz kārtību, kādā kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs līdz katra gada 1.februārim iesniegs VID informāciju par klientiem, kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojuma sniedzēja ietvaros ir 15 000 eiro vai vairāk.

Informācija sniedzama elektroniski par fiziskām personām, kas ir Latvijas rezidenti.

Grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz šo kārtību, izstrādāti nodokļu reformas ietvarā. FM skaidroja, ka noteikumu mērķis ir sabiedrības labklājības veicināšana, pilnveidojot fizisko personu nodokļu nomaksas uzraudzību, tādējādi savlaicīgi novēršot nodokļu nemaksāšanas gadījumu skaitu un nodrošinot, ka valsts budžets saņem tam pienākošos visus nodokļu maksājumus. Turklāt VID, plānojot nodokļu kontroles pasākumus, varēs savus resursus izmantot daudz efektīvāk.

Informācija būs jāiesniedz katru gadu līdz 1.februārim, savukārt pirmo reizi informācija VID tiks sniegta līdz šā gada 1.septembrim par klientiem, kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējā atlikuma summa 2018.gada 1.janvārī bija 15 000 eiro vai vairāk.

Saeima 2017.gada jūlijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem reizi gadā VID iesniegt informāciju par klientiem. Ar grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikts pienākums kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem sniegt reizi gadā VID informāciju par klientiem - fiziskajām personām, kuru konta debeta vai kredīta apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedza 15 000 eiro.