Vēl pietiekami neapzināta mūsdienu problēma – bērnu uzraudzība vecākiem ar nestandarta darba laiku

Projekta mērķis ir attīstīt elastīgus bērnu aprūpes pakalpojumus vecāku, kas strādā nestandarta darba laiku, bērniem, izveidojot ilgtermiņa modeli šo pakalpojumu subsidēšanai un tādējādi veicinot vecāku nodarbinātību un darba un ģimenes dzīves saskaņošanu.

Pirmsskolas izglītības un bērnu aprūpes iestāžu darba laiks ierasti ir darba dienās no pulksten 7 līdz 19. Līdzīgi pieejamības nosacījumi ir situācijās, kad valsts un pašvaldības finansiāli atbalsta vecākus, piemēram, piešķirot atbalstu par bērnu no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai, ja bērns saņem pakalpojumu pie privātā bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēja vai privātajā bērnudārzā. Savukārt bērnu aprūpes pakalpojumi bērniem līdz pusotra gada vecumam valsts un pašvaldības līmenī nav nodrošināti.

Nestandarta darba laiku strādājošie vecāki bieži saņem nelielas algas, kas ierobežo viņu iespējas izmantot privātos bērnu aprūpes pakalpojumus. Viņi ir spiesti izmantot nereģistrētas aukles pakalpojumus vai izmantot savu draugu un radinieku palīdzību.

Nepietiekamu bērnu aprūpes pakalpojumu apstākļos vecāki var izlemt atstāt darba tirgu vai samazināt darba stundu skatu. Šādas izvēles var pasliktināt gan pašu ģimeņu materiālo stāvokli, gan arī radīt grūtības darba devējam, īpaši situācijās, kad runa ir par augsti kvalificētiem darbiniekiem vai darbaspēka nepietiekamību.

Joma – nesakārtota, bet gaismas stariņš ir

Latvijas izglītības attīstības pamatnostādnēs netiek iztirzāts jautājums par pirmsskolas izglītības iestāžu darba laikiem un plāni attiecībā uz, piemēram, diennakts režīma bērnudārzu attīstību. Turklāt Latvijā alternatīvie bērnu aprūpes pakalpojumi (aukles, bērnu pieskatīšanas centri u.c.) nav īpaši pieejami. Taču to personu gadījumā, kuras strādā nestandarta darbalaiku – naktīs, brīvdienās u.tml., bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamība kļūst ļoti sarežģīta.

Tāpat Latvijā nepastāv specifisks normatīvais regulējums, kurā bērnu uzraudzības pakalpojumi būtu saistīti ar nestandarta darba laiku, kā arī šādu pakalpojumu plānošanas politikas dokumentos netiek vērsta uzmanība uz to nodrošināšanas risinājumiem atkarībā no vecāku darba laika formām. Lielākoties Eiropas Savienības valstīs termins “bērnu agrīnā izglītība un aprūpe” aptver bērnu izglītību un aprūpi no dzimšanas līdz sākumskolas izglītībai.

To, ka līdz šim plašākā nedz publiskajā, nedz politikas telpā nav ticis skatīts jautājums par bērnu uzraudzību vecākiem ar nestandarta darba laiku, uzsver arī projekta vadītāja Iveta Baltiņa no Labklājības ministrijas, gan norādot – šis projekts varētu būt pozitīvs piemērs, lai situāciju mainītu uz labo pusi: “Projekts ir interesants ar to, ka tā struktūra nav veidota kā standarta projektiem klasiskā izpratnē, bet tas faktiski ir sociāls eksperiments, kura ietvaros paralēli notiek pētījums, veicot mērījumus divās grupās – eksperimentālajā grupā, kuras dalībnieki desmit mēnešus saņem subsidētu bērnu uzraudzības pakalpojumu, un otrā jeb kontroles grupā, kurā arī ir vecāki ar maziem bērniem līdz septiņu gadu vecumam, bet kuri šo pakalpojumu nesaņem. Galvenie faktori, kas tika pētīti eksperimenta laikā, bija, kā tas ietekmē darbinieku apmierinātību, un sadarbību starp valsti, pašvaldību un privāto sektoru, respektīvi, kādi varētu būt sadarbības modeļi, domājot par šādu sociālu pakalpojumu, tā attīstību un līdzfinansēšanu ilgtermiņā.”

Pētījumā ir iesaistīti 38 uzņēmumi, un projekta laikā elastīgs bērnu pieskatīšanas pakalpojums tika nodrošināts 168 to darbinieku bērniem, kuri tika pieskatīti darba dienu vakaros un naktīs no pulksten 18 līdz 8, kā arī brīvdienās, kad vecāki strādāja. Eksperimenta mērķis bija pakāpeniski pāriet uz privāto (darba devēja un darba ņēmēja) finansējumu un/vai valsts un pašvaldības līdzfinansējumu bērnu aprūpes pakalpojumiem nestandarta darba laikā.

Kā skaidro I. Baltiņa, eksperimentālās grupas dalībniekiem minētais pakalpojums pirmos četrus mēnešus simtprocentīgi tika nodrošināts no projekta līdzekļiem, 5.-6. mēnesī tas tika apmaksāts 80% apmērā no projekta, un atlikusī daļa sadalījās starp darba devēju un ņēmēju, bet 7.-10.mēnesī – 60% no projekta un 40% starp uzņēmumu un darbinieku. “Pozitīvs novērojums bija, ka daudzi privātie uzņēmumi šo atlikušo daļu sedza pilnā apmērā, un darbiniekam nekas nebija jāmaksā, izņemot sabiedriskajā sektorā nodarbinātos, tostarp ugunsdzēsējus-glābējus un citus, kuriem tas bija jāapmaksā pašiem. Citos gadījumos bija risinājums, kad šī maksājamās daļas proporcija sadalījās 15% no darba devēja puses, 5% no darbinieka,” viņa piebilst.

Jautāta par optimālo risinājumu bērnu elastīga uzraudzības pakalpojuma nodrošināšanai nestandarta darba laikā, projekta vadītāja teic, ka tas vēl tiek vērtēts, pagaidām ieskicējot divas pieejas – tie uzņēmumi, kas saviem darbiniekiem apmaksā pakalpojumu, tiek atbrīvoti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas iemaksas. “Tas ir, darba devējam nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis tādā apmērā, kādā viņš līdzfinansē maksājumu par konkrēto pakalpojumu. Šāds regulējums patlaban ir attiecībā tikai uz projekta laiku. Otrs variants ir šī esošā pakalpojuma modifikācija, izveidojot to tādu, kad valsts ar noteiktu līdzfinansējuma daļu motivētu pašvaldības un darba devējus arī iesaistīties ar līdzfinansējumu.”

Paralēli nodrošinātajam bērnu uzraudzības pakalpojumam kvalificētu pētnieku komanda pētīja jaunas bērnu aprūpes formas ietekmi uz nodarbinātību un produktivitāti atlasītajos uzņēmumos (darbaspēka noturību, kadru mainību, pārejošās darbnespējas samazināšanos u.c.), kā arī ietekmi uz darba ņēmēju iespējām saskaņot savu darba un privāto dzīvi, apmierinātību ar darba apstākļiem un viņu reproduktīvu uzvedību.

Kā secinājuši projektā iesaistītie pētnieki, tiesību aktos iezīmējas vairāku resoru atbildība attiecībā uz bērnu agrīno izglītību, to attiecinot uz pirmsskolas izglītību, taču attiecībā uz bērnu aprūpes pakalpojumiem vērojamas plašas interpretācijas iespējas un ir neskaidrs atbildības sadalījums. Tādēļ konstatēta nepieciešamība pēc ciešākas vairāku resoru horizontālas sadarbības un starpresoru koordinācijas šajā jomā, kas noteikti vēl jāpilnveido.

“Tāpat, atšķirībā no obligāta pienākuma nodrošināt pieejamību pirmsskolas izglītības apguvei bērnudārzā, pašvaldībām nav normatīvajos aktos noteikta pienākuma nodrošināt arī alternatīvu bērnu uzraudzības pakalpojuma saņemšanu. Tas nozīmē, ka katras pašvaldības ziņā ir lemt, vai un kādā apmērā atbalstīt bērnu uzraudzības jeb aukļu pakalpojuma līdzfinansēšanu, tostarp attiecībā uz nestandarta darba laiku. Tādējādi pašvaldību politika attiecībā uz aukļu pakalpojuma nodrošināšanu katrā novadā atšķiras,” piebilst I. Baltiņa.

Aktuāli ne tikai nestandarta darba laiku strādājošajiem vecākiem

“Vēl pētījums parāda tādu būtisku iezīmi, ka bieži vien bērnu uzraudzības pakalpojums ir nepieciešams ne tikai šajā nestandarta darba laikā. Labs piemērs tam ir kāda ugunsdzēsēja-glābēja stāsts, kuram diennakts maiņa beidzas astoņos no rīta. Bērns vēl neiet bērnudārzā, un, viņam atnākot mājās, sieva aiziet uz darbu, bet tētis paliek uz visu dienu pieskatīt bērnu, kaut tajā laikā viņam būtu pilnvērtīgi jāatpūšas un kvalitatīvi jāsagatavojas nākamajai diennakts maiņai,” stāsta projekta vadītāja. “Vēl kādai mammai, kura strādā Valmierā, arī nevajag šo pakalpojumu nakts laikā, bet tikai iespēju, lai bērnu var nogādāt bērnudārzā agrāk no rīta un vakarā vēlāk izņemt, braucot no darba mājās.

Papildus noteikti jādomā par to, ka šis pakalpojums ir pietiekami aktuāls arī vecākiem, kuri nodarbināti tā saucamajā standarta darba laikā, un to bērniem, kuri iet sākumskolā. Proti, daudzās mācību iestādēs pēc mācību stundām nemaz nav pagarināto dienas grupu. Šādos gadījumos vecākiem jau agrā pēcpusdienā jeb teju tikai darbadienas vidū jau jādomā par bērna nogādāšanu mājās vai citā vietā, kur viņš tiks pieskatīts atlikušo dienas daļu, pašu spēkiem vai ar kāda palīdzību, ja vecākiem pašiem nav šādas iespējas.

Līdz ar to šī problemātika var nemaz nebūt tik ļoti akcentēta uz netipisku darba laiku, bet ir skatāma daudz plašākā mērogā, runājot arī par jau iepriekš minētajiem strādājošajiem, kuriem ir standarta darba laiks, uzsvaru liekot uz darba un ģimenes līdzsvaru kopumā.”

“Ir pētīti vēl citi svarīgi faktori, piemēram, vai otra pusīte arī strādā nestandarta darbalaiku. Skaidri redzams, ka ļoti grūti klājas tiem vecākiem, kuri vieni audzina bērnu un kuriem nav nekādu papildus iespēju un atbalsta, piemēram, radinieku iesaistīšanās bērna pieskatīšanā,” turpina projekta vadītāja. Kā ļoti veiksmīgu piemēru elastīgā bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšanā I. Baltiņa min Lizuma bērnudārzu Gulbenes novadā: “Novadā atrodas SIA “Dimdiņi” un citi uzņēmumi, kuros daļa darbinieku tiek nodarbināti maiņās, tātad nestandarta darba laikā. Tur strādājošie vecāki katra mēneša beigās ar vietējā bērnudārza vadību vienojas par konkrētām dienām, kurās viņiem iekrīt maiņa, kas var būt līdz trim reizēm nedēļā, un šajos datumos tiek nokomplektēta grupiņa, tādējādi elastīgi saplānojot bērnu uzraudzību.

Redzam, ka šāds modelis darbojas, un tas it nemaz nenozīmē, ka bērnudārzam nepārtraukti jādarbojas diennakts režīmā, tikai, kad ir konkrētā vajadzība – sanākot septiņu līdz deviņu bērnu grupiņai. Pašvaldība šajā procesā iesaistās, sedzot vecākiem nakts aukles pakalpojumus, savukārt uzņēmumi finansiāli atbalsta skolu un bērnudārzu dažādu vajadzību nodrošināšanā.

Dzīvesstāsti ir visdažādākie. Piemēram, par kādu vecāku, kurš brauc strādāt no Daugavpils uz Rīgu – viņam ir nepieciešamība bērnu atstāt uzraudzībā diennakts grupiņā. Patiesībā šāda rakstura sociālekonomiskās problēmas ir ļoti plašas. Tostarp ir daudz gadījumu, kad viens vecāks ir Latvijā, otrs ārzemēs. Un šeit dzīvojošais iet strādāt, piemēram, meža darbos, un viņam ir vajadzīgs šis pakalpojums, lai bērns tiktu pieskatīts viņa prombūtnē. Vēl konkrēta situācija zināma par vienu mammu no Smiltenes novada, kura strādā uz prāmja, un viņai nav neviena, kurš varētu pieskatīt bērnu, tādēļ ir nepieciešams šāds pakalpojums.”

I. Baltiņa min, ka pozitīvi piemēri, runājot par pakalpojuma ilgtspēju pēc projekta beigām, ir arī ar citām pašvaldībām, kuras nebija projektā iesaistījušās. Piemēram, Mārupes novada pašvaldība, kas savā ilgtspējīgas attīstības stratēģijā šo faktoru, iedzīvotāju nestandarta darba laiku, ir iezīmējusi kā problēmu, domājot, kā risināt bērnu pieskatīšanas jautājumu.

“Pašvaldības un situācijas tajās ir ļoti atšķirīgas, tāpat jāņem vērā vairāki aspekti, tostarp profesijas un darba specifika, kādu veic darbinieki. Piemēram, ugunsdzēsējiem vai stjuartiem no darba devēja puses nevar būt tik jūtami elastīgs darba grafiks, kā tas iespējams citiem.

Tādēļ šis mainīgais darba konteksts liek uz šī pakalpojuma nodrošināšanas risinājumiem skatīties pēc iespējas elastīgāk – ja konkrētajā vietā vislabāk der diennakts bērnu pieskatīšanas grupiņa, tad tā jāveido, ja praktiskāki ir aukles pakalpojumi, tad jāakcentējas uz to. Tas īstenībā ir stāsts par domāšanas maiņu. Piemēram, projekta sākumā, kad iesaistītajiem uzņēmumiem tika jautāts par bērnu pieskatīšanu, kā atbildība tā ir, daudzos gadījumos skanēja viennozīmīga atbilde, ka tā ir vecāku atbildība. Taču projekta beigu posmā šie uzņēmumi to daļēji jau asociē arī tomēr kā savu problēmu. Man liekas, ir jāpaiet kādam laikam, lai notiktu šī domāšanas veida maiņa. Katrā ziņā ar šo projektu noteikti esam devuši impulsu, un cerams, ka šī vēsts tiks nodota tālāk.”

Lidostā “Rīga” darbinieki bērnu uzraudzībai vislabprātāk izvēlas aukli

Kā stāsta projektā iesaistītā uzņēmuma – VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” – personāla projektu vadītāja Sanita Šaitere, darba devējam ir vairākas priekšrocības, iesaistoties tamlīdzīgā valsts, pašvaldības vai citas institūcijas organizētā projektā un salīdzinot to ar līdzīga projekta uzsākšanu pēc savas iniciatīvas un tikai ar saviem resursiem, jo ir jau sagatavots pamatojums, kāpēc to īstenot, nodrošināts organizatoriskais atbalsts visā izpildes garumā un ievērojama daļa projekta finansējuma.

“Starptautiskā lidosta “Rīga” ir sociāli atbildīgs uzņēmums un pastāvīgi rūpējas par saviem darbiniekiem, tostarp kā ģimenei draudzīgs komersants vairākos veidos atbalsta darbiniekus, kuriem ir bērni (pabalsti bērnam piedzimstot, mācību gadu uzsākot, ārstēšanas izdevumi, papildu atvaļinājuma dienas, atbalsts darba laika organizēšanā, pasākumi ģimenēm ar bērniem). Atbalsts darbiniekiem ar bērniem, kas strādā nestandarta darba laiku, ir vērtējams pozitīvi, bet dažādiem darba devējiem un darbiniekiem var būt piemērotas atšķirīgas atbalsta sistēmas un veidi. Turklāt jāņem vērā līdzvērtīga attieksme pret visiem darbiniekiem, piešķirot iespēju saņemt regulāru finansiālu atbalstu no darba devēja,” viņa stāsta.

Pēc uzņēmuma pārstāves sacītā, atbilstošākais bērnu aprūpes nodrošinājuma veids nodarbinātajiem ar nestandarta darba laiku, ko izvēlējās arī lielākā daļa projektā iesaistīto lidostas darbinieku, ir aukle, kas sniedz pakalpojumu bērna dzīvesvietā, jo tad bērns nekur nav jāved. “Tas ir draudzīgāk bērnam, jo netiek izjaukts dienas režīms un tiek saglabāta pierastā vide. Tāpat vecāks ietaupa laiku un ir iespējams pieskatīt bērnu arī slimības laikā, jo praktiski pierādījās, ka vecāki biežāk izvēlas nestrādāt bērna slimošanas laikā. Tikai viens vecāks (diviem bērniem) izvēlējās diennakts bērnudārzu, jo labāk uzticas bērnu aprūpes iestādei, nevis individuālai auklei,” skaidro S. Šaitere.

“Vienlaikus jāatzīmē, ka ne vienmēr darbinieks, kurš strādā nestandarta darba laiku, ir neizdevīgākā situācijā, salīdzinot ar to, kad abi vecāki strādā normālo darba laiku. Dažkārt darbinieki ar bērniem labprāt izvēlas strādāt tieši šādā režīmā, jo tas ļauj veiksmīgāk organizēt bērna pieskatīšanu ģimenes ietvaros, saņemt lielākus ienākumus, jo par darbu nakts stundās un svētku dienās tiek izmaksāta likumā noteiktā piemaksa, un ne visi ir gatavi pieņemt mājās svešu aukli savam bērnam. Šiem darbiniekiem ir svarīgāk saņemt atbalstu darba laika plānošanā (savlaicīgi zināmas maiņas, maiņu samainīšana, ja nepieciešams u.tml.). Vēl svarīgs kritērijs varētu būt ģimenes situācija kopumā, piemēram, vecāki, kas audzina bērnu vieni, finansiāli maznodrošinātie un kam nav cita veida sociālā atbalsta, kā arī konkrētā amata maiņu specifika.”

Uzņēmums uzskata, ka iniciatīvai un būtiskam atbalstam šī pakalpojuma finansējuma nodrošināšanā būtu jābūt no valsts vai pašvaldības puses, līdzīgi kā ar bērnudārziem. Uzņemoties līdzvērtīgu atbildību, ja iesaistās arī darba devējs, ieteicams proporcionāls maksājums - 1/3 valstij vai pašvaldībai, 1/3 darba devējam, 1/3 darbiniekam. Svarīgi, ka arī darbinieks ir personīgi iesaistīts organizēšanā un maksājuma veikšanā.

Jautāta par ilgtermiņā funkcionējošu modeli elastīgu bērnu aprūpes pakalpojumu subsidēšanai un attīstībai, S. Šaitere teic, ka uzņēmuma skatījumā noteikti jābūt
minimālam organizatoriskajam slogam un birokrātiskām procedūrām, kā tas jau bija šī projekta ietvaros, kad darba devējam bija minimāls administratīvais slogs. “Tāpat jāpastāv darba devēja sniegtā atbalsta samērīgumam un taisnīgumam pret citiem darbiniekiem (kuriem nav mazi bērni, bet ir cita veida dzīves grūtības, piemēram, aprūpē esošs vecāks, vai darbinieki, kuri strādā standarta darba laiku, bet kuriem arī ir mazs bērns), kā arī pašam darbiniekam ir aktīvi jāiesaistās un jāuzņemas atbildība par pasākuma veiksmīgu īstenošanu.”

Lai šādu pakalpojumu varētu nodrošināt turpmāk, lidostas “Rīga” pārstāve uzskaita būtiskākos izaicinājumus: “Nepieciešams skaidrs pamatojums, ka šis darbinieka atbalsta modelis ir vispiemērotākais uzņēmumam – iespējams, darbinieku motivāciju, lojalitāti, darba izpildījumu un labklājību labāk, finansiāli izdevīgāk vai organizatoriski vienkāršāk atbalstīt citā veidā. Tāpat jāievēro taisnīga labumu piešķiršanas sistēma uzņēmuma ietvaros, kā arī samērīgums pret uzņēmuma budžetu, tai skaitā algu fondu kopumā. Projektā vienam dalībniekam paredzētais ikmēneša finanšu ieguvums ir liels. Ja arī uzņēmumā ir nodarbināts liels skaits darbinieku ar atbilstoša vecuma bērniem, nepieciešams ievērojams papildu ikmēneša finansējums. Tāpat jāraugās, kā nodrošināt, ka atbalstu var saņemt tieši tie darbinieki, kuriem tas visvairāk nepieciešams.”

Rīgā apsver iespēju pagarināt bērnudārzu darba laiku

Rīgas pašvaldības dalību projektā komentē Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes Nodarbinātības, sociālā darba un prakses pētījumu nodaļas vadītājs Juris Osis, kurš atzīst: “Projekta ietvaros nevaram spriest par atbilstošāko bērnu aprūpes nodrošinājuma veidu, bet par bērnu uzraudzību būtu jābūt atbildīgiem vecākiem un darba devējiem, kuri nodarbina darbiniekus nestandarta darba laikā. Taču, saprotot, ka to vieglāk ir nodrošināt lielajiem uzņēmumiem, iespējams, pašvaldības varētu piedāvāt diennakts bērnudārza grupas. Arī Rīgas pašvaldība izskata iespēju nodrošināt bērnu uzraudzības pakalpojumu darba dienās līdz pulksten 21.

Kā ilgtermiņā funkcionējošu modeli elastīgu bērnu aprūpes pakalpojumu subsidēšanai un attīstībai Rīgas pašvaldība saskata valsts veidotu un uzturētu aukļu reģistru, kas notiek sadarbībā ar pašvaldībām, lai vecāki no šī reģistra var izvēlēties aukli atbilstoši teritorijai, aukles kvalifikācijai, pakalpojuma stundas izcenojumam un citiem nosacījumiem. Darba devējam jāfinansē aukles pakalpojumi, vecākiem piedaloties ar līdzfinansējumu. Tāpat valstij jānodrošina finansiālu kompensējošu regulējumu gan auklēm, gan darba devējiem.

J. Osis norāda, ka Rīgas pašvaldībā jau ir izstrādāta kārtība, kādā tiek līdzfinansēti bērnu uzraudzības, tostarp aukļu pakalpojumi. “Šajā saistībā Rīgas pašvaldība izskata iespēju šī pakalpojuma kārtībā ieviest izmaiņas attiecībā uz līdzfinansētā pakalpojuma darba laiku, paredzot, ka pakalpojumu var sniegt arī pēc pulksten 18,” viņš piebilst.

Labklājības ministrijas administrēts un Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) līdzfinansēts projekts “Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku”.