foto: LETA
Labāk krāt naudu "cūciņā" jeb - kā krājkonts bērnam vecākus noveda bāriņtiesas redzeslokā
Sabiedrība
2018. gada 9. februāris, 06:30

Labāk krāt naudu "cūciņā" jeb - kā krājkonts bērnam vecākus noveda bāriņtiesas redzeslokā

Elmārs Barkāns

"Likums un Taisnība"

Vecākiem, kuri bankā uz sava bērna vārda atver pilngadības krājkontu, jārēķinās ar negaidītu bāriņtiesas "uzbrukumu", pat ja viņi priekšzīmīgi rūpējas par savu atvasi un nav nonākuši ne sociālo dienestu, ne policijas redzeslokā. Nepatīkamā iztaujāšana sāksies, līdzko nolemsiet veikt darbības ar krājkontu, piemēram, to pārformējot no vienas bankas uz citu.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Māmiņa žurnālam "Likums un Taisnība" atklāj savu sašutumu: “Savā pasta kastītē saņēmu vēstuli no Bāriņtiesas. (..) Saskarsmē ar šo iestādi var nonākt arī tad, ja neko sliktu neesi sadarījis. Nu jau vairākus gadus Bāriņtiesa mūs aplaimo ar noteikumiem, pienākumiem un pieprasījumiem pēc atskaitēm. Un viss sākās pavisam ar labiem nolūkiem, rūpējoties par savu bērnu!”

Vecāki jūtas pazemoti

Sievietes vecākajam dēlam "Latvijas Krājbankā" no divu gadu vecuma bija izveidots pilngadības krājkonts, bet, bankai bankrotējot, bērna uzkrājumus vecāki pārcēla uz citu banku.
“Lai to paveiktu, no Bāriņtiesas bija jāsaņem kaut kāda izziņa, nodomājām, ka tīri formalitāšu dēļ. Un viss! Kopš tā brīža esam pakļauti likumiem, noteikumiem un – pats interesantākais (skumjākais) – Bāriņtiesa nu pārstāv mūsu dēla intereses!” stāsta māte.

Vecāki jūtas pazemoti un ir nobrieduši saņemt juridiskas konsultācijas, lai tiktu vaļā “no šīs absurdās situācijas, jo līdz dēla pilngadībai vēl deviņi gadi”. Ja ik gadu nesniegs Bāriņtiesai vajadzīgos datus, var pat piemērot naudas sodu. “Tāds, lūk, esot likums un mēs esam tā ķīlnieki,” atzīst māmiņa.

Šādā situācijā nonākuši simtiem Latvijas bērnu vecāku, kuri vēlējušies uz sava bērna vārda atvērto krājkontu kustināt ¬– izņemt naudu vai to pārskaitīt uz citu banku. Šāda kontu kustināšana, piemēram, bija visiem, kam tie bija atvērti bankrotējušajā "Latvijas Krājbankā", jo tos gribot negribot vajadzēja pārcelt uz citu banku. Viņiem pēkšņi bāriņtiesām nācās atskaitīties par pašu sakrāto naudu.

Nauda vecākiem vairs nepieder

Linda Veržbicka, Rīgas bāriņtiesas sabiedrisko attiecību speciāliste, skaidro: “Ja vecāki ir atvēruši pilngadības krājkontu, tad attiecīgi visi kontā esošie naudas līdzekļi pieder bērnam, nevis viņa vecākiem. Vecāki var veidot bērnam uzkrājumus, taču ar tiem var rīkoties tikai bērns, turklāt, kad būs sasniedzis 18 gadu vecumu. Pilngadības krājkonta atvēršana ir veids, kā rūpēties par bērna nākotni un nodrošināt atbalstu, kad viņš sāks patstāvīgu dzīvi, taču šajā gadījumā vecākiem ir jārēķinās ar to, ka viņi nevar brīvi piekļūt šiem naudas līdzekļiem. Tāds nav šā konta mērķis.

foto: Shutterstock
Labu gribot, draud problēmas. Vienkāršāk naudu bērnam ir krāt "cūciņā" jebk krājkasītē.

Bāriņtiesu likuma 21. pantā noteikts, ka bāriņtiesa aizstāv arī bērna mantiskās intereses. Ja vecāki vēlas veikt kaut kādas darbības ar bērna pilngadības krājkontu, piemēram, pārskaitīt līdzekļus no bērna pilngadības krājkonta uz kontu citā bankā, kā tas bija Latvijas Krājbankas gadījumā, vai neparedzētu apstākļu dēļ izņemt konkrētu naudas summu, tad šim mērķim ir jāsaņem bāriņtiesas atļauja.

Būs jāizlūdzas

Bāriņtiesas praksē ir dažādi gadījumi, kad vecāki lūdz izlietot daļu no bērna mantas, jo ir radušies neparedzēti izdevumi, problēmas, kas saistītas ar bērna labklājības nodrošināšanu. Taču atbilstoši Civillikuma 179. Pantam vecāki var izlietot daļu no bērna mantas ar bāriņtiesas atļauju tikai tad, ja vecākiem pašiem nepietiek savas mantas, lai segtu bērnam nepieciešamos uzturēšanas izdevumus. Jāpiebilst, ka šī nauda jāizlieto bērna labā un naudas izlietojumam jābūt pamatotam un pierādāmam.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Ja bāriņtiesa ļauj veikt kādas darbības ar bērna pilngadības krājkontu, tad attiecīgi vecākiem jārēķinās, ka turpmāk katru gadu būs jāiesniedz norēķins par bērna mantas pārvaldību, norādot nepilngadīgā mantas sastāvu, šajā gadījumā – naudas līdzekļus kredītiestādē. Civillikuma 301. panta pirmā daļa paredz, ka gada norēķins iesniedzams bāriņtiesai rakstiski katra gada sākumā ne vēlāk par februāri. Norēķins jāiesniedz vienu reizi gadā, turklāt tas nav tik laikietilpīgs process, lai to nevarētu izdarīt. Jāatzīst, ka vecāki tomēr ir atbildīgi, izprot šo likuma prasību un to arī pilda.”

Kādas ir iespējas

Jāpiebilst, ka vecākiem, neskaitot krāšanu zeķē vai bankā uz sava vārda, ir pieejamas trīs iespējas, kā veidot uzkrājumus bērnu nākotnei.

1) Var izveidot ir krājkontu bankā, kas pieder bērna mammai un tētim. Šāds uzkrājuma veids dod priekšrocību, ka vecāki var brīvi piekļūt un rīkoties ar šo naudu, kad bērnam tas nepieciešams.
2) Bankā var uz bērna vārda atvērt kontu vai depozītu, bet galvenā atšķirība ir tāda, ka visi līdzekļi tajā pieder bērnam. Tikai bērns var rīkoties ar uzkrājumu, kad sasniegs 18 gadu vecumu. Ja naudu vajag ātrāk, to var darīt tikai ar bāriņtiesas atļauju, kas izvērtē naudas izmantošanas nepieciešamību.
3) Trešais veids ir dzīvības apdrošināšana, kad vecāki atver polisi uz sava vārda, bet labumu guvējs ir bērns. Šādas izvēles plusi – bērniem ir dzīvības apdrošināšana, un var atgūt nodokļus par naudu, kas samaksāta par dzīvības apdrošināšanu.
Bāriņtiesas atzīst, ka vislielākās problēmas ir radušās ar bankām, kuras tika likvidētas un kuras bankrotēja, jo tad bāriņtiesai bija jāpieņem lēmums naudu no vienas bankas novirzīt otrā. Līdz ar to tika ierosināta tiesvedība par šiem līdzekļiem, tāpēc vecākiem nu ir jāatskaitās katru gadu. Lai šādas atskaites vecākiem nebūtu jāsniedz, vienīgais risinājums būtu Civillikuma maiņa, bet tas pagaidām nav plānots.”