Punktu pa punktam: kas tieši katoļu arhibīskapam nepatīk strīdīgajā Stambulas konvencijā
Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs sola arī turpmāk mēģināt Saeimā pārstāvētās partijas pārliecināt neratificēt Stambulas konvenciju.
Stankeviča ieskatā problēma Stambulas konvencijas kontekstā rodas, sākot iedziļināties, kas tiek saprasts ar vārdu "vardarbība". "Piemēram, vai par vardarbību tiešām ir uzskatāma ārsta atteikšanās veikt abortu?" vaicāja arhibīskaps, piebilstot, ka Eiropas Parlaments pērn pieņēma rezolūciju, no kuras šāds skatījums izriet. "Bet palūkosimies uz otru sievieti - ārsti. Vai piespiest viņu pretēji savai reliģiskajai pārliecībai izdarīt abortu, tas ir, nogalināt mazu neaizsargātu dzīvību nav vēl lielāka vardarbība?" pauda Stankevičs.
Lai novērstu vardarbību, konvencija uzliek par pienākumu valstij visu izglītības līmeņu (arī bērnudārza) mācību programmās iekļaut mācību vielu par dzimumu sociālajām lomām neatkarīgi no bioloģiskā dzimuma, norādīja Stankevičs, skaidrojot, ka tas nozīmējot uzskatu, mēs nepiedzimstam kā vīrietis un sieviete. Viņš zināja teikt, ka no Konvencijas izpildes uzraudzības ekspertu grupas līdz šim sagatavotajiem ziņojumiem jau redzams, ka tā pieprasa apsekoto valstu skolu izglītības programmās vairāk iekļaut gendera jautājumus un seksuālo izglītību sabiedrības mazākuma izpratnē.
"Tātad tas nav nejauši konvencijā tekstā iemaldījies teikums. Bet palūkosimies no vecāku skatupunkta! Starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos ir garantētas vecāku tiesības izglītot savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem. Šīs konvencijas prasības šīs vecāku tiesības liks ignorēt. Un vai tā nav emocionāla vardarbība?" atkal vaicāja Stankevičs.
Arhibīskaps tāpat norādīja, ka konvencija paredz pienākumu dalībvalstīm veicināt izmaiņas sociālās vides un kultūras noteiktajos sieviešu un vīriešu uzvedības tradicionālajos modeļos. "Tātad pakāpeniski izskaust gadu simtos iedibinātās ģimenes tradīcijas," secināja Stankevičs, piebilstot, ka konvencijā nav konkretizēts, kuras tieši tradīcijas ir jāizskauž.
"Šī pret ģimenes institūtu vērstā negatīvā attieksme parādās arī konvencijas punktos, kas prasa, lai valstis piešķir vairāk finanšu līdzekļus tikai tām NVO, kas nodarbojas ar sieviešu kustību un sieviešu tiesībām, bet ne tām NVO, kas aizsargā ģimenes un bērnus. Rodas jautājums, kāds ir konvencijas mērķis? Cīnīties pret vardarbību vai ekskluzīvi sieviešu tiesībām, tās nodalot no bērnu un ģimenes tiesībām?" uzsvēra Stankevičs.
Viņš novērojis, ka publiskajā telpā tiek manipulēts ar informāciju, ka "visas saprātīgās ES dalībvalstis konvenciju ir ratificējušas". "Vai Bulgārija, Horvātija, Čehija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Lietuva, Luksemburga, Slovākija, Apvienotā Karaliste ir nesaprātīga valsts? Polija to ratificēja kopā ar "konstitucionālu deklarāciju", kurā sniedza konvencijas normu interpretāciju saskaņā ar savas valsts konstitūciju, taču sešas dalībvalstis ir jau iebildušas, ka šāda deklarācija ir neatļauta norma. Visticamāk, arī Polija nebūtu ratificējušo valstu vidū, ja nebūtu šādu atrunu sagatavojusi," norādīja Stankevičs.
Līdz ar to viņš bija vērsies un sola arī turpmāk vērsties pie visiem "Saeimā pārstāvētajiem tautas pārstāvjiem" ar aicinājumu neratificēt šo konvenciju.
Kā ziņots, Ministru kabineta komitejas sēdē aizvadītajā pirmdienā bija iecerēts skatīt likumprojektu, ar kuru Latvija apstiprinātu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvenciju, tomēr jautājuma izskatīšana jau atlikta.
Valsts kancelejas pārstāve Sabīne Spurķe teica, ka jautājuma izskatīšana atlikta, ņemot vērā tā sarežģītību. "Nepieciešamas vēl papildus konsultācijas un izpēte, jo ministriju paustā informācija ir pretrunīga," piebilda Spurķe.
Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar citām ministrijas sagatavoja likumprojektu, kas paredz, ka Latvija ratificē Stambulas konvenciju. Latvija konvenciju parakstīja 2016.gada 18.maijā. Tagad likumprojekts saskaņots ar visām ministrijām, izņemot Rasnača vadīto TM.
LM uzsver, ka Stambulas konvencija aizstāv gan vīriešus, gan sievietes, gan bērnus. Konvencijas veidotāji īpaši uzsvēruši ne tikai vardarbību pret sievietēm, bet arī vardarbību ģimenē kopumā, jo konvencijas dalībvalstis atzīst, ka arī vīrieši un zēni nereti tiek pakļauti vardarbībai. Konvencija nekādā veidā neietekmē viendzimuma laulību legalizēšanu, dzimuma maiņas regulējumu vai citu dzimumu jaunradīšanu. Konvencijas tvērums ir stingri ierobežots un skar tikai vardarbības novēršanas aspektus. Konvencijā noteiktās definīcijas nav piemērojamas citās dzīves jomās
