Policiju šokē cilvēku vienaldzība Dobelē: dzīvoklī atrod 3 līķus un mazus, raudošus bērnus

Kā šodien žurnālistus preses konferencē informēja Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis un VP Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Andris Zellis, notikusī nelaime otrdien atklājās pēc tam, kad policija Dobelē saņēma iesniegumu no mirušās sievietes mātes, kura nevarēja sazvanīt savu meitu. Sievietes māte prombūtnē bija aptuveni divas nedēļas.

Ierodoties notikuma vietā, tika konstatēts, ka dzīvoklim bijis atvērts logs un telpās dzirdami bērnu kliedzieni. Policija izsauca ugunsdzēsējus-glābējus, kuri iekļuva dzīvoklī pa logu.

Kā izteicās Ķuzis, policisti vēlāk ieraudzījuši šausminošu ainu. Dzīvoklī miris atrasts 1966.gadā dzimis vīrietis un 1993.gadā dzimusi sieviete, kā arī zem gultas atrasts miris deviņus mēnešus vecs bērns. Tika konstatēts, ka bērns nomiris badā.

Tāpat dzīvoklī bija trīs, četrus un piecus gadus veci bērni, kuri tagad nodoti aprūpei.

Noskaidrojies, ka pēdējo reizi jaunā sieviete bija redzēta pērn 27.decembrī. Tiek pieņemts, ka tajā dienā arī varētu būt iestājusies abu laulāto nāve.

Ķuzis pauda sašutumu arī par līdzcilvēku attieksmi. Viņš komentēja, ka vairākas dienas bērni dzīvoklī visu laiku raudāja, turklāt bija vaļā logs, taču neviens policijai neziņoja par dzirdētām bērnu raudām.

Vardarbīgas nāves pazīmes netika konstatētas, un patlaban ticamākā versija par nāves apstākļiem esot narkotisko vielu pārdozēšana. Bērnu vecmāmiņa policiju informējusi, ka ģimenes galva iepriekš lietojis narkotikas, taču Dobeles iecirkņa rīcībā šādas informācijas nav. Dzīvoklī gan atrasta narkotisko vielu lietošanas "atribūtika".

Ģimene nav bijusi bāriņtiesas redzeslokā

Dobelē traģēdiju piedzīvojusī ģimene nav bijusi bāriņtiesas redzeslokā. Pašvaldības dienestiem ir pārsteigums, jo iepriekš nekas neesot liecinājis, ka ģimenē būtu problēmas. 

Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns (ZZS) skaidroja, ka ģimene dzīvojusi pašvaldības dzīvoklī, blakus piešķirts dzīvoklis arī sievietes mātei, taču māja nav sociālais nams, kā šodien preses konferencē paudis Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Ģimene skaitījusies trūcīga, turklāt pagājušā gada septembrī Dobeles tiesa bija pieņēmusi lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību un ģimenes galvai bija aizliegts tuvoties sievai. Sievietes māte gan policijai stāstījusi, ka vīrs un sieva tomēr salabuši un dzīvojuši kopā.

Zellis norādīja, ka, neskatoties uz trūkumu, sociālie darbinieki ģimeni raksturojuši kā pozitīvu, kur pēdējā laikā nav novērotas konfliktsituācijas. Sociālie darbinieki liecinājuši, ka dzīvoklis bijis tīrs, bērni paēduši un apģērbti.

Lai atbildētu uz jautājumiem par policijas rīcību vīrieša nošķiršanā no ģimenes, VP Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks norādīja, ka policija pieņem zināšanai tiesas lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību un veic tā saucamo "pasīvo kontroli". Ja persona, kuras labā šāda aizsardzība piemērota, ziņo par varmākas uzdarbošanos, tad policija nekavējoties reaģē un sāk kriminālprocesu. "Tas notiek tikai, tad, ja ir saņemts signāls. Šajā gadījumā šāda signāla nebija," uzsvēra Zellis.

VP priekšnieks, runājot vispārīgi par valsts tiesībām nošķirt varmākas no ģimenes un piemērot pagaidu aizsardzību, atzina, ka jautājumi par ģimenes nākotni saglabājas. "Problēma ir tajā, ko darīt tālāk ar šīm ģimenēm, kas ar viņām strādās un kāpēc ir šī vardarbība. Šobrīd nav institūcijas, kas ar to nodarbotos. Šis gadījums liecina par nepieciešamību šo uzmanību akcentēt, jo problēmu atrisina cēloņu likvidēšana," uzsvēra Ķuzis.

Neievērojot tuvumā dzīvojošo iedzīvotāju bezatbildību, policijai nav iespēju kādu saukt pie atbildības par bezdarbību, jo krimināllikuma izpratnē tā attiecināma, piemēram, uz amatpersonām, skaidroja VP priekšnieks.

Pēc abu vecāku nāves četri bērni ilgstoši paliek dzīvoklī vieni; jaunākais mirst no bada

"Jāsaka, ka šis gadījums ir saistīts ar morālo atbildību, proti, iedzīvotājiem vajadzētu būt aktīviem un ziņot par gadījumiem, kas liekas aizdomīgi," piebilda Ķuzis un papildināja, ka līdz šim policija ar tādu traģisku bezatbildību nebija saskārusies, lai gan gadījumi policijas praksē ir bijuši dažādi.

"Bērni apmeklējuši izglītības iestādes, dažādas nodarbības, par viņiem rūpējās. Jā, pašvaldība palīdzēja risināt materiālās problēmas, bet ģimene dzīvoja labvēlīgos apstākļos," pauda domes vadītājs.

Spridzāns ir pārliecināts, ka Sociālā dienesta vadība attiecībā uz ģimeni ir darījusi visu iespējamo un dienestam nevar pārmest to, ka ģimene netika pietiekami uzraudzīta, jo materiālā palīdzība ģimenei sniegta, bet par citām problēmām nekas neesot liecinājis.

Pašvaldības vadītājs sola risināt jautājumu par bērnu turpmāko likteni sadarbībā ar viņu radiniekiem.

Sociālā dienesta vadītāja Beata Limanāne, lai arī par notikušo zina un ir runājusi par traģēdiju ar Spridzānu, uz aģentūras LETA jautājumiem atbildēt atteicās, jo esot atvaļinājumā.

Savukārt novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Sandra Lapinska-Leiere informēja, ka ģimene iepriekš nav nonākusi instances redzeslokā. Par notikušo bāriņtiesa ir informēta un risinās jautājumu par ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanu bērniem.

LETA/Foto: Lita Krone/LETA