Kamēr jūs smējāties par „Nasing spešal”, Slakteris nopelnījis pusmiljonu
Daudz un pamatoti kritizētais, bijušais finanšu ministrs Atis Slakteris nebūt nav tik nevarīgs, kā varētu šķist.
Par „nothing special” dēvētais politiķis izrādījies „very, very special” jeb varen nasks naudas pelnītājs – pērn viņš savu budžetu spējis palielināt par 415 546 latus. Tā liecina viņa Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzē pieejamā valsts amatpersonas deklarācija par 2009.gadu.
No kurienes līdzekļi?
Saeimas maksātā alga pērn bijusi 11 640 lati, kompensācija - 3731 lats, Valsts kancelejas maksātā alga bijusi 6007 lati.
Savukārt SIA "Mālnieki", kurā Slakterim pieder 940 kapitāla daļas 94 000 latu vērtībā, dividendēs samaksājusi 379 169 latus un 21 343 eiro (14 999 latus). Viņš norādījis, ka dividendes izmaksātas par vairākiem gadiem. Deklarēts 10 000 latu ziedojumus, taču Slakteris nav norādījis, kam nauda ziedota. Aizdevumos izsniegti 320 000 latu.
Skaidrā naudā Slakteris uzkrājis 6000 latus, 8000 eiro (5622 lati) un 6000 ASV dolārus (3084 latus), savukārt AS "Swedbank" uzkrājums bijis 15 000 eiro (10 542 lati) un 747 lati, AS "SEB" - 4446 lati un 50 388 eiro (35 412 lati) VAS "Latvijas Hipotēku un zemes bankā" uzkrāti 33 680 lati.
Viņa īpašumā ir 2002. un 2004.gadā ražotas vieglās automašīnas "Citroen", četri traktori, kas ražoti laikā no 1988.gadam līdz 1991.gadam, 1991.gadā ražots graudu kombains "Don" un 1991.gadā ražota traktora piekabe.
Deputātam pieder četri zemesgabali un divas mājas Codes pagastā, māja un zeme Rīgā, zeme Iecavas novadā, kā arī laivu māja Codes pagastā.
Nasing spešal
Tā tapa slavenās frāzes
2008. gada novembrī aģentūras “Bloomberg” žurnāliste intervēja toreizējo Latvijas finanšu ministru Ati Slakteri, kurā viņš izcēlās ar “īpašu kompetenci” finansēs, demonstrēja dīvainu angļu valodu un sniedza dīvainas atbildes, laižot tautā slavenās frāzes “nothing special” un “we will be ļoti taupīgi”.
Slaktera slavenā intervija: nosing spešel un vill bī taupīgi
Tautas un arī Tautas partijas vēsturiskā atmiņa ir īsa. Lai to atsvaidzinātu, piedāvājam 2008. gada decembrī „Bloomberg TV” sniegto toreizējā finanšu ministra Ata Slaktera interviju, tulkotu no angļu valodas.
Atis Slakteris: Tas vēl nav izlemts. Aaaa. Mēs šobrīd veicam pārrunas gan ar ES, gan SVF, un mēs piedāvājam mūsu mikroekonomiskās stabilizācijas programmu, un mēs apspriežam, ko mēs darīsim un, un pēc tam mēs izlemsim, cik mums ir nepieciešams. Un, protams, tas ir atkarīgs ne tikai no Latvijas, bet arī no ekonomiskās krīzes visā pasaulē. Un ... un ... un aprēķini ir ļoti, ļoti plaši, bet kopsaucējā Latvijai nebija nepieciešama nauda vēl dažus mēnešus atpakaļ, bet šodienas situācija ar bankām dara mūs aaaaaa ... (skatās aiz kameras ... kā būtu „piesardzīgs”?) ... dara mūs uzmanīgus. Un, protams, ir svarīgi rēķināties ar iespējām, un mēs esam daļa no starptautiskās sabiedrības, un mēs šobrīd vedam pārrunas ar ES un SVF, bet summa, tā ir atkarīga...
A.S.: Ja mēs skatāmies reālajā situācijā, reālajā ekonomiskajā situācijā pasaulē un Latvijā, un es domāju, am..a... es domāju, ka tas ir iespējams skaitlis, bet m..m..mans viedoklis ir, Latvija būs gatava lūgt nedaudz lielākas summas (viegli iesmejas). 2 miljardi, 2,5 miljardi eiro ... nu redzēsim ... bet ... bet ... ne jau tāpēc, ka mums nauda ir nepieciešama tieši tagad, bet lai ekonomika turpinātu darboties.
A.S.: Aaaaa... Labs jautājums ... Jo ātrāk, jo labāk. Bet mēs esam tādā situācijā, mēs vedam pārrunas. Hmmm... un šīs sarunas ir ļoti smagas, bet mēs virzāmies uz priekšu ļoti ātri un ... un, kā minēja Strausa kungs, mēs esam uz pareiza ceļa, un es ceru, un noslēgsies diezgan drīz.
A.S.: (klusuma brīdis ar nopūtu) ... aaaa ... parasti visus interesē, ka nauda tiks tērēta. Mēs naudu netērēsim, mēs to investēsim ekonomikā... ha ha ... protams, mēs plānojam samazināt budžeta izdevumus ... hmmm ... optimizēt valdības izdevumus ... hmmm ... tā ir daļa no idejas, kā kontrolēt konkrēto (autora piebilde: man gan tas „kankrīt” izklausās ne pēc konkrētas, bet pamatīgas) situāciju ar finanšu krīzi un iespējamo ekonomisko krīzi. Un ... bet ... mums šī nauda ir nepieciešama ... mmm ... situācijas stabilizēšanai ekonomikā. Un ... lai pateiktu kaut ko vairāk konkrētu... Šobrīd esam pārrunu procesā.
A.S.: eee... mmmm... eeee... Joprojām... Pārrunās.
A.S.: Ohhhhh (smaga nopūta... skatiens aiz kameras...) Man te jāpadomā! (latviski)... aaaa... Okei... Par valsts budžetu... Visus iepriekšējos gadus ... visu pagājušo gadu gan valdība gan parlaments bija ļoti atbildīgi. Mēs samazinājām izdevumus vasaras vidū, mēs samazinājām izdevumus, sagatavojot nākamā gada budžetu. Daudzas cerības, daudzi sapņi, daudzi politiķu solījumi tika samazināti par 100 procentiem, un es domāju, mēs šajā laikā skatāmies ļoti reālistiski tālāk nākotnē. Jo man ir skaidrs kā politiķim un kā šīs valsts pilsonim, ka pasaules finanšu krīze kļūs dziļāka un neviens nezina, kad beigsies skaitīšana. Un tas nozīmē, mums jābūt gataviem samazināt izdevumus tik lielos apmēros, kas grūti iedomājami mūsu iedzīvotājiem, un sabiedrība to ir pieņēmuši vairāk vai mazāk. Nav priecīgi, bet ir pieņēmuši. Un... Jā, mēs turpināsim šo darbu. Mēs centīsimies to darīt apzinīgi bet ... bet ... reālistiski.
A.S.: Aaahhhh ... hmmmm... Es domāju, nekas īpašs. Un ko jūs domājāt ar "šo situāciju"? Mums nav nepieciešama papildu nauda. Bet banku sektors ... hmmm... Tas kalpoja par iemeslu, kādēļ mēs kļuvām nestabili. Bet šobrīd situācija ir vairāk vai mazāk stab... (tieši tā – norāvās!) Protams, mums bija lielākais GDP (kopprodukta) pieaugums pēdējo trīs gadu laikā Eiropā. Un tajā laikā, es domāju, ne tikai valdība, bet arī iedzīvotāji bija pārāk optimistiski un tērēja pārāk daudz līdzekļus patēriņam ... un tā nav tikai Latvijas problēma... Šobrīd, piemēram, Londonā mana meita, piemēram, šobrīd dzīvo Londonā un situācija ir ļoti līdzīga. Šodien cilvēki nav tik optimistiski, un tas atstāj sliktu iespaidu uz ekonomiku. Šāda pati situācija ir Latvijā. Cik bēdīgi situācija attīstīsies, mēs redzēsim.
I.: Kas kalpoja par iemeslu vērsties pie ES un SVF pēc palīdzības?
A.S.: Iesākums bija, lai stabilizētu banku sistēmu. Jo valdībai bija pietiekoši līdzekļu, lai kontrolētu valdības izdevumus, bet ... bet... bet lai atbalstītu īpaši bankas, jo mēs nolēmām pārņemt 51% no kādas bankas, kas bija nonākusi grūtībās, tam bija slikts iespaids un tas bija arī iemesls.
A.S.: Jā.
A.S.: Jā.
A.S.: Jā. Februārī ir jāatmaksā viena daļa, un vasaras vidū otra daļa, un tas sastāda diezgan lielu naudas summu no Valsts kases viedokļa, un „Parex banka” nav gatava to darīt pati. Un tas bija iemesls sarunu uzsākšanai ar ES un SVF.
A.S.: Ne ... ne ... es ceru, ka tie nebūs neatmaksāti... par tiem notiek pārrunas, jo, ka es teicu, mēs nolēmām iegādāties 51% akciju, bet viens punkts šajā līgumā ir atrisināt šo problēmu. UN ja šī problēma netiks atrisināta, mēs nepirksim šos 51% akciju par 2 latiem ... mēs ... jo mēs esam procesā. Ļoti atbildīgs process.
A.S.: Šobrīd situācija ir ļoti laba un mums ir prezidenta atbalsts no valdības puses, un mēs menedžējam un banka ir daudz stabilāka un nauda neaizplūst no bankas, un situācija šobrīd ir laba. Bet, protams, mēs veicam pārrunas par šo sindicētajiem kredītiem.
A.S.: Tas ir atkarīgs no pārrunām. Tagad ir agri par to runāt.
A.S.: No sākuma, protams, šodien par šiem sindicētajiem kredītiem atbildīga ir Parex banka, bet valdības puse ir šajā iesaistīta.
A.S.: Mums ir pārrunas ar ES, Eiropas Komisiju un SVF. Citas neformālas sarunas. Bet formālas sarunas ar ES un SVF.
A.S.: Jā. Es esmu runājis ar saviem kolēģiem no tām valstīm, kas ir Eiropas Savienībā. Un... Šobrīd mums ir oficiālas pārrunas ar ES un SVF.
A.S.: Nē. (un tas viltīgais pašapmierinātais smaids!!!!)
A.S.: ... hmmm ... kā būtu angļu valodā „nenopietns”? hmmm ... ja? (Balss fonā: „Unserious.”) ... hmmm nē ... nav ... hmmm ... vieglprātīgs ... Nu tur bij doma, teiksim, ka tā bija mazliet vieglprātība no mūsu puses bija. Gan sabiedrībai, gan valdībai... Okei. Es mēģināšu. (fonā komentāri no „balstiņas”) ... hmmm ... Okei... man ir jāatrod pareizie vārdi ... bet ... bet ... jā ... šajos trīs gados mums ir bijis straujākais GDP pieaugums no ES un, protams, gan pilsoņi, gan valdība bija laimīgi par radušos situāciju un, kā es teicu, gan sabiedrība, gan valdība bija pārāk optimistiski. Protams, tas bija liels politisks spiediens saistībā ar algām, jo, protams, mums bija zemākās algas ES ... un ... un ... un ... jā, tā bija daļa no situācijas un no šodienas viedokļa diemžēl ... hmmm ... ļoti labi ... es domāju finanses ... samazināt finanses ... un ... un ... un šī valdība dara ļoti nopietnus... eee ... nopietnus apjomus ... bet ... jā, es domāju, tas bija pārāk optimistiski, visi soļi, ko valdība veica pagājušos gados, kad mums bija augstākais GDP pieaugums ES. Bet ... valdība un politiķi ir kā visa sabiedrība, bija pārāk optimistiski, un neviens visā pasaulē nevarēja paredzēt, ne tikai Latvijā... Neviens visā pasaulē nevarēja paredzēt šo finanšu krīzi visā pasaulē, kas sākās ne jau Latvijā, bet ar „Lehman Brothers”, piemēram. Un ... un ... protams, tas padara mūsu situāciju daudz smagāku. Bet ... Bet tā ir ... hmmm... pasaules problēma. Un ... un neviens jūsu kanālā, ha ... ha... nu neviens nevarēja paredzēt šo dziļo ekonomisko krīzi.
A.S. Labs jautājums. Finanšu ministra taktika un stratēģija mēs gatavojam budžetu ar tiem skaitļiem, kas šobrīd ir pieejami... Skaitļi mainās hmmm ... ļoti ātri. Mēs sākām ar IKP +2%. Tas bija jūlijā. Mēs akceptējām budžetu parlamentā, un šis rādītājs bija – 1%. Šodien Finanšu ministrija kopā ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju prognozē – 4.3%. Un mēs šobrīd vedam pārrunas ar ES un SVF, un šobrīd mēs apsveram ap mīnus 5% jo tā ir starptautiska finanšu vide un tā ir bēdīga, es teiktu.
A.S.: Šodien situācija ir ļoti laba. Kā teica SVF pārstāvji, jaunais SVF nav tāds, kā bija vecais SVF, un viņi gaida mūsu ieteikumus un mēs esam sagatavojuši šo mikroekonomisko plānu, kā mēs redzam (lai gan izklausījās – kā vieglāk...) ar ļoti stingriem un nopietniem instrumentiem, kurus vairāk vai mazāk esmu jums aprakstījis. Samazināt budžeta izdevumus, noteikti finanšu un fiskālie noteikumi ... jā ... galvenie instrumenti. Un vēl samazināt algas. Mēs jau esam veikuši. Bet ne tikai samazināt algas ... mēs esam iesaldējuši algas un dažās jomās būs nepieciešams tās arī samazināt. Ļoti nepopulāri lēmumi, man jums jāsaka. Bet mums tie būs jāpieņem.
A.S.: Nē. Un tas nav apspriežams.
A.S.: Aaa... jā ... labs jautājums. Izskatās man, ka šodien tam nav liela iespaida, jo mēs joprojām plānojam pāriet uz eiro 2012. gadā. Es domāju, ka tas ir ļoti ambiciozs plāns no vienas puses. No otras puses, situācija mainās ļoti strauji ... Mums bija viens ... hmm ... okei, divi vāji aspekti – mums bija ļoti augsta inflācija, bet šobrīd inflācija iet uz leju un mēs redzēsim nākamgad, ka inflācija būs ļoti zema...
A.S.: Redzēsim. Oficiāla prognoze ir 8%, bet es domāju, ka būs zemāk. Bet ... hmm... Un... Jā, pilnīgi noteikti, tā būs zemāka. Tas nozīmē, ka mēs atbilstam kritērijiem attiecībā uz inflācijas līmeni. Es neesmu pārliecināts, vai mēs būsim priecīgi par to, bet mēs atbildīsim šim kritērijam. Mēs strādājam... Protams. Kā finanšu ministram, tā būs laimīgākā diena, kad mēs pievienosimies eiro valūtas zonai. Jo, protams, tādai mazai ekonomikai kā Latvijā ir grūti cīnīties pret baumām, spiedienu un tirgus spēlēm, bet protams, mūsu, es teiktu valstij...
A.S.: Jā... Es domāju, ka tas ir svarīgākais, ko es pašreiz domāju. Bet es negribētu būt vispesimistiskākā persona pasaulē, bet, ja es redzu, kas notiek pasaulē, man ir jāsaka, visā pasaulē būs slikti ar ekonomiku, jo šī iesaldētā uzticība starp bankām visā pasaulē, tā ļoti slikti iespaido Latvijas ekonomiku, bet ne tikai ... bet es domāju, ka pareģot ir ... hmm, visā pasaulē visi saka, ka būšot vēl sliktāk, bet mums būs okei ... bet ... bet ... mums nav skaitļu, kas rādītu pasaules vai Latvijas recesijas beigas.
A.S.: Es domāju, ka labā ziņa ir tā, ka esam jau ne reizi piedzīvojuši ekonomiskās krīzes un šī nav pirmā krīze mūsu dzīvē un nav pirmā krīze manā mūžā. Mums ir bijusi Krievijas krīze 1998. gadā. Mums ir bijusi mūsu banku sistēmas krīze 90. gadu vidū, un diemžēl šobrīd mēs redzam pasaules krīzi... un tā ir pirmo reizi mūsu mūžā. Oi... es aizmirsu, ko es gribēju teikt. Kāds bija jautājums? Oh... Okei. Pēc šīm krīzēm mūsu ekonomika ir diezgan sadalīta ne lielās, ļoti lielās, hmmm, kompānijās, kā, hmmm... kurām ir ļoti liels iespaids... protams, mums ir dažas, bet vairumā gadījumu mūsu risks ir diezgan dalīts, un, no šī viedokļa raugoties, es domāju, mēs esam diezgan labā situācijā ... hmm ... šajā krīzes situācijā ... un tāpēc es nevaru teikt, ka viens sektors atrodas citādā situācijā salīdzinājuma ar citiem.
A.S.: Mana atbilde jums būs... Es neteikšu... Jo, ja es jums tagad teikšu, tas negatīvi ietekmēs šo sektoru. Bet par bankām, šobrīd tās ir daudz stabilākas, nekā vēl pirms dažām nedēļām. Labi. Bet protams ... bet protams, jūs redzat, kas notiek pasaules tirgos, un mūsu uzņēmumi ir iesaistīti pārtikas ražošanā... ohhh... oi ... ne pārtikas ražošanas industrijā, bet mežizstrādes industrijā, un tur ir problēmas tirgus dēļ un eksporta dēļ, bet ... hmmm, bet es negribētu ... izcelt – kā ir angliski? Kaut kā bija ... eh... es negribētu īpaši izcelt, mūsu uzņēmumi ir okei, bet mums nav lielu uzņēmumu un mūsu uzņēmumi ir diezgan sadalīti ... bet dažreiz, es domāju, tas samazina riskus.
A.S.: Es domāju, ka tas ir tikai bizness. Diemžēl šāda veida baumas parādās apmēram ... tas nozīmē ... ar gada, divu gadu pārtraukumu... un, kā jau tas ir ar baumām, kāds vienmēr tās izsaka. Tāda ir situācija. Diemžēl tā ir daļa no brīvā tirgus. Un, ja kāds speciāli izplata baumas, mums ir speciāls likums. Tas nav tik vienkārši... Tik un tā ... tā gadās ... Un es domāju, šobrīd situācija ir tāda pati. Kāda bija. Diemžēl brīvā tirgus apstākļos tā notiek.
A.S.: Es ceru, ka nē. Un ... un... Mums valdība nekad nav bijusi doma īpaši atbalstīt „Parex”. Mēs tikai skatījāmies, kā palīdzēt Latvijas banku sistēmai, un darījām to tāpat kā citās Eiropas valstīs, un, ja tas būs nepieciešams, mēs izvērtēsim katru gadījumu atsevišķi. ...Principā būtu tā kā jābeidz (skatiens aiz kameras). Aizkameras balss: „Last question.” (Pēdējais jautājums)
A.S.: (klusuma brīdis) ... hmmm. Labs jautājums. Šobrīd valdībā mums ir viena programma par mikrokredītiem. Mums ... mums... Mums ir lēmums valdība pāris mēnešus atpakaļ par kredītiem, īpaši vidējiem uzņēmumiem. Un ... jā, mūsu valdība, mēs pieņemam lēmumus, lai stimulētu pieaugumu. Bet ... Hmm... Ar tiem instrumentiem, ko atļauj brīvā tirgus ekonomika. Bet... Šā gada sākumā mēs mēģinājām izmantot publiskos līdzekļus kā vienu no instrumentiem, bet šodienas apstākļos tas izskatās okei, bet mēs būsim ļoti ... hmm .. kā ir taupība? Izkrita no galvas... ehhhhh... jāā ... hmmm
A.S.: Jā...
A.S.: (Neļaujot pabeigt jautajumu) Oh. Protams. ... Jā, mums ir nepieciešama SVF nauda par šiem iemesliem, ko jūs minējāt ... lai stimulētu ekonomiku. Tas ir galvenais iemesls. Tas nav naudas trūkums... Hmm..
A.S.: Mums ir... Mēs pašreiz sagatavojam nopietnu plānu ... un tur nav vienkāršas atbildes tikai vienā jomā, laukā. Hmm... Jā... Jā... Lai uzsildītu ekonomiku, jo šobrīd lielākā problēma mūsu uzņēmumiem ir kredītu pieejamības neesamība. Labiem uzņēmumiem. Kam nav nekādu problēmu, nekad nav bijušas problēmas, bet vienīgā problēma ir kredītu neesamība, piemēram.
A.S.: Mums būs jāatrod pareizie instrumenti, pareizie risinājumi. Bet... Šobrīd tas tiek apspriests... Bet ... bet... Tā rezultātā, es ceru, mūsu uzņēmumiem būs iespēja saņemt kredītus.
Skaņas nav. Intervija ir beigusies.