Latvijā brīvi tirgo indes zivi? Šokējoši fakti par pangasiju
Par pēdējos gados plaši tirgoto, lētās cenas dēļ pircēju iecienīto pangasiju izskanējusi šokējoša informācija. Šo samveidīgo zivi audzē Vjetnamā, netīrās Mekongas deltā, tās filejā atrastas bīstamas vielas.
Vjetnamieši audzē divu sugu pangasijas — ‘Pangasius hypophthalmus’ un ‘Pangasius bocourti’. Audzētavās, mākslīgi piebarotas, pangasijas atkarībā no sugas sasniedz divu kilogramu sešos līdz 14 mēnešos. Uz kvadrātmetru mīt 60 līdz 80 zivju lielā saspiestībā. Vismaz pāris reižu nedēļā būtu jānomaina daļa ūdens, bet tas neattīrīts nokļūst upē, raksta žurnāls „Vides Vēstis”. Barībai izmanto zivju miltus, bieži iegūtus no nelegāliem lomiem.
Injicējot grūtnieču urīnu
Gan „Vides Vēstis”, kad zaļie aktīvisti daudzās interneta lapās brīdina, ka Mekonga ir viena no pasaules piesārņotākajām upēm. Tā sākas Ķīnā, tek cauri blīvi apdzīvotām Āzijas valstīm, upē ietek rūpniecības un lauksaimniecības indes, turklāt Vjetnamas kara laikā amerikāņi neganti bombardēja Mekongas deltu.
Mākslīgi audzētās pangasijas aug vismaz četras reizes ātrāk nekā dabā. Zivju mātītēm injicējot hormonu preparātu, ko izgatavo no Ķīnas grūtnieču urīna. Rezultātā pangasijas ātri sasniedzot dzimumgatavību.
Bizness ir iespaidīgs — pērn vien Vjetnama eksportēja 1,2 miljonus tonnu zivju par 1,4 miljardiem ASV dolāru. Pangasijas eksportē uz 107 valstīm, un Eiropas Savienība aizņem pusi šā tirgus. Krievija un Ēģipte gan pagājušā gada sākumā aizliedza ievest pangasijas, bet mazā Vjetnama piedraudēja aizliegt šo valstu importu, un tās piekāpās.
Eiropas Savienībā izveidotā Ātrās brīdināšanas sistēma pārtikai un barībai saņēmusi ziņojumus, ka pangasijas satur malahīta zaļo — līdzekli, ko pievieno ūdenim, lai mazinātu mikrobioloģisko piesārņojumu. Šās vielas pārpalikumi pārtikā nav atļauti. Šogad Eiropā veiktajās pārbaudēs divos pangasiju paraugos atrastas salmonellas baktērijas. Itālijā kādā robežkontroles punktā ņemtā paraugā atklāta baktērija listērija, kas izraisa retu, bet nopietnu slimību — listeriozi. Šogad divas reizes pangasiju filejās atrastas antibiotiku paliekas, iepriekšējos gados pārsniegts arī atļautais pesticīdu atlieku līmenis.
Īpaši vērtīga no uztura viedokļa pangasija nav — tā nesatur ne A, ne C vitamīnu, D vitamīna, magnija, fosfora, joda un zivīs tik vērtīgo Omega 3 taukskābju līmenis ir nenozīmīgs.
Latvijā pārtikas uzraugi paniku neceļ
Ko saka un dara pārtikas uzraugi Latvijā? Viņi paniku neceļ. Lūk, Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas Izplatīšanas uzraudzības daļas vadītājas Tatjanas Marčenkovas atbilde: „Man nav pārliecības par to, ka tieši Mekongas upe ir viena no piesārņotākām upēm visā pasaulē. Diemžēl šī informācija sākotnēji ir izskanējusi radio, un tad šo informāciju tālāk izplatījuši Jūsu kolēģi — žurnālisti. Šādam apgalvojumam tomēr vajadzētu kaut kādus objektīvus pierādījumus. Upes ūdenī arī Vietnamas kara ķīmiskais piesārņojums neuzglabāsies tik ilgi, kā, piemēram, apkārtējā augsnē.”
Hormoni no grūtnieču urīna? „Man nav pieejama informācija par to, ka zivs mātītēm speciāli injicē hormonus vai citas ķīmiskas vielas vai savienojumus. Tomēr internetā ir pieejama informācija par to, ka sākotnēji vismaz pirms pieciem gadiem Vietnamā audzētajām pangasijām tika konstatētas biežākas problēmas gan ar ķīmiskajiem radītājiem, gan arī ar mikrobioloģiskajiem rādītājiem,” atzīst Marčenkova.
Tomēr pēdējos divus gadus situācija esot krasi mainījusies uz labāko pusi un vairs netiek tik bieži konstatētas neatbilstības nekaitīguma rādītājiem. Marčenkova: „Tāpēc arī Vjetnamas vairākas zivju audzētavas ir iekļautas ES atzīto uzņēmumu sarakstā, kas ir aplūkojams Eiropas Komisijas mājas lapā.”
Tomēr Eiropas Savienībā izveidotās Ātrās brīdināšanas sistēmas saņemtos ziņojumus Marčekova respektē: „Šī informācija ir objektīva un pamatota, jo šo informāciju veido ES dalīvalstu kompetento institūciju informācija/dati, kura tiek iegūta oficiālās uzraudzības gaitā, t.sk. pēc oficiāli paņemto paraugu testēšanas rezultātiem.”
Pangasija - indes zivs
Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests iepriekšējos gadus ir veicis izvēles kārtībā dažādu zvejas produktu pārbaudes, tostarp arī pangasijām. Tomēr nav saņemts neviens apliecinājums, ka šī produkcija ir bīstama patērētāju veselībai vai ir vairāk piesārņota nekā citi zvejniecības produkti. Šogad, samazinātā finansējuma dēļ šādi izmeklējumi nav veikti, jo „nav saņemta objektīva informācija un pierādījumi tam, ka tieši pangasijās tiek konstatēti paaugstināti ķīmisko vielu un mikroorganismu daudzums, kas neatbilst nekaitīguma prasībām”.
Visbeidzot Marčenkovas kundze piebilst: „Papildus pie atbildētā: katram cilvēkam ir izvēles tiesības, un tas lieto uzturā tādus produktus, kas ir gan garšīgi, gan derīgi no uzturvērtības viedokļa, gan atbilst cenai vai citām patērētāja prasībām. Tāpēc gala vārds ir patērētājam. Šobrīd nav gūti objektīvi pierādījumi tam, ka šīs zivs kvalitātes un nekaitīguma rādītāji ir sliktāki par citu sugu zivju rādītājiem.”
