“Meitene, tevis dēļ iedošu visus dokumentus!” Cilvēkus sajūsmina jaunā policiste Elīna Puriņa

Uz interviju un fotosesiju ar Kasjauns.lv norunātajā tikšanās vietā Elīna ierodas vasarīgā kleitā un augstpapēžu kurpēs.

Ikdienā droši vien ir neiespējami pateikt, ka viņa strādā Rīgas pašvaldības policijā, taču šodien Elīnai līdzi ir arī soma, kurā akurāti ielocīta darba uniforma. No somas gala ārā pavīd steks, turklāt mums tiek paziņots, ka līdzi ir arī rokudzelži. Viens no nosacījumiem – jautājumus par attiecību statusu neuzdot.

Satiekot šādu kārtībnieku, atmiņā piepeši ataust septiņdesmitajos gados populārais ASV seriāls “Čārlija eņģeļi” (Charlie's Angels).

“Darot šo darbu, mācos izprast cilvēkus”

Ikdienā Elīnai ir nepieciešams adrenalīns, savukārt pastāvīgas darba gaitas viņa uzsāka jau 18 gadu vecumā.

Īsumā, tieši šāds ir skaidrojums viņas pieņemtajam lēmumam - pieteikties darbā, kuram parasti jaunas meitenes tomēr iet ar līkumu.

“Man ir pieredze dažādos amatos. Ir bijuši ofisa darbi, esmu strādājusi kā advokātu biroja administratore, friziere, arī veikalā kādu brīdi. Ofisā tev priekšā uz galda ir papīru kaudzīte un termiņi, kuros tie ir jāaizpilda, jānodod. Strādājot pašvaldības policijā, darba diena aizrit ļoti ātri, turklāt nekad nevar zināt, kā tā beigsies! Vienmēr esmu bijusi aktīva meitene. Man ir nepieciešams būt notikumu epicentrā, nespēju stāvēt uz vietas,” stāsta jaunā policiste.

Neskatoties uz dinamisko darba ikdienu, brīvajā laikā Elīna ir iemācījusies relaksēties. Viņa apgūst meditāciju, nodarbojas ar jogu un cenšas veltīt pēc iespējas vairāk laika savai meitiņai.

Meitene atklāj, ka viņu ļoti interesējot psiholoģija, un nākotnes plānos ietilpst arī studijas šajā novirzienā: “Man patīk komunicēt. Vēlos labāk izprast cilvēku izdarītās izvēles un rīcību – saprast, kas tam cilvēkam ir galvā.”

Darbs policijā, līdz ar to, ir Elīnas iespēja regulāri nonākt tiešā saskarsmē ar sabiedrību tās vispatiesākajās izpausmēs.

Patrulējot Rīgas ielās, ikdienā nākas sastapt gan draudzīgas sejas, kuras reizēm uzrunā kopīgai fotogrāfijai, gan arī personas, ar kurām jāpārmij kāds vārds par sabiedriskās kārtības traucēšanu.

“Cilvēki mēdz nākt klāt un teikt, ka vēlētos redzēt vairāk šādu jaunu un spējīgu policistu pilsētas ielās. Protams, šajā darbā jābūt arī gatavam ikdienā reaģēt uz konflikta situācijām, savaldīt neadekvātus, iereibušus cilvēkus un uzturēt kārtību,” stāsta Elīna.

Attieksmei ir liela nozīme

Vietu pašvaldības policijas kārtībnieku rindās Elīna ieguvusi bez īpašām grūtībām, taču kopumā no viņas grupas (ap 30 cilvēki) stingros iestājpārbaudījumus nav nokārtojusi aptuveni puse pretendentu, tostarp daudzi puiši.

Pēc pieteikšanās darbam bijušas apmācības, kuru laikā intensīvi, papildus fizisko normatīvu kārtošanai, nācies apgūt gan valsts likumdošanu, gan arī pareizu komunikāciju.

“Attieksmei pret cilvēkiem šajā darbā ir liela nozīme. Policijas uzdevums, pirmkārt, ir novērst pārkāpumu, nevis kādu sodīt,” paskaidro Elīna.

Kā zināms, pašvaldības policistiem tiek izsniegtas arī elektrošoka pistoles. Elīna izstāsta, ka apmācību gaitā bijusi iespēja arī uz savas ādas izbaudīt, kā tas ir - saņemt šādu triecienu. 

“Pirms manis uz to pieteicās kāds diezgan muskuļots puisis. Redzot to, kā viņš raustījās, sapratu, ka vēl neesmu kam tādam gatava. Nākotnē gan domāju, ka tomēr pamēģināšu – izjūtot to uz sevis, tu apzinies, ko vajadzības gadījumā pavērsīsi pret citu cilvēku,” prāto meitene.

Daži gan varētu jautāt: kamdēļ tik jaunai meitenei labprātīgi mesties policistu ikdienas darbā? Vismaz tieši šādi uz Elīnas izvēli reaģēja viņas mamma un atsevišķi draugi.

“Šobrīd vecāki mani atbalsta, taču sākumā bija jautājumi, vai man tas tiešām ir vajadzīgs, bija arī mēģinājumi atrunāt. Savā raksturā gan esmu diezgan spītīga – ja reiz esmu izvirzījusi sev mērķi, tad neatkāpšos,” piebilst Elīna.

Kā tikt galā ar pārkāpējiem?

Vadoties pēc viņas novērojumiem, sabiedrībā tomēr ir jūtama bijība un cieņa pret policista mundieri. Izejot ielās uniformā, izmaiņas cilvēku attieksmē esot pat ļoti acīmredzamas.

Lomu bieži vien nospēlē arī jau iepriekš pieminētā cilvēku psiholoģija – Elīnas vīriešu kārtas darba kolēģa uzrunātie (nereti diezgan agresīvie indivīdi), ieraugot viņu, gluži kā noburti pārtop par kārtīgiem un paklausīgiem pilsētniekiem.

“Atceros gadījumu, kad mums pieturā bija jāmodina guļoša persona, iespējams, bezpajumtnieks. Sākumā pret manu pārinieku šis vīrietis bija diezgan bravūrīgs, taču, kad klāt pienācu es, attieksme izmainījās, agresija noplaka un viņš koķetējot teica: meitene, tevis dēļ iedošu visus dokumentus!” caur smiekliem atceras Elīna.

Fotosesijas laikā, pie Jēkaba kazarmām, visas ietves platumā, nezin ko gaidot, uz brīdi pat apstājas cilvēku plūsma.

Elīnas virzienā skatās teju katrs garāmgājējs, savukārt tūristi mēģina nofotografēt daiļo policisti.

Kāds drosmīgāks viesis no Somijas pat palūdz, vai nevar uzņemt vienu kopbildi, kam Elīna labprāt piekrīt.

Lieki piebilst, ka, izejot ielās kopā ar policisti Elīnu, var sajusties gan droši, gan arī īpaši un prāts nebūt nenesas uz huligānismu vai kārtības traucēšanu pilsētā.

Atliek vien piekrist citu teiktajam – vairāk tādu jaunu un spējīgu policistu!