Attiecību drāma ģimenes vai draugu lokā - Karpmana trijstūris. Uzzini, kā izvairīties

Karpmana trijstūra lamatas

Karpmana trijstūra apzīmējumu 1968.gadā radīja psihologs Stefans Karpmans. Viņš uzskata, ka tā  ir visizplatītākā cilvēku neapzinātā spēle, ko var pamanīt ik uz soļa. Un ne tikai, ieslēdzot televizorā ziepju operu vai realitātes šovu, bet arī gluži ikdienišķās attiecībās. Ar lielu sparu šādas attiecības uzbango pēc kādām nebūšanām, kad sākas vainīgo meklējumi un parādās alkas viņus sodīt. Ja kāds tīši vai netīši iesaistās šī trijstūra spēlēs, neatkarīgi no lomas, tiek ierauts spēlē, kurā uzvarētāju nav.

Dažkārt šie trijstūri savienojas pa diviem trijiem un veido neatšķetināmas drāmas, reizēm šo drāmu cilvēks var izspēlēt vienatnē savos iekšējos dialogos. Citkārt šīs drāmas ir dinamiskas un pamanāmas, citkārt ļoti maigas, pieklājīgās niansēs maskētas.

1. Upuris (arī nabadziņš, nesaprastais ģēnijs, moceklis, nepareizi saprastais utt.).

2.Varmāka  (kārtības traucētājs, vajātājs, nelietis).

3. Glābējs (aizstāvis, labais cilvēks, kārtības ieviesējs, varonis, misionārs).

Varmāka kaut ko nodara upurim: vai ar vārdiem, vai darbiem, vai skatienu, vai nedarīšanu, vai kādu robežu pārkāpšanu. Dažkārt tā ir varmākas emocionāla izlādēšanās, kad pacietības mērs jau pārpildījies, bet bieži vien varmāka pat nenojauš, ka nodarījis pāri. Citkārt pāri darījuma sajūta dzīvo vien upura galvā.

Upuris atšķiras no uzvarētāja ar to, ka identiskās situācijās viņš cieš un ieņem pasīvu lomu - tādu, kas ļauj steigties palīgā kādam glābējam. Upuris necenšas risināt konfliktu ar savu pāridarītāju pa tiešo, jo viņa mērķis ir savākt pēc iespējas vairāk pāridarījuma sajūtas. Cietējam šīs sajūtas dod attaisnojumu pašam kļūt par varmāku vai kaut kādā veidā izmantot citus.

Glābējs glābj cietēju no varmākas. Risina divu citu cilvēku attiecības, tā vietā, lai risinātu savas. Domās pakāpjas uz pjedestāla, sit sev pa plecu un iekšēji slavē – ak, es, tas lielais, labais, stiprais, pārākais. Svarīgāks par reālu palīdzību ir slepens sīrupains ielāpiņš uz glābēja pašcieņas un pašvērtības sajūtas.

Karpmana trijstūrī lomas var mainīties. Gan upuris, gan glābējs var pārvērsties par varmāku, un tas notiek ļoti ātri un bieži – pat ik pa minūtei. Visos trijos Karpmana trijstūra dalībniekos „sēž iekšā” visas trīs lomas. Pat, ja cēli saki – es nekad nebūšu varmāka, kļūstot par glābēju, jau pēc mirkļa cēlu nodomu vai sakrātu sāpju dēļ tu izpaud agresivitāti un esi varmāka.

Kā „izkāpt” no trijstūra?

•    Atpazīt un neiesaistīties nevienā no šīm lomām.

•    Nemeklēt vainīgos, bet vērst uzmanību uz konstruktīviem risinājumiem. Vainīgo atrašana un sodīšana nav risinājums, bet Karpmana trijstūra neauglīgs posms.

•    Neuzklausīt sūdzības par trešo personu un atcerēties, ka divu cilvēku attiecības ir risināmas tikai starp šiem diviem cilvēkiem.

•    Būt pārliecinātam un paust, ka katrs spēj uzņemties atbildību par savu dzīvi, attiecībām.

•    Nekrāt aizvainojumu sajūtas, bet bez kavēšanās paust par savām pārkāptajām robežām, risināt pašam attiecības tieši ar to cilvēku, kas tīši vai netīši nodarījis pāri. Cienīt sevi, mīlēt sevi.

•    Apzināti no upura pozīcijas iet uz savas dzīves saimnieka pozīciju.

•    Piedot, būt pateicīgam un pieņemt dzīvi ar prieku.