Sens japāņu ticējums vēsta, ka dvēsele dzīvo vēderā, un uzšķērst vēderu nozīmē izlaist to brīvībā...
Cilvēki
2017. gada 4. septembrī, 10:38
Neķītras sarunas, harakiri, skaistums un grezni tērpi JRT jaunajā mājvietā
Savu teātru sezonu atklāju ar Jukio Mišimas "Marķīze de Sada" Alvja Hermaņa režijā JRT jaunajā mājvietā Miera ielā.
Izrādes darbība notiek Parīzē, laika posmā no 1772. gada rudens līdz 1790.gada pavasarim, un skatuves dekorācijas rada lieliskus apstākļus, lai noticētu, ka patiešām esmu nonākusi tā laika kādas franču pils zālē.
Režisors tās radījis, iedvesmojoties no Rundāles pils Baltās zāles. Tas viņam izdevies lieliski!
Daudz vairāk nestāstīšu, jo tas ir jāredz, jāpiedzīvo! Atklāšu, ka mani visvairāk uzrunāja 3.cēliens, gan tērpu, gan aktierspēles ziņā, tomēr jāatzīst, ka nedaudz pietrūka paša Marķīza de Sada klātbūtnes.
Šodien parādīšu jums dažas manas fotogrāfijas no Rundāles pils Baltās zāles, jo fotografēt un filmēt izrādes laikā bez teātra administrācijas atļaujas nedrīkst, un tādas man nebija.
Izrādē redzams dažādu laiku aktieru spēles stils.
2.cēliens veltīts austrumu teātrim.
1.cēliens veltīts franču rokoko.
"Jebkura kustība ir deja un jebkura teksta pasniegšana ir jau mūzika" - Alvis Hermanis
