Gripas vakcīna. Vai patiešām tik efektīva, kā tiek solīts?

Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologi iesaka vakcinēties pret gripu ikvienam, bet īpaši aicina sapotēt pusgadu līdz divus gadus vecus bērnus, vakcinēties grūtniecēm, cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, un tiem, kuri slimo ar hroniskām plaušu, sirds un asinsvadu sistēmas, nieru un vielmaiņas slimībām. Pusi no vakcīnas cenas šīm iedzīvotāju grupām apmaksātu valsts. Veselības ministrijas mājaslapā rakstīts, ka “gripas sezona un saslimstības pieaugums ar gripu neizbēgami gaidāms arī šoziem”, un minēts, ka “aizvadītās gripas sezonas laikā no gripas vīrusa izraisītām komplikācijām miruši 80 iedzīvotāji un tas ir augstākais mirstības līmenis pēdējo gadu laikā”. Tiesa gan, piebilsts, ka “lielākā daļa nāves gadījumu saistīti ar to, ka pacientiem bijušas viena vai vairākas hroniskas saslimšanas (asinsrites un elpošanas sistēmu slimības, cukura diabēts, audzējs u. tml.)”. Izklausās pietiekami biedējoši, lai gribētos saņemt poti, kas pasargā no gripas. Diemžēl maz ticams, ka tā tiešām pasargās no saslimšanas. Pat pētījumus, kuros uzrādīti pieticīgi rezultāti, apmaksājuši vakcīnu ražotāji, tāpēc rezultātiem nevar īpaši uzticēties.

Kādā pētījumu apkopojumā, kurā apskatīja 274 vakcīnu pētījumus, izrādījās, ka tajos, ko bija apmaksājuši vakcīnu ražotāji, tika pierādīts, ka vakcīnas ir iedarbīgas, taču tas netika pierādīts gandrīz nevienā pētījumā, kura finansējums nāca no neatkarīgiem avotiem. Nav grūti saprast, kāpēc gripas vakcīnas varētu neiedarboties: vīruss ir dinamisks, tas nepārtraukti mainās, un pastāv vairāk nekā 200 vīrusu, kas izraisa gripu un gripai līdzīgas slimības. Iespēja, ka vakcīna, kas tiek saražota gandrīz gadu pirms nonākšanas tirgū, var cīnīties pret jaunāko vīrusa veidu, ir praktiski nulle.

To pierādījusi neatkarīgā un uzticamā.

Medicīnas izpētes grupa Cochrane Collaboration, kas veica apskatu par pētījumiem, kuri pievēršas dažādu gripas vakcīnu efektivitātei. Kopumā tika aptverti 50 pētījumi, kuros bija iesaistīti vairāk nekā 70 000 cilvēku – daļa vakcinētu, daļa nevakcinētu. Ideālos apstākļos – gandrīz neiespējamajā varbūtībā, ka pieejamā vakcīna precīzi atbilst vīrusa veidam, – ir nepieciešams vakcinēt 33 cilvēkus, lai izvairītos no vienas saslimšanas ar gripu. Savukārt parastos apstākļos (jo reālajā pasaulē vakcīnas tikai daļēji atbilst jaunākajiem vīrusa veidiem) nepieciešams vakcinēt 100 cilvēkus, lai izvairītos no viena saslimšanas gadījuma.

Kā ziņo Cochrane pētnieki, labākajā gadījumā pote būs iedarbīga pret A un B tipa gripu, kas ir apmēram 10% no visiem aktīvajiem gripas vīrusiem. Un vakcīna nepasargā no sarežģījumiem. Vakcinētie cilvēki, kuru imūnsistēma jau bija novājināta un kuri noķēra gripu, slimoja tikpat ilgi vai pat nonāca slimnīcā tikpat bieži kā tie, kuri nebija vakcinēti pret gripu.

Cochrane publicētie pētījuma rezultāti ir nepatīkami, bet patiesā aina varētu būt vēl skaudrāka. Pētnieki norādīja, ka 15 no 50 pētījumiem apmaksājuši zāļu ražotāji, tāpēc ar rezultātiem droši vien manipulēts par labu vakcīnām. Aizdomīgi liels vairums pētījumu notika “ideālos apstākļos”, kad vakcīna perfekti atbilst aktīvajam gripas vīrusa veidam.

Ja jau vakcīnas nestrādā, kā sevi un ģimeni pasargāt no gripas – jo īpaši vecākos radiniekus? Svarīgākais, protams, ir profilakse, un tas nozīmē veselu imūnsistēmu. Spēcīga imūnsistēma ļaus arī pārslimot gripu vieglāk, ja tā tomēr tiks saķerta. Lūk, daži padomi, ko vērts ieviest ikdienas dzīvē jau tagad.

Sāciet vingrot. Regulāri aerobie vingrinājumi ļauj izvairīties no saaukstēšanās un gripas. Tie, kas vismaz 20 minūtes piecreiz nedēļā nodarbojas ar aerobajiem vingrinājumiem – skrien, brauc ar velosipēdu vai peld –, daudz retāk cieš no gripas un saaukstēšanās nekā tie, kas vingro tikai vienreiz nedēļā.

Dzeriet C vitamīnu. C vitamīna izmantošana profilaksei var ievērojami samazināt saaukstēšanās un gripas ilgumu un smagumu. Kopumā gripas un saaukstēšanās atvairīšanai tiek ieteikts lietot vismaz 1000 mg C vitamīna dienā. Ja, parādoties simptomiem, tiek dzertas daudz lielākas devas (līdz pat 8 g dienā), ieteicams konsultēties ar ārstu un izvēlēties kuņģim saudzīgu variantu, kā magnija askorbātu vai kalcija askorbātu.

Lietojiet cinka preparātus. Ātri reaģējot, arī ar cinku (dzerot cinka tabletes, sīrupu vai sūkājamās tablets) var samazināt saaukstēšanās ilgumu un smagumu. Dzerot cinku 24 stundu laikā pēc simptomu parādīšanās, saaukstēšanās pāriet ātrāk un norit vieglāk.

Uzņemiet D vitamīnu. Šis vitamīns zināms kā labs kaulu veselības saglabātājs, taču jaunākie pētījumi liecina, ka saules vitamīnu var izmantot arī saaukstēšanās un gripas risku mazināšanai. Kādā ASV pētījumā atklāja, ka cilvēki ar viszemāko D vitamīna līmeni ievērojami biežāk saslima ar saaukstēšanos un gripu.

Skalojiet degunu. Noderīga cīņā ar saaukstēšanos un gripu var būt arī deguna elpceļu izskalošana ar jūras ūdeni (sālsūdeni). .

Ēdiet probiotiķus. Šīs draudzīgās baktērijas spēj uzlabot imunitāti, palīdzot atvairīt saaukstēšanos un samazinot nepieciešamību pēc antibiotiku dzeršanas.Ēdot daudz skābpiena produktu un jogurtu, kā arī dzerot papildu probiotiķus uztura bagātinātāju veidā var par 12% samazināt iespēju piedzīvot akūtu augšējo elpceļu saslimšanu, piemēram, gripu un saaukstēšanos.

Iekļaujiet profilaksē propolisu. Šī lipīgā viela, ko bites iegūst no lapu pumpuriem un koku mizas, var noderēt saaukstēšanās profilaksei, kā arī samazināt slimošanas ilgumu. Propolisā ir daudz bioflavonoīdu, kas nodrošina šim produktam vērtīgās antivīrusu īpašības.

Parūpējieties par stresa samazināšanu. Cilvēki, kas ir uztraukti un stresā, biežāk noķer saaukstēšanos vai saslimst ar gripu. Tas nozīmē, ka saaukstēšanās slimību profilaksē ir svarīgi veltīt pūles, lai atslābinātos.