Halucinācijas vai nāve - ko mums var nodarīt ilgstošs miega trūkums

Par spīti tam, ka miegs ir milzīga cilvēka dzīves sastāvdaļa, aizvien ir ļoti daudz noslēpumu, kas notiek ar smadzenēm gulēšanas procesā. Miegs ietekmē cilvēku neskaitāmos veidos, zinātne jau noskaidrojusi, ka tas uzlabo spēju atcerēties atmiņas, palīdz regulēt vielmaiņu un samazina garīgo nogurumu. 

Pēdējo gadu vissatraucošākais atklājums liecina, ka miega laikā smadzenes reorganizējas un “uzlādējas” no jauna, un aizvāc toksiskos blakusproduktus, kas uzkrājušies pa dienu. Šie pierādījumi ir ļoti svarīgi, jo liecina, ka gulēšana var attīrīt smadzenes no “zirnekļu tīkliem” un palīdzēt uzturēt to darbību labā kārtībā. 

Ja miegs ir nepietiekams, glimfātiskās (centrālās nervu sistēmas atkritumu izvadīšanas) sistēmas aktīvajam procesam pietrūkst laika izpildīt šo funkciju, tāpēc toksīni var uzkrāties un ietekmēt kognitīvās spējas, uzvedību un lēmumu pieņemšanu.

Halucinācijas vai nāve

Smadzeņu “attīrīšana” ir vitāli svarīgs process ikvienam. Atkritumu produkti, kas tiek miegā aizskaloti, ir olbaltumvielas, kuras smadzeņu šūnām ir toksiskas. Tas varētu izskaidrot, kāpēc pēc slikti gulētas vai bezmiegā pavadītas nakts nespējam skaidri domāt, galva ir smaga vai sāp, kā arī faktu, ka ilgstošs miega trūkums var nogalināt gan dzīvnieku, gan cilvēku.

Šādi eksperimenti līdzinātos spīdzināšanai, taču, neraugoties uz to, daudzi brīvprātīgie tos veikuši pēc savas iniciatīvas. Viena no šādām eksperimentētājām ir jaunzēlandiete Džesa Vlānderena (Jess Vlaanderen), kas palika nomodā gandrīz 110 stundas (apmēram četrarpus dienas) un tad savu pieredzi publiskoja vairākos YouTube video. Pēc viņas teiktā, eksperimenta mērķis bija pārbaudīt savu gribasspēku un noskaidrot, vai iespējams redzēt halucinācijas bez narkotikām. Viņa atklāja, ka tas ir iespējams.

“Vieglākais laiks bija pirmās 24 stundas. Pēc tam kļuva grūtāk un grūtāk,” viņa stāstīja Ziemeļamerikas digitālo mediju un raidījumu kompānijai VICE. “Sajūta, it kā atrastos komiksā.

Cilvēki un objekti kļuva ļoti smieklīgi, un man bija daudz halucināciju. Mašīnas lidoja, ēnas karājās no kokiem, zombiji skrēja man virsū uz ielas. Bija sajūta, it kā es varētu kontrolēt mākoņus, jo tie šķita maināmies kā animācijā. Kad devos uz lielveikalu, likās, ka preces no plauktiem man seko. Paši plaukti arī izskatījās tā, it kā liektos un šķobītos, un gandrīz kristu.” 

Džesa arī stāstīja, ka izjutusi tā sauktās fokusa krampju lēkmes, kas ir parasti raksturīgas epilepsijai. Viņa pati tās neatcerējās: “Mans draugs teica, ka es biju izgājusi no sevis: kratījusi galvu no vienas puses uz otru un vienlaikus runājusi ar viņu. Pēc tam neesmu varējusi pārtraukt ķiķināt.”

Austrālijas Universitātes asociētais profesors Danijs Ekerts (Danny Eckert) uzskata, ka miega trūkuma halucinācijās sava loma ir adenozīnam, universālam organisma enerģijas avotam. “Kad cilvēki paliek nomodā, adenozīns uzkrājas smadzenēs. Un pārāk daudz adenozīna var izraisīt halucinācijas,” viņš skaidro. 

Tiesa, viņa viedoklim ir daudz oponentu. Piemēram, neirozinātnieks Šons Dramonds (Sean Drummond) no Monašas Universitātes Austrālijā apgalvo, ka halucinācijas ir atkarīgas tikai no ģenētiskās dispozīcijas – tās parādās tiem, kam ir nosliece uz psihozi.

Neguļam, ballējam?

Lai vai kā, piespiedu negulēšana ir viens no sliktākajiem veidiem, kā pārbaudīt savu gribasspēku vai veselības izturības robežu. Pārmērīgs miega trūkums, sevišķi, ja paliek nomodā dienām, var izraisīt paranoju, halucinācijas, atmiņas zudumu, garastāvokļa svārstības un kustību traucējumus.

Nav iespējams sevi piespiest vai uztrenēt gulēt mazāk, jo zinātne atklājusi, ka vajadzība pēc miega lielākoties (80 %) ir ģenētiski noteikta. Starptautiskās miega organizācijas ir noteikušas diezgan skaidras robežas tam, cik ilgi katrā vecumā cilvēkam būtu jāguļ. Pieaugušajiem no 18 līdz 64 gadiem kopumā būtu nepieciešamas septiņas līdz deviņas stundas miega. Cilvēkiem, kas ir vecāki par 65 gadiem, parasti pietiek ar septiņām vai astoņām stundām. Savukārt jaundzimušie līdz trim mēnešiem var gulēt pat 17 stundas, pirmsskolas vecuma bērni no gada līdz pieciem: 14–10 stundas, skolas bērni 11–8 stundas.

Taču ne jau stundām ir galvenā nozīme – svarīgi sasniegt augstas kvalitātes miegu, lai smadzenes varētu pilnībā atjaunoties. Viens no izplatītākajiem maldīgajiem priekšstatiem ir tas, ka smadzenes miega laikā arī guļ. Zinātniskie izmeklējumi liecina, ka faktiski smadzenes ir tikpat aktīvas kā nomodā – miegs ir ļoti aktīvs process.

Miega trūkums draud ar daudzām negatīvām sekām, sākot no atmiņas un kognitīvajām problēmām līdz sirds slimībai. Taču ar to vēl tas nebeidzas. Zinātnieki atklājuši miega trūkumam daudzas dīvainas un pārsteidzošas blaknes. Piemēram, 2014. gadā Asociēto profesionālo miega biedrību sanāksmē zinātnieki dalījās ar šādiem atklājumiem par cilvēkiem, kam ir bezmiegs: viņi izrādīja mazāk empātijas, piemēram, redzot attēlus ar rokām, kurās sadurtas adatas; viņi mazāk uztraucās par naudas zaudēšanu azartspēlēs; viņi sliktāk uztvēra un pazina citu cilvēku emocijas; un viņi paši nemaz neapzinājās, ka tiem ir miega trūkums. 

Protams, bezmiegs parasti kļūst par lielu problēmu tikai tad, ja tas ir hronisks – ja daudzas naktis ar sliktu miegu summējas lielā miega trūkumā, kas var radīt smagas ilgtermiņa komplikācijas. Diemžēl šī parādība  draud izvērsties par 21. gadsimta fenomenu, un jāvaino tajā ir mūsdienu tehnoloģijas.

Zilā, aicinošā gaisma

Zinātnieki novērojuši, ka kopumā cilvēki velta miegam aizvien mazāk laika, un uzskata, ka lielā mērā šo miega stundu samazinājumu var izskaidrot ar internetu, viedtālruņiem, planšetēm, kas jebkurā diennakts stundā ļauj cilvēkiem pavadīt laiku sociālajos tīklos. 

Daudzi pētījumi apliecinājuši, ka cilvēkiem, kas lieto jebkuru gaismu izstarojošu ierīci tieši pirms gulētiešanas, aizmigšana prasa ilgāku laiku, jo viņi ir mazāk miegaini un arī miegs nav tik dziļš, savukārt no rīta viņi jūtas mazāk mundri. 

Šā gada pavasarī prestižajā medicīnas žurnālā The Lancet bija publicēts visapjomīgākais pētījums par šo problēmu: tajā pirmoreiz ļoti plašā mērogā bija novēroti iekšējā pulksteņa traucējumi – pētījums aptvēra vairāk nekā 91 000 cilvēku vecumā no 37 līdz 73 gadiem.

Zinātnieki no Glāzgovas Universitātes lūdza pētījuma dalībniekus nedēļu valkāt uz rokas akselerometru, kas tiem ļāva noteikt, kādā mērā tiek izjaukts cilvēku diennakts ritms. Pētnieki atklāja, ka jaunumu ritināšana sociālajos tīklos vēlās stundās komforta apstākļos var palielināt iespēju, ka attīstīsies vairākas psiholoģiskas problēmas, piemēram, depresija, bipolārie traucējumi, neirotisms, kā arī vientulība, mazāka laimes izjūta, zemāks apmierinājums ar veselību, lēnāka reakcija.

Katrs divdesmit piektais dalībnieks sevišķi izcēlās ar neparastas aktivitātes ieradumiem – viņi bija aktīvi nevis dienā, bet naktī, un tiem bija raksturīga slikta miega higiēna, piemēram, viņi pusnaktī savos tālruņos vēl pārbaudīja Facebook vai nakts vidū gatavoja sev tasi tējas. Šiem dalībniekiem zinātnieki prognozēja par 11 % lielāku iespēju saslimt ar bipolārajiem traucējumiem un par 6 % lielāku depresijas risku. 

Kāpēc vajadzīgs miegs?

Miega nozīme joprojām ir viena no lielākajām zinātnes mīklām. No evolūcijas skatpunkta miegam it kā nebūtu lielas jēgas: tas spiež cilvēkus nogulēt vienu trešdaļu dzīves, šai laikā pakļaujot sevi potenciālam plēsoņu uzbrukumam un nespējot sagādāt barību. Tāpēc zinātniekiem radušās vairākas teorijas par iespējamo miega funkciju.

• Smadzeņu attīrīšanās. Daļa zinātnieku uzskata, ka miega laikā smadzeņu tīrīšanas sistēma darbojas ar pilnu sparu, izvadot toksīnus, kas sakrājušies dienā; tas ļauj smadzenēm atpūsties un atiestatīt sevi nākamajai dienai.
• Atmiņu nostiprināšana. Pēc šīs teorijas, miegs palīdz saglabāt atmiņas, kas varētu būt sevišķi svarīgas, vienlaikus atmetot tās, kas nav nozīmīgas. Smadzenes varētu nespēt to veikt nomoda stāvoklī. Daudzi pētījumi apstiprina šo skaidrojumu, tomēr nav noskaidrots, kā tieši tas notiek.
• Ķermeņa funkciju atbalsts. Ir pētījumi, kas rāda, ka dziļš miegs var palīdzēt organismam izdalīt augšanas hormonus un veidot olbaltumvielas, kas saistītas ar audu atjaunošanos. Citos gadījumos atklāts, ka gulēšana varētu būt veids, kā uzkrāt enerģiju, – īpaši naktīs, kad dabā ir grūtāk atrast barību.
• Izvairīšanās no uzbrucējiem. Daži pētnieki izvirzījuši hipotēzi, ka miegs daļai sugu patiesībā palīdz izvairīties no plēsoņām, jo ļauj paslēpties, būt klusiem un mierīgiem ilgāku laiku. Šī hipotēze tomēr ir pretrunīga, jo miega laikā cilvēks ir diezgan neaizsargātā stāvoklī.