Tik bezjēdzīgi un traģikomiski mūsu valstī rēķina iztikas minimumu. VIDEO

Joprojām katru mēnesi uzzinām naudas summu, kas minimāli nepieciešama, lai mūsu valstī iztiktu. Tas ir iztikas minimumus, ko rēķina Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Tiesa statistiķi paši atzīst, ka gala rezultātā iegūtais skaitlis drīzāk ir maldīgs ne patieso ainu atspoguļojošs. To rēķina saskaņā ar metodoloģiju, kas izstrādāta pirms vairāk nekā 20 gadiem un grūti atrast kādu, kas teiktu, ka minimālās cilvēka vajadzības šajā laikā nav mainījušās. Gluži pretēji - saskaņā ar pašreiz noteikto kārtību iztikas minimuma mērīšana ir gandrīz bezjēdzīga, bet ko mainīt arī nesteidzas.

CSP aprēķinātais iztikas minimums latos vienam cilvēkam Latvijā šā gada oktobrī bija 176,75 lati. Tā ir naudas summa, kas saskaņā ar valsts uzskatiem ir nepieciešama, lai apmierinātu minimālās viena cilvēka prasības izdzīvošanai – pārtiku, apģērbu, dzīvesvietu un atpūtu.

Pēdējos mēnešus CSP aprēķinātais iztikas minimums pārsniedz 175 latus, bet, pēc visa spriežot, Latvijas iedzīvotājiem no tā ir ne silts, ne auksts. Valsts nespēj nodrošināt, lai iedzīvotāji arī saņemtu šādu summu. No nākamā gada garantētais minimālais iztikas minimums valstī būs 35 lati. Strādājot par minimālo algu – 200 latu – cilvēks uz rokas saņem tikai 144,75 latus. Savukārt Latvijas Pensionāru biedrība visu laiku uzsver, ka Latvijā lielākā daļa pensionāru saņem mazas pensijas, kas ir zem oficiāli noteiktā iztikas minimuma.

LTV raidījums „De Facto” vēsta, ka pēc statistiķu uzskatiem nedēļā vienam iedzīvotājam minimālajam pārtikas grozam jātērē 12,11 lati.

Šajā pārtikas grozā ietilpst 46 grami rīsu, divas glāzes miltu, 52 grami mannas un saujiņa spageti makaronu. Maizi Latvijas iedzīvotāji acīmredzot gan ēd daudz - gandrīz kilogramu rupjmaizes un nedaudz mazāk baltmaizes. Tāpat nedēļā latvietis apēdot 250 gramu liellopu gaļas, par 100 gramiem vairāk cūkgaļu, toties kotlete sanākot tikai viena, jo malto gaļu nedēļā var atļauties tikai 48 gramus. Toties vēl ir 140 grami ķidātas vistas un gana brangs vārītas desas gabals. Zivis gan šķiet nav cieņā, jo iztikas minimumam sanāk vien niecīgs gabaliņš siļķes filejas, pāris ķilavas, precīzi – 41 grams nedēļā un tikpat daudz atdzesētas vai saldētas zivs. Vēl tam visam klāt četras olas, divi litri piena un neliels cietā siera gabals – nedēļā tā ap 60 gramiem, toties var apēst nepilnu paciņu biezpiena. Un uz maizes visu nedēļu smērēt plānu sviesta kārtu.

Vēl pienākoties 455 grami ābolu, kas gan sanāk vien trīs vidēja lieluma augļi, un trīs grami rozīnes. Tam visam klāt maza kāpostgalva, 100 grami gurķa. Divarpus vidēja lieluma burkāni, pusotrs sīpols, vai nu ļoti maza vai puse vidējas sarkanās bietes un viena kārba konservēto zaļo zirnīšu. Vēl ir kartupeļi – pusotrs kilograms. Toties dzīvi saldināt var ar cukuru, tas minimālai iztikšanai mūsu valstī noteikts 400 gramu apmērā.

Uzliekot uz virtuves galda, šis pārtikas grozs ir visai iespaidīgs. Tomēr jāņem vērā, ka ar to jāpietiek 21 ēdienreizei, ja pieņemam, ka cilvēks maltīti ietur trīs reizes dienā.

Trīs ceturtdaļas tualetes papīra ruļļa mēnesī

Ar šādu pārtikas devu īpaši paēdis nebūsi, tāpēc CSP metodoloģija laikam paredzējusi, ka vidējam latvietim gada pienākas tikai deviņi tualetes papīra ruļļi jeb tikai trīs ceturtdaļas no rullīša.

Tāpat iztikas minimumā paredzēta iespēja reizi mēnesī iegādāties zobu pastu. Ar apģērbu gan ir sāpīgāk – vīriem trīs zeķu pāri gadā sanāk, toties vienām apakšbiksēm gan līdzekļu nepietiek. Savukārt sievietes pie friziera var doties vien reizi pusotra gada laikā un gadā nonēsāt vien trīs zeķubikses.

Iztikas minimuma aprēķināšana savā ziņā ir visnotaļ traģikomiska. Metodoloģija, saskaņā ar kuru rēķina iztikas minimumu, apstiprināta pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, pārtikas grozs noteikts pat vēl senāk un kopš tā laika nav mainīts. Rezultātā iztikas minimumā neiekļaujas ne maksas medicīna, ne maksas izglītība, tajā pat nav mobilo sakaru, kur nu vēl digitālās televīzijas dekodera vai interneta.

„Kā var iekļaut 40 bērnudārza apmeklējuma dienas gadā, ja ir bērns un vecāki ved viņu uz bērnu dārzu, tad tas nenotiek 40 dienas gadā, vai nu bērns tiek laists vai ne, tad tādi pieņēmumi, ka cilvēkam gadā ir nepieciešama nepilna spuldzīte, man liekas, tas neatbilst situācijai,” sašutusi par iztikas minuma groza saturu sarunā ar „De Facto” bija „Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use - Cimmermane.   

Arī paši statistiķi atzīst, ka iztikas minimuma skaitlis ir maldīgs.

„Mēs esam uzsvēruši savos atzinumos, ka šīs patēriņa normas un groza saturs ir novecojuši, tāpēc uzskatām, ka aprēķinātais lielums ir izmantojams vairāk analītiskos, informatīvos mērķos, bet nu viņš būtu mazāk izmantojams likumdošanā, tāpēc uzskatām, ka tas var maldināt sabiedrību,” sacīja CSP Dzīves līmeņa statistikas daļas vecākais referents Kārlis Smudzis.

Jau pirms diviem gadiem gan Labklājības, gan Ekonomikas ministrija valdību informēja, ka šādu iztikas minimumu rēķināt ir bezjēdzīgi. Tolaik gan sociālo partneru iebildumu dēļ no tā rēķināšanas neatteicās. Un arī šobrīd atbildīgās ministrijas ātru risinājumu nesola.

„Tas ir patiesībā sociālās politikas jautājums, iztikas minimums tiek rēķināts vēsturisku iemeslu dēļ un nu jau kādu laiku bez konkrētas sasaistes ar kaut kādiem sociālās politikas mērķiem vai uzdevumiem, kāpēc būtu jārēķina,” sacīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce..

Labklājības ministrija neizslēdz, ka varētu rosināt no pašreizējā iztikas minimuma rēķināšanas modeļa atteikties un padomā jau esot arī jaunas idejas, kā iedzīvotāju faktiskās vajadzības aplēst. Bet vismaz pagaidām ātras izmaiņas nav gaidāmas un joprojām statistiķi rēķinās rādītāju, kuru faktiski neviens neizmantos.

Kā aprēķina iztikas minimumu? (LTV „De Facto”)