foto: Baiba Aperāne/LETA
100 lietas Latvijas simtgadei. 1988. gads: AIZDEGTAS SVECĪTES
2018. gada 19. oktobris, 11:18

100 lietas Latvijas simtgadei. 1988. gads: AIZDEGTAS SVECĪTES

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Pirms 30 gadiem latvieši beidzot pēc okupācijā pavadītajām desmitgadēm Latvijā kaut cik brīvi sāka atzīmēt 18. novembri. Katru dienu stāstām par kādu nozīmīgu dienu Latvijas likteņgadā – no 1918. līdz 2018. gadam. Šodien 1988. gada lieta, kas nodarbināja latviešu prātus un rīcību. Bet rīt jau būs 1989. gads.

Pēc nomācošas apspiestības desmitgadēm latvieši Latvijā 1988. gada 18. novembrī beidzot atkal varēja atklāti pieminēt neatkarīgās Latvijas dzimšanu un savu māju logos tam par godu izlikt aizdegtas svecītes. Brīvības alku liesma sāka degt neapturami un tādēļ 1988. gada lieta ir AIZDEGTAS SVECĪTES.

Vēl nu jau irstošās kompartijas Alūksnes komitejas vairs tā īsti nekontrolētais laikraksts “Oktobra Karogs” publicē Alūksnes Tautas Frontes nodaļas uzsaukumu: “Daudz jauna esam uzzinājuši par 11. novembri – Lāčplēša dienu, šajās dienās droši vien jaunas publikācijas republikas presē būs arī par 18. novembri. Mainās mūsu attieksme pret dzīvi, un līdzi tai mainās mūsu tautas vēstures uztvere. Taču būsim reālisti - lai kā mēs katrs nevērtētu šo datumu, tomēr jāatzīst: tas bija būtisks vēsturisks notikums mūsu mazās latviešu tautas dzīvē. Tika proklamēta jauna patstāvīga valsts -- Latvijas Republika.

LTF Alūksnes nodaļas Dome negrib uzstāties ar kādu savu platformu par šo datumu. Vienīgi vēlreiz gribam uzsvērt - 18. novembra notikumi ir būtiski ietekmējuši mūsu tautas likteņus un tās vēsturi. Bet no savas vēstures, kā zināms, nevar atteikties nedz atsevišķi cilvēki, nedz tautas.

Tādēļ LTF Alūksnes nodaļas Dome uzaicina kā piemiņu visiem mūsu tautas likteņgadiem, dienām un stundām, kā arī tajās kritušajiem tautiešiem, 1988. gada 18. novembrī pulksten 21, māju logos uz vienu stundas ceturksni ielikt aizdegtas svecītes.

Tas būs mūsu aizlūgums par latviešu tautu dažādos laikos un vietās. Šī tradīcija nav šodien izdomāta. Tā vēl ir saglabājusies vecākās paaudzes atmiņā. Bet labas tradīcijas ir pelnījušas, lai tās turētu godā”.