Kraukšķis ar garoziņu

Pirms vairāk nekā divdesmit gadiem, viesojos ASV, latvietes un amerikāņa ģimenē. Vienvakar, atgriežoties no Ņujorkas visai trūcīgā dūšā, Pīters piedāvājās pagatavot ļoti vienkāršu studentu ēdienu no viņa koledžas laikiem. Vajadzīgi vien 6–8 vidēji kartupeļi un cepeškrāsns (plus panna). Kartupeļiem obligāti jābūt pērnajiem, ar pamatīgu mizu; no jaunajiem kartupeļiem nekas nesanāks.

Ar birsti vai švammi katrs tupenis ir rūpīgi jānoberž, melnumi, dabiski, jāizgriež. Ar visu mizu – tajā arī slēpjas viss receptes spēks – pa dārzeņa garāko vertikāli ar asu dūci griez 0,4–0,6 cm plānas ripas (no kartupeļa sanāks 5–6 šķēles). Tad uzkarsē cepešpannu līdz 160 grādiem un uz tās akurāti cieši blakus (bet tā, lai nepārklājas) sagrupē tupeņu daivas. Drošībai pannu vari iesmērēt ar pāris lāsēm olīveļļas – lai nepieķer. Turi kartupeļu ripas 25–30 minūtes uz vienas puses un, kad tie sāk lēnām brūnināties un pūsties, ar lāpstiņu, turpat uz pannas apgriez uz otru pusi. Tad jau tie būs jāspīdzina piecas minūtes mazāk.

Kad studentu vakariņas gatavas, pavalgam ņem pāris šķipsnu raupjās sāls, pikuci sviesta. Katrai šķēlei uz mundiera uzber pa pāris graudiņiem sāls, kuru piesedz ar naža galu sviesta naģenes. Termoapstrādes laikā kartupeļa mizas šķidrums neļauj, pirmkārt, pieraut to pie cepamvirsmas, otrkārt, saglabā sulīgu un kraukšķīgu produkta konsistenci. Alternatīvais pavalgs – ja piedāvātais liekas pārāk neveselīgs, aizstāj sāli un sviestu ar mazsālītu lašveidīgo (forele, lasis – vienalga) karpačo. Lai sātīgi!