Cūkas dradži ar majorānu

Agrākos laikos, kad tika rīkotas cūku bēres, dradži, ko citviet dēvē par gruzdumiem, grībiņām un vēl citos vārdos, bija viens no tiem produktiem, kas tapa uzreiz. Tā pēc iespējas racionālāk izlietoja un vienlaikus iekonservēja to, ko varēja iegūt no pašu audzētas cūciņas. Trekno speķi ar pavisam niecīgu liesumiņu sagrieza gabalos un izkausēja, pēc tam papildināja ar sāli, pipariem un citām garšvielām, kas bija pie rokas. Dradžus parasti smērē uz rupjmaizes, tos var vēlreiz sakarsēt un izmantot par pamatu gaļas ēdieniem un mērcēm, sautējumiem un zupām. Vācijā un Austrijā ar dradžiem apziesta maizīte ir tradicionāls gardums Ziemassvētku tirdziņos. Dradžus var gatavot arī no zoss un pīles treknajiem gabaliem, tajos var iemaisīt ābolu un bumbieru gabaliņus, garšaugus, sēkliņas, žāvētus augļus, dzērvenes un brūklenes. Agrāk dradžus mēdza pildīt un uzglabāt māla vai akmens podiņos, tagad vairāk izmanto parastas neliela izmēra burciņas.